3. Article

Iestādes plāns ir reālistisks, ņemot vērā iestādes resursus, instrumentus un organizatoriskos procesus. Ja plāns netiek atbalstīts, tad iestādei ir gads, lai iesniegtu jaunu plānu. Tāpat arī iestādēm, kuru plāni ir apstiprināti, ir katru gadu jāatskaitās par to izpildi. Tāpat arī akreditācijas aģentūra veic plāna starpposma novērtējumu. Iestādes iekšējo iesaistīto pušu padomei ir arī jāreflektē par plāna izpildi un pušu iesaisti. Pēc plānu izvērtēšanas un ministra lēmuma, akreditācijas aģentūra publicēs ziņojumu par snieguma līgumu izpildi valstī un katrā individuālā iestādē. Tāpat arī ir paredzētas minimālās finansiālās sankcijas par plānu neizpildi. Situācijā, ja iestādes starpposma izvērtējums ir negatīvs, tad iestāde vairs nesaņem finansējuma plāna turpinājumam, bet finansējums tiek piešķirts stipendijas formā iestādes akadēmiskajam personālam, lai tas attīstītu studiju kvalitāti. 1.2. Citu valstu pieredze bezmaksas augstākās izglītības ieviešanā Aplūkojot analīzē iekļauto valstu augstākās izglītības sistēmas, ir izdarāmi šādi secinājumi: • visas valstis, izņemot Igauniju, pilna laika studējošajiem pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju programmu apguvi nodrošina bez maksas, tostarp starptautiskajiem studējošajiem, kas nāk no ES vai EEZ valstīm). Igaunijā bezmaksas studijas ir pieejamas tikai igauņu valodā studējošajiem; • Dānijā un Zviedrijā studiju maksu piemēro studējošajiem, kuri ierodas no ES vai EEZ neietilpstošām valstīm, bet, studējot valsts valodā, bezmaksas studijas šiem studējošajiem ir pieejamas Igaunijā un Somijā. Savukārt Norvēģijā nosacījumi attiecībā uz bezmaksas augstākās izglītības iegūšanu ir vienādi visiem studējošajiem; • analīzē iekļautajās valstīs pastāv valsts finansiālā atbalsta mehānismi par akadēmiskajiem sasniegumiem vai studējošo vajadzību nodrošināšanai (sociālais atbalsts). Ziņojums arī parāda, ka Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kura studējošajiem nenodrošina sociālo atbalstu (skat. 11. attēlu); • izņemot Igauniju, visās valstīs vismaz 50% pamatstudiju pilna laika studējošie saņem vai nu abu veidu par akadēmiskajiem sasniegumiem un sociālo atbalstu finansiālo atbalstu, vai nu tikai sociālo atbalstu. Zviedrijā un Dānijā atbalsta saņēmēju īpatsvars sasniedz vismaz 75%; • vairumā valstu studējošais abu veidu vai tikai sociālajam atbalstam gadā vidēji saņem virs 3000 euro. Lielāko atbalstu saņem Dānijā (virs 5000 euro), zemāko Igaunijā (100 1000 euro); • visās valstīs ir pieejami valsts garantēti aizdevumi. Izņemot Igauniju, vismaz 15% studējošo izmanto iespēju aizņemties. Norvēģijā un Zviedrijā īpatsvars pārsniedz 50%, bet Dānijā un Somijā tas ir 15-49,9% robežās. Igaunijā šis īpatsvars ir līdz 15%; • lielākā daļa valstu nenodrošina finansiālā atbalsta mehānismus studējošo vecākiem. Tāds pastāv tikai Igaunijā, kur vecākiem ir pieejami nodokļu atvieglojumi; • neskaitot Latviju, tikai Dānija Covid-19 pandēmijas radīto seku dēļ ir īstenojusi papildu finansiālu atbalstu vienreizēju maksājumu 134 euro apmērā studējošajiem, kuri jau 2020. gada pavasarī izmantoja valsts finansiālā atbalsta mehānismus. 11. attēls: Studējošajiem pieejamie finansiālā atbalsta mehānismu veidi Eiropas valstīs (Avots: (European Commission/EACEA/Eurydice, 2020)) Pirms bezmaksas augstākās izglītības un finansiālā atbalsta mehānismu analīzes citās valstīs, salīdzināmības nolūkos šajos aspektos nepieciešams aplūkot arī Latvijas augstākās izglītības sistēmu. Piesakoties studijām pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju programmās, potenciālie studējošie iemaksā reģistrācijas maksu 20-35 euro apmērā. Latvijā pastāv divi pamata studiju finansēšanas modeļi: valsts dotētās studiju vietas un maksas studiju vietas. Iespēju studēt bez maksas iegūst tie studējošie, kuri uzrāda labākos akadēmiskos rezultātus. Gada maksa pamatstudiju programmās ir no 700 līdz 7770 euro, bet augstākā līmeņa studijās no 1070 līdz 9550 euro. Ja bez maksas studējošais uzrāda sliktus akadēmiskos rezultātus, viņu atbilstoši AII noteikumiem var pārvirzīt uz maksas studiju vietu vai otrādi. Kopumā 41,8% pilna laika pamatstudijās un 45,8% augstākā līmeņa studijās studējošie 2018./ 2019. akadēmiskajā gadā maksāja par savām studijām. Savukārt ārvalstu studējošiem, kuri nāk no ES vai EEZ neietilpstošām valstīm, par studijām (studiju programmas angļu valodā) maksā vairāk no 1800 līdz 15 000 euro gadā. 12. attēls: Studiju maksa un finansiālie atbalsta mehānismi studējošajiem Latvijā (Avots: (European Commission/EACEA/Eurydice, 2020)) Valsts dotācijas studējošajiem galvenokārt tiek nodrošinātas par akadēmiskajiem sasniegumiem, un tās ir pieejamas tikai pilna laika studējošajiem, kas studē bez maksas. Vienlaikus, piešķirot šo atbalstu, prioritāri ir nelabvēlīgā situācijā esošie studējošie, piemēram, ar invaliditāti, bāreņa statusu vai personām no daudzbērnu ģimenēm. Dotācijas apmērs ir 99,6 euro, ko izmaksā desmit mēnešu garumā, taču tas saistībā ar Covid-19 pandēmijas radītajām sekām 2020./ 2021. akadēmiskajā gadā tika palielināts līdz 200 euro. Aptuveni 5% studējošo pamatstudijās un augstākā līmeņa studijās saņem šo atbalstu. Tāpat pilna laika studējošie, kuri studē bez maksas, var pieteikties vienreizējai, akadēmiskajos nopelnos balstītai dotācijai 199,2 euro apmērā, ko nodrošina AII. Latvijas un citu ES valstu pilsoņiem ir iespēja pieteikties divu veidu valsts garantētiem aizdevumiem studiju, kas paredzēts studiju maksai, un studējošo, kas paredzēts ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Aizdevuma atmaksa ir jāuzsāk ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc studiju beigām. Ja absolventam ir bērns vai bērnu adoptē, valsts pēc studiju noslēguma sedz 30% no neatmaksātā studējošā aizdevuma. Tāpat Latvijā pastāv iespēja studējošo vecākiem, kuru atvases nav sasniegušas 24 gadu vecumu, piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu personu (studējošo līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai) 250 euro apmērā/mēnesī (par minēto summu samazina studējošā vecāka atalgojuma apmēru, kuru apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli). Bezmaksas augstākās izglītības sniegtās iespējas Viens no pasaules slavenākajiem reģioniem ar bezmaksas augstāko izglītību ir Skandināvija. Skandināvu valstīs valsts dotēta augstākā izglītība tiek uzskatīta par daļu no skandināvu labklājības valsts modeļa, kura mērķi ir mazināt nevienlīdzību sabiedrībā, kā arī sagatavot profesionāļus un līderus, kas spētu attīstīt šo labklājības valsts modeli . Tomēr arī šajās valstīs izglītības sistēmas ir ar būtiskām atšķirībām tajā, kā tās virzās uz šo mērķi. Skandināvu valstīs vienota iezīme ir valsts dotēta augstākā izglītība, kas radīta ar mērķi veicināt augstākās izglītības pieejamību un mazināt nevienlīdzību sabiedrībā. Skandināvu valstīs tiek uzskatīts, ka studiju maksas rada barjeras studējošajiem. Pētījumi arī secina, ka augstākās izglītības pieejamība Skandināvijā ir augstāka nekā cituviet . Tāpat arī ārpus Skandināvijas notiek diskusijas par bezmaksas augstāko izglītību kā veidu, kā nodrošināt nepieciešamās prasmes 21. gadsimtam, jo īpaši ņemot vērā to, ka ieguldījumi augstākajā izglītībā atmaksājas valsts budžetam ar uzviju ilgtermiņā . Bezmaksas augstākā izglītība ļauj valstij tiešāk iejaukties un kontrolēt reflektantu plūsmas. Tā, piemēram, kad Anglija aizvirzījās prom no bezmaksas augstākās izglītības un ieviesa studiju maksas, tad būtiski pieauga reflektantu īpatsvars, kas vēlējās studēt sociālās zinātnes . Bezmaksas augstākās izglītības sistēmas radītie izaicinājumi Lai ilustrētu bezmaksas augstākās izglītības izaicinājumus, vispirms par piemēru ņemta Anglijas virzība prom no bezmaksas augstākās izglītības 1998. gadā. Viens no Anglijas augstākās izglītības būtiskākajiem izaicinājumiem bezmaksas augstākās izglītības laikā bija tas, ka valsts finansējums nebija spējīgs pieaugt ar tādu pašu tempu, kā studējošo skaits. Tā rezultātā samazinājās finansējums uz vienu studējošo, kā arī valdība ieviesa kvotas uz to, cik daudz studējošo var studēt. Studējošo skaita ierobežojuma dēļ tika veicināta nevienlīdzība, jo vietas izkonkurēja tie, kuriem bija lielāks sociālais un ekonomiskais kapitāls . Studiju maksu reformas mērķis bija veicināt augstākās izglītības pieejamību, jo, nodrošinot studējošajiem ērti pieejamus un zema riska studiju kredītus, kopumā vairāk studējošo varēs studēt nekā tad, kad vietu skaits bija atkarīgs no valsts budžeta. Tāpat arī šo privāto līdzekļu pieplūdums palielinātu kopējo resursu daudzumu augstākajā izglītībā, tādā veidā veicinot kvalitāti un kapacitāti. Savukārt kreditēšanas sistēmā iebūvētā atmaksa atbilstoši ienākumiem palīdzēs veicināt vienlīdzību, jo faktiski tā pārtaptu par stipendiju pēc absolvēšanas gadījumā, ja absolvents nespētu pelnīt tik daudz, lai varētu atmaksāt kredītu. Pēc studiju maksu ieviešanas Anglijā, tās augstākās izglītības pieejamība un finansējums uz studējošo pieauga. Īpatsvars no deviņpadsmit līdz divdesmitgadīgajiem, kuri uzsāka studijas, vairāk nekā dubultojās gados pēc reformas, pieaugot no 16% 1997. gadā līdz 35% 2015. gadā. Tāpat arī reforma ļāva palielināt finansējumu uz vienu studējošo no 6000 GBP 1998. gadā līdz 9250 GBP 2006. gadā. Tāpat arī nav mazinājies algas bonuss no augstākās izglītības. Attiecīgi, lai gan Anglijā iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību ir par desmit procentpunktiem lielāks nekā Latvijā, tas nav rezultējies ar absolventu atalgojuma samazinājumu. Galvenais iemesls, kādēļ Anglijas sistēma ir bijusi spējīga nodrošināt pieejamību pat pie relatīvi augstām studiju maksām ir tās kreditēšanas sistēma, kas paredz studiju maksas atmaksu pēc absolvēšanas tikai kad tiek sasniegts noteikts ienākumu līmenis, un kas tiek dzēsti pēc noteikta laika perioda. Tomēr arī Anglijas sistēma neļauj pilnīgi veltīties studijām un daudzi studējošie vēl aizvien ir spiesti strādāt paralēli studijām (Murphy et al., 2019). Šajā sistēmā pastāv arī slēptas ilgtermiņa izmaksas nodokļu maksātājam caur studiju kredītu norakstīšanu (Crawford et al., 2014). Arī Vācijā ir vērojama problēma, ka valsts finansējums nav spējīgs mainīties atbilstoši studējošo skaitam (Plümper & Schneider, 2007), kā rezultātā ekonomisko krīžu laikā kad daudzi bezdarbnieki dodas uz augstāko izglītību kompetenču celšanai bezmaksas augstākā izglītība veicina šo kompetenču attīstību, bet uz kvalitātes rēķina, jo ekonomisko krīžu laikā valsts finansējums ir īpaši ierobežots. Skandināvijā, neskatoties uz bezmaksas augstāko izglītību, vēl aizvien pastāv nevienlīdzība tieši studiju jomu ziņā. Lai gan Skandināvijā ir vienlīdzība tādā ziņā, ka sociālajām grupām ir vienlīdzīgas iespējas uzsākt studijas, Dānijā un Zviedrijā pastāv nevienlīdzība iekļūšanā prestižajās studiju jomās (medicīna, veterinārija, jurisprudence, mākslas, zobārstniecība) un lielāka vienlīdzība profesionālās programmās (J. P. Thomsen, 2015; J.-P. Thomsen et al., 2017). Savukārt salīdzinot Dāniju un ASV pēc to nevienlīdzības, pētnieki secina, ka, lai gan Dānija ir vienlīdzīgāka par ASV, šī vienlīdzība izriet galvenokārt no nodokļu sistēmām, bet tieši augstākā izglītība Dānijā ir nevienlīdzīgāka kā ASV (Landersø & Heckman, 2016). Autori izvirza hipotēzi, ka pārmērīgi progresīva nodokļu sistēma mazina motivāciju iegūt augstāko izglītību, jo papildu ienākumi no tās ir zemāki Dānijā nekā ASV. Rezumējot vairāku valstu pieredzi, bezmaksas augstākā izglītība vislabāk darbojas valstīs, kurās ir zema nevienlīdzība un pietiekami daudz resursu, lai varētu jēgpilni uzturēt bezmaksas augstāko izglītību. Daudzās valstīs, kas ieviesa bezmaksas augstāko izglītību, bet kurās ir būtiska nevienlīdzība un nepietiekams valsts finansējums bezmaksas augstākās izglītības uzturēšanai, ir nonākušas līdz sistēmai, kurā par brīvu studē tie, kuriem ir vairāk sociālā un ekonomiskā kapitāla, un kuri tāpat būtu studējuši, kā arī pie aizvien mazāka ieguldījuma augstākajā izglītībā, tādā veidā mazinot kvalitāti (Landersø & Heckman, 2016) Šī iemesla dēļ, ieviešot bezmaksas augstāko izglītību, ir nepieciešama ārkārtīga uzmanība. Bezmaksas augstākās izglītības risks ir situācija līdzīgi kā Anglijā un Vācijā, kur valsts finansējums nav bijis spējīgs pieaugt līdz ar studējošo skaitu. Tas noveda pie kvalitātes krituma, jo kvalitāte ir atkarīga no pieejamā resursu apjoma, un, ja resursu apjoms uz studējošo samazinās, tad līdz ar to arī kvalitāte krīt. Tāpat arī ir būtiski saprast to, ka, finansējot augstāko izglītību, finansējums ir jāiegulda tur, kur no tā ir vislielākā pievienotā vērtība. Attiecīgi, tas visefektīvāk ir izmantojams lai nodrošinātu to, ka augstāko izglītību iegūst tie, kuri citādi neuzsāktu vai nepabeigtu studijas. Visbeidzot, ceļā uz bezmaksas augstāko izglītību valstij ir jāizmanto arī privātais finansējums kā avots, caur ko var finansēt augstāko izglītību. Valsts mērķim būtu jābūt atvieglot studējošajiem iespēju maksāt par savām studijām caur studiju kreditēšanu, kā arī apzināties to, ka studiju maksas var veicināt vienlīdzību, ja tās ir jāmaksā tiem, kuri to var atļauties. 1.3. Izcilības iniciatīvas pasaulē Viens no iestāžu tipiem, kas ir guvis īpašu interesi dažādās valstīs ir t.s. pasaules līmeņa universitātes. Pasaules līmeņa universitātes ir iestādes, kuras konkurē un kuru izcilība ir atzīta starptautiskajā līmenī59. Kā viens no populārākajiem veidiem, kā tiek identificētas pasaules līmeņa universitātes, ir reitingi. Balstoties pasaules pieredzē, pasaules līmeņa universitāšu izveides priekšnoteikumi ir trīs attīstībai labvēlīga sektora un augstskolas pārvaldības efektivitāte, resursu pārpilnība, un talantu koncentrācija. Ar pārvaldības reformu ir sperti pirmie soļi attīstībai labvēlīgas pārvaldības izveidē, bet ir nepieciešams arī veicināt resursu pārpilnību un talantu koncentrāciju. Šo mērķu sasniegšanā būtisku lomu spēlē finansēšanas sistēma un iniciatīvas, ko caur to var veidot. Pasaules līmeņa universitātes pazīmes60 Aizvien vairākas valstis veido iniciatīvas, lai izveidotu pasaules līmeņa universitātes61. Pašlaik pasaules līmeņa universitāšu izveidē ir trīs pieejas pilnīgi jaunu iestāžu izveide, esošo iestāžu attīstība, vai arī iestāžu apvienošana - kas visas var tikt izmantotas vienas sistēmas ietvaros. Balstoties citu valstu pieredzē, pilnīgi jaunas pasaules līmeņa universitātes izveide izmaksā vidēji 700 miljonu USD kopā pirmajos gados62. Kā nākamais dārgākais risinājums ir esošo iestāžu attīstība, bet kā vismazāk dārgais instruments ir iestāžu apvienošana. Zemāk esošā tabula apraksta katras pieejas stiprās un vājās puses Dažādu pasaules līmeņa universitātes izveides pieeju izmaksas un ieguvumi63 Savukārt iestāžu attīstības programmas mēdz būt ar ļoti dažādām summām, sākot no USD 64 miljoniem gadā Korejā, beidzot ar euro 5 miljardu fondu, ko izveidoja Francija, lai veidotu reģionālus izcilības centrus. Iestāžu apvienošana ir salīdzinoši lētākais variants, jo pasaules pieredzē tas izmaksā tikai vairākus desmitus miljonus. Tomēr apvienošana ir arī riskantākā no iniciatīvām, jo tās ietvaros var tikt izjaukta iestādes pārvaldība un mazināta talantu koncentrācija, kā rezultātā iestāžu apvienošana varētu būt vērtējama ar mīnusa zīmi. Šī iemesla dēļ, pasaules līmeņa iestāžu izveide caur apvienošanu var notikt tikai tad, ja tā notiek starp iestādēm ar līdzīgu zinātnes koncentrāciju, misiju, kā arī, ja iesaistītās iestādes tam piekrīt (kā, piemēram, Aalto Universitātes gadījumā). Viena no būtiskākajām sastāvdaļām, kas ir nepieciešams, lai veicinātu izcilību, ir stabils finansējums. Līdz šim pētījumi ir parādījuši, ka stabils finansējums sniedz iespēju izcilības iestādēm būt elastīgākām savā darbībā un pielāgot savu pamata darbību, lai tā tiktu orientēta uz izcilību64. Tabula zemāk apraksta daļu no izcilības iniciatīvām, ko ir īstenojušas citas Eiropas valstis. Izvērtējot divu valstu Somijas un Vācijas izcilības iniciatīvas, ir secināms, ka izcilības iniciatīvas var tikt īstenotas dažādās formās un tām var faktiski būt dažādi mērķi. Somijas gadījumā izcilības iniciatīva tika paredzēta, lai izveidotu vienu pasaules līmeņa universitāti. Savukārt Vācijas piemērā tā tika paredzēta ne tikai pasaules līmeņa universitāšu izveidei, bet arī iestāžu stratēģiskās specializācijas veicināšanai. Abas iniciatīvas ir bijušas veiksmīgas, jo tās bija visaptverošas un izveidoja politisku un normatīvu vidi, kas veicināja izcilību. gfKā Latvijas situācijai visatbilstošākais ir Vācijas piemērs, kur izcilības iniciatīva tika veidota ne tikai lai radītu pasaules līmeņa universitātes, bet arī lai vienlaicīgi tās varētu stratēģiski specializēties caur izcilības klāsteru izveidi. Izcilības iniciatīvu izmaksas pasaulē65 Valsts/reģionsMilj. ASV dolāruIlgums gadosMērķgrupaKanāda77Ikgadēji23 izcilības centru tīkls 23Kanāda213Atbalsts 4 federālām zinātnes prioritātēmĶīna2543 Zinātnes institūti un 5-12 zinātnes klāsteriĶīna500010107 augstskolasĶīna3703239 augstskolasĶīna658289 institūtiDānija19005Visām universitātēm valstīFrancija5360 10 reģionālie izcilības centriVācija2300540 fakultātes, 30 izcilības klāsteri, 10 vadošās zinātnes universitātesJapāna257531 augstskolasJapāna1.5-16.2 Uz iestādi550-75 izcilības centri gadāKoreja1170771 augstskolasKoreja577965 inženierijas pētniecības centriKoreja63918 medicīnas zinātņu un inženierijas pētniecības centriKoreja74,976 nacionālie pētnieciskie centriKrievija1792421 augstskolasTaivāna4004Starptautiski vadošās pētnieciskās jomasApvienotā karaliste86305Universitātes ar augstāko zinātnes novērtējumuASV270IkgadējiPubliskā-privātā partnerība, lai stiprinātu dabaszinātņu, inženierzinātņu un medicīnas pētniecībuASV1200IkgadējiKalifornijas zinātnes un inovāciju insitūtu izveideASV150IkgadējiPubliskā-privātā partnerība, kas fokusējas uz lokālām vajadzībāmASV35010Vašingtonas štata dzīvības zinātņu attīstības fonda izveideASV30IkgadējiStarptautiski izcilu zinātnieku piesaiste Džordžijas universitātēmASV26IkgadējiAkadēmiskā un privātā sektora partnerību atbalstsASV350IkgadējiTenūrpozīciju izveide vadošajiem zinātniekiemASV160010Inovāciju centru izveideASV29IkgadējiNanotehnoloģiju pētniecībaSomija Aalto Universitātes Izveide Kā viens no slavenākajiem piemēriem, kad tika izveidota pasaules līmeņa universitāte caur vairāku iestāžu apvienošanu ir Aalto Universitāte. Aalto Universitāte tika izveidota 2010. gadā, apvienojoties Helsinku Tehnoloģijas universitātei, Helsinku Ekonomikas skolai un Somijas Mākslas un dizaina universitātei. Jaunizveidotās universitātes mērķis bija veidot starpdisciplināru studiju saturu un virzīties uz pasaulē atzītu izcilību. Ideju par apvienošanos izteica 2005. gadā Mākslas un dizaina universitātes rektors, pēc kā tā guva plašu atbalstu Somijas uzņēmēju starpā. 2006. gadā Somijas valdība veica pētījumu par apvienošanās iespēju, kas tika publicēts 2007. gadā un kas pamatoja nepieciešamību apvienot trīs augstākās izglītības iestādes un aprakstīja plānu, kā to veikt. No 2007. līdz 2008. gadam valdība izveidoja jaunas universitātes fondu, kā arī noteica jaunās iestādes nosaukumu. 2008. gadā tika arī paziņots jaunās iestādes pirmais rektors. 2010. gadā tika izveidota Aalto Universitāte, kas kļuva par otro lielāko universitāti Somijā ar 17000 studējošajiem66. Lai stimulētu iestāžu vēlmi apvienoties un arī nodrošinātu pietiekamu resursu apmēru jaunajai iestādei, lai tā varētu sasniegt izcilību, valdība piekrita piešķirt papildus 500 miljonus euro universitātes fondam ar nosacījumu, ka arī Somijas privātais sektors ieguldītu vismaz 200 miljonus euro67. Tāpat arī valdība piekrita piešķirt papildu finansējumu katru gadu iestādes pirmajos gados, lai sniegtu tai finansiālu stabilitāti un augsni izaugsmei. Lai stiprinātu jaunās universitātes stratēģiskās un organizatoriskās spējas, vairākus gadus pirms apvienošanas tika veidotas darba grupas, kas iesaistīja iekšējās iesaistītās puses un pārrunāja jaunās iestādes potenciālos rīcības un specializācijas virzienus. Tāpat arī tika būtiski ieguldīts jaunās universitātes zīmolā kā pasaules līmeņa universitātē, kas veicinās Somijas ekonomisko izrāvienu. Tāpat arī, lai piesaistītu labākos pasniedzējus un pētniekus, tika ieviests jauns akadēmiskās karjeras modelis universitātē, tostarp ieviešot tenūru. Aalto Universitāte ir novērtēta kā 401.-500. labākā universitāte pasaulē pēc Šanghajas reitinga68, 201. 250. pēc Times Higher Education reitinga69 un 112. pasaulē pēc QS reitinga70. Šanghajas reitings galvenokārt balstās zinātniskajos sasniegumos, bet QS reitings kā lielāku komponenti ņem reputāciju. Times Higher Education reitings vienlīdz vērtē gan zinātni, gan reputāciju. Vācija Izcilības stratēģija 2016. gadā Vācija izveidoja universitāšu izcilības stratēģiju, kas balstītos augsta līmeņa universitāšu pētniecībā. Kopumā šai izcilības stratēģijai tika piešķirts 533 miljonu euro, kas tika sadalīts divās dažādās kategorijās atbalstot izcilības klāsterus un izcilības universitātes. Izcilības klāsteru ietvaros 385 miljonu euro tika piešķirti projektu veidā universitātēm un universitāšu konsorcijiem, lai stiprinātu to zinātnisko kapacitāti noteiktās jomās. Par šo summu ir paredzēts sniegt finansējumu 45 līdz 50 izcilības klāsteru projektiem. Savukārt izcilības universitāšu ietvaros tika piešķirts 148 miljoni euro, lai atbalstītu 11 dažādas iestādes vai to konsorcijus.71 Konkursa kārtā tika izraudzītas 10 universitātes un viens konsorcijs, kas ieguva izcilības universitātes statusu un finansējumu72. Šīs iestādes sāka saņemt finansējumu 2019. gadā. Pirms Vācijas Izcilības stratēģijas tā laika periodā no 2007. līdz 2017. gadam īstenoja Izcilības iniciatīvu, kā mērķis bija veicināt pasaules līmeņa universitāšu izveidi. Sākuma plāns bija īstenot iniciatīvu līdz 2012. gadam, un tai tika piešķirts 1,9 miljardi euro, bet vēlāk tika izlemts pagarināt to pa pieciem gadiem līdz 2017. gadam un piešķirt vēl papildu 2,7 miljardu euro.73 Izcilības iniciatīvas rezultātā Vācijas universitāšu sistēma tika padarīta dinamiskāka un starptautiski konkurētspējīgāka, jo veicināja iestāžu stratēģisko specializāciju74. Tāpat arī šī iniciatīva pozitīvi darbojās uz visu Vācijas augstākās izglītības sektoru, ne tikai iestādēm, kas ieguva papildu finansējumu. No otras puses, kā negatīva iezīme Izcilības iniciatīvai bija tas, ka tā veicināja pasniedzēju publicēšanos, bet samazināja publikāciju kvalitāti, to mērot caur to citējamību75. 1 Pēc Džini koeficienta, kas mēra ienākumu nevienlīdzību, Latvijā joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijā bija otra augstākā Džini koeficienta vērtība starp ES valstīm. Lielāka ienākumu nevienlīdzība ir tikai Bulgārijā. Vairāk informācijas https://lvportals.lv/dienaskartiba/335820-2020-gada-majsaimniecibu-riciba-esosie-ienakumi-pieauga-par-81-2021#_ftn4 un https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ilc_di12/default/table?lang=en 2 https://www.izm.gov.lv/lv/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis 3 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40335458 4 http://polsis.mk.gov.lv/documents/5245 5 Dati no Eurostat. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/educ_uoe_fine09 6 Dati no OECD, Education at a Glance 2021. Pieejams: Education resources - Public spending on education - OECD Data 7 2020. gada Latvijas Republikas Saeimas pasūtītais pētījums "Igaunijas un Ziemeļvalstu pieredze bezmaksas augstākās izglītības ieviešanā" 8 https://www.oecd.org/education/education-at-a-glance/ 9 Latvijas Nacionālā Reformu Programma "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai: progresa ziņojums, pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2017-european-semester-national-reform-programme-latvia-lv.pdf 10 " Eksperti iesaka pārskatīt studējošo atbalsta elementus stipendiju, kreditēšanas un kredītu dzēšanas nosacījumus, un augstākās izglītības institūciju finansēšanas modelī iekļaut sociāli taisnīgāku studējošo atbalsta sistēmu." - Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā (2014) No IZM statistikas redzam, ka indivīdi, kam skolā ir speciālās vajadzības, maznodrošinātie un bāreņi ir ar mazāku varbūtību studēt budžeta vietā. 11 Sīkākai starptautiskas pieredzes analīzei skatīt pielikumu 12 https://www.izm.gov.lv/lv/augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis 13 Pruvot et al, 2015, Strategies for Efficient Funding of Universities in Europe https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-20877-0_11 14 define thematic report performance-based funding of universities in europe.pdf (eua.eu) 15 Melo & Figueiredo, 2019, Performance management and diversity in higher education: an introduction https://link.springer.com/article/10.1007%2Fs11233-019-09044-x 16 Ibid 17 Miller, 2016, Higher Education Outcomes-Based Funding Models and Academic Quality. https://www.luminafoundation.org/files/resources/ensuring-quality-1.pdf 18 Melo & Figueiredo, 2019, Performance management and diversity in higher education: an introduction https://link.springer.com/article/10.1007%2Fs11233-019-09044-x 19 "As such, current versions of Performance Agreements in the Netherlands now focus solely on the quality of education, rely to a greater extent on qualitative assessments and grant more autonomy to institutions than earlier incarnations" Ibid 20 Dati no OECD, Education at a Glance 2021. Pieejams: https://www.compareyourcountry.org/snaps/education-at-a-glance-2021/en/2915/2018 21 2020. gada Latvijas Republikas Saeimas pasūtītais pētījums "Igaunijas un Ziemeļvalstu pieredze bezmaksas augstākās izglītības ieviešanā" 22 https://www.theguardian.com/education/2022/jun/29/uk-universities-warn-tuition-fee-crisis-could-mean-home-student-cutbacks 23 https://www.internationalhighereducation.net/en/handbuch/gliederung/#/Beitragsdetailansicht/871/3492/Needed%253A-Financing-Policies-That-Are-Both-Affordable-and-Sustainable 24 https://www.researchcghe.org/publications/working-paper/the-changing-finances-of-world-class-universities/ 25 European Commission/EACEA/Eurydice, Augstākās izglītības modernizācija Eiropā: akadēmiskais personāls, 2017. Eurydice pētījums, 2017, 51 52, pieejams: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/40f84414-683f-11e7-b2f2-01aa75ed71a1/language-lv/format-PDF/source-search. 26 https://www.izm.gov.lv/lv/media/16997/download?attachment 27 Saskaņā ar pēc IZM pasūtījuma veikto pētījumu, kopējās aktuālās vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir 2 327,19 euro uz vietu, no kurām darba atalgojuma daļa ir 1 570,86 euro. Attiecīgi, izsakot atlikušo daļu, kas ietver materiāltehnisko nodrošinājumu un infrastruktūru, akadēmiskā personāla algās, iegūst, ka atlikušā daļa ir 48% no kopējām akadēmiskā personāla algām. Šāda summa arī sakrīt ar kopējo tendenci OECD valstīs (skat. OECD Data Explorer • Expenditure on staff compensation in educational institutions (from all sources)) . 28 https://likumi.lv/ta/id/331784-zinatniskas-darbibas-bazes-finansejuma-pieskirsanas-kartiba 29 https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf0/27a521691afdef39c22585c700310654 /$FILE/Pieaugu%C5%A1o%20izgl%C4%ABt%C4%ABba%20Latvij%C4%81_Fontes_11.02.2020.pptx 30 https://www.nki-latvija.lv/content/files/2021_Zinojums_MiKv_AL_1.pdf 31 https://hea.ie/skills-engagement/microcreds/ 32 https://elibrary.worldbank.org/doi/abs/10.1596/978-0-8213-7865-6 33 https://www.internationalhighereducation.net/en/handbuch/gliederung/#/Beitragsdetailansicht/899/3728/The-Transformative-Impact-of-Academic-Excellence-Initiatives 34 https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/eurostudent-aptauja-sniedz-ieskatu-par-studentu-dzives-apstakliem-latvija 35 Plānots, ka pēc turpmāka piešķīruma un izmēģinājumprojekta beigām tiks pārdalīts starp iestādēm atbilstoši absolventu skaitam 36 Institucionālā finansējuma izmēģinājumprojekta finansējums koledžām tiks rēķināts pēc attiecīgo grozījumu pieņemšanu likumdošanā. 37 Izmēģinājumprojekts neattieksies uz Iekšējās drošības akadēmiju 38 https://eacea.ec.europa.eu/national-policies/eurydice/content/national-student-fee-and-support-systems-european-higher-education-201819_en 39 https://openknowledge.worldbank.org/bitstream/handle/10986/31497/WPS8802.pdf?sequence=4&isAllowed=y 40 https://studentaid.gov/understand-aid/types/grants/teach 41 https://publications.parliament.uk/pa/cm201719/cmselect/cmtreasy/478/47804.htm 42 https://eacea.ec.europa.eu/national-policies/eurydice/sites/default/files/towards_equity_and_inclusion_in_he_full_report_5.pdf 43 https://www.researchcghe.org/perch/resources/publications/wp41.pdf 44 https://www.oecd.org/education/education-at-a-glance/ 45Aktuāls kopsavilkums par dažādu finansēšanas modeļu ilgtspēju atrodams https://www.internationalhighereducation.net/api-v1/article/!/action/getPdfOfArticle/articleID/3492/productID/29/filename/article-id-3492.pdf 46 Eurydice. (2017, October 9). Estonian Higher Education Funding Text. Eurydice - European Commission. https://eacea.ec.europa.eu/national-policies/eurydice/content/higher-education-funding-24_en 47 Simson, P. (2019, October 23). National Audit Office: Outcomes of reform for transition to free higher education are patchy. National Audit Office. 48 Eurydice. (2017b, October 9). Finnish Higher Education Funding Text. Eurydice - European Commission. https://eacea.ec.europa.eu/national-policies/eurydice/content/higher-education-funding-25_en 49 Elken, M., Hovdhaugen, E., & Wiers-Jenssen, J. (2015). Higher Education in the Nordic Countries: Evaluation of the Nordic agreement on admission to higher education. 50 Admissions should never be a conveyor belt | Wonkhe 51 1. līmeņa profesionālās izglītības studiju programmas 52 https://eacea.ec.europa.eu/national-policies/eurydice/content/higher-education-funding-53_en 53 National student fee and support systems in European higher education - Publications Office of the EU (europa.eu) 54 Usher & Ramos, 2018, The changing finances of world-class universities https://www.researchcghe.org/publications/working-paper/the-changing-finances-of-world-class-universities/ 55 Jongbloed et al, 2019, Improving study success and diversity in Dutch higher education using performance agreements https://link-springer-com.ezp-prod1.hul.harvard.edu/article/10.1007/s11233-019-09055-8 56 Jongbloed et al, 2019, Improving study success and diversity in Dutch higher education using performance agreements https://link-springer-com.ezp-prod1.hul.harvard.edu/article/10.1007/s11233-019-09055-8 57 Jongloed & de Boer, 2020, Performance Agreements in Denmark, Ontario and the Netherlands https://www.utwente.nl/.uc/fb4d9b0ec010286e10701e8eb5e02729889105c7c7dc000/Performance%20Agreements%20in%20DK%2C%20ONT%20and%20NL.pdf 58 Ibid 59 Salmi, 2009, The Challenge of Establishing World-Class Universities https://openknowledge.worldbank.org/handle/10986/2600 60 Ibid 61 Pruvot et al, 2015, Strategies for Efficient Funding of Universities in Europe https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-3-319-20877-0_11 62 Salmi, 2009, The Challenge of Establishing World-Class Universities https://openknowledge.worldbank.org/handle/10986/2600 63 Salmi, 2009, The Challenge of Establishing World-Class Universities https://openknowledge.worldbank.org/handle/10986/2600 64 Melo & Figueiredo, 2019, Performance management and diversity in higher education: an introduction https://link.springer.com/article/10.1007%2Fs11233-019-09044-x 65 Salmi, 2009, The Challenge of Establishing World-Class Universities https://openknowledge.worldbank.org/handle/10986/2600 66 Tienari et al, 2015, Built to be excellent? The Aalto University merger in Finland https://www.tandfonline.com/doi/abs/10.1080/21568235.2015.1099454 67 Ibid 68 ShanghaiRanking-Univiersities 69 Aalto University | World University Rankings | THE (timeshighereducation.com) 70 Aalto University : Rankings, Fees & Courses Details | Top Universities 71 Higher Education Funding | Eurydice (europa.eu) 72 Excellence Strategy (dfg.de) 73 Civera et al, 2020, Higher education policy: Why hope for quality when rewarding quantity? https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S004873332030161X 74 Germany-country-profile-2020 (oecd.org) 75 Civera et al, 2020, Higher education policy: Why hope for quality when rewarding quantity? https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S004873332030161X Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša