7. Article

Jautājumu par nepieciešamo finansējumu 2026. gadam un turpmāk katru gadu skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas. Ja minētā budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā netiek atbalstīta papildu finansējuma piešķiršana, konceptuālā ziņojuma īstenošanu nodrošināt atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošajam finansējumam. 8 Ministru prezidentes, kultūras ministra pienākumu izpildītāja ‒ tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša (Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija rīkojums Nr. 502) Konceptuālais ziņojums "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu" Izglītības un zinātnes ministrija Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments 2024. gads Saturs Saturs Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums Izmantotie termini un saīsinājumi Augstākās izglītības finansēšana Latvijā un pasaules labā prakse Augstākās izglītības finansēšana Latvijā Pašreizējās augstākās izglītības finansēšanas sistēmas trūkumi Pasaules tendences augstākās izglītības finansēšanā Aktualizētais augstākās izglītības finansēšanas modelis Augstākās izglītības iestāžu finansēšana Institucionālais finansējums jeb bāzes finansējums Snieguma finansējums Attīstības finansējums Studējošo finansēšana no valsts puses Studiju jomas stipendijas, kuru mērķis būtu atbalstīt izvēli par labu kādai noteiktai studiju jomai.Sociālās stipendijas Izcilības stipendijas Jomas stipendijas Sistēmas snieguma uzraudzības pilnveide Riski, ja situācija nemainās Pārejas posma rīcība Institucionāla finansējuma izmēģinājumprojekts Nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā: Ietekme uz budžetu Scenārijs A Esošais Finansējums Scenārijs B Izmēģinājumprojekta rezultātos balstīta sistēmiska pāreja uz institucionālo finansējumu Scenāriju ietekme uz budžetu Turpmākās rīcības indikatīvais plāns Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums Augstākās izglītības politika ir daļa no sabiedrības un tautsaimniecības attīstības politikas. Augstākās izglītības iestādes (AII) un zinātniskās institūcijas, kā arī to darbības rezultātā izveidotie inovatīvie un tehnoloģiju ietilpīgie uzņēmumi ir kļuvuši par attīstīto valstu inovāciju ekosistēmas virzītājiem. Augstākā un profesionālā izglītība ir efektīvākais sociālās mobilitātes instruments. Savukārt sociālā mobilitāte ir priekšnosacījums sabiedrības labklājībai un saliedētībai. Tomēr gan vietējo organizāciju (piemēram, universitātes, Valsts kontrole, atbildīgās ministrijas, Latvijas Studentu apvienība, darba devēji, jaunie zinātnieki, sociālie partneri), gan starptautisko ekspertu (piemēram, Pasaules Bankas, OECD, Eiropas Komisija, starptautiskās augstākās izglītības un zinātnes organizācijas) analīze un secinājumi rāda, ka, neskatoties uz atsevišķu jomu sasniegumiem, Latvijā hroniski netiek izmantots augstākās izglītības potenciāls. Gadījumā, ja arī turpmāk augstākās izglītības potenciāls netiks pilnībā izmantots, Latvijas valsts attīstība iepaliks no citām valstīm nepietiekami attīstītu prasmju un zināšanu dēļ. Esošā sistēma arī veicina sociālekonomisko nevienlīdzību, kas ilgtermiņā veicinās sociālo sadrumstalotību. Latvija jau šobrīd ir valsts ar augstu nevienlīdzības līmeni1, un, neizmantojot augstāko izglītību gan kā tautsaimniecības attīstības dzinēju, gan kā tālredzīgu sociālās politikas elementu, valsts attīstība nesasniedz pilnu potenciālu, un tas ietekmē visu iedzīvotāju dzīves līmeni. Lai mazinātus šos riskus un veicinātu Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību, ir nepieciešami kompleksi strukturālie risinājumi augstākajā izglītībā, kas fokusējas uz trīs virzieniem: pārvaldība, politikas mērķiem atbilstošs finansējums un cilvēkresursi. Līdz šim ir veiktas reformas augstskolu iekšējā pārvaldībā, zinātnes finansēšanā, ieviešanā ir jauns doktorantūras modelis, paralēli norit darbs pie jauna akadēmiskās karjeras modeļa, kā arī notiek augstākās izglītības institūciju iekšējā un ārējā konsolidācija. Lai varētu sekmīgi reformēt augstākās izglītības nozari un izmantot to valsts attīstības un starptautiskās konkurētspējas mērķim, ir nepieciešams pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas ļaus veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību, kā arī efektīvu resursu izmantošanu. Lai šo paveiktu, Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā turpināt attīstīt jau esošo trīs pīlāru modeli2, pastiprinot tā stiprās puses un koriģējot vājās. Reformas mērķis ir veicināt iestāžu finansiālo autonomiju un atbildību par rezultātu sasniegšanu. Pašlaik augstākās izglītības finansēšanas sistēma neņem vērā plašo augstākās izglītības iestāžu daudzveidību Latvijā, kā arī mākslīgi ierobežo iestāžu brīvību operēt ar saviem līdzekļiem, tādā veidā būtiski ierobežojot iestāžu spēju efektīvi un uz mērķi orientētā veidā izmantot valsts finansējumu. Lai risinātu sistēmas izaicinājumus, tiek piedāvāts: 1) pāriet uz institucionālo finansēšanas principu, kā ietvaros valsts piešķir bloka dotāciju augstākās izglītības iestādēm, kas var brīvi izmantot šos līdzekļus sevis noteikto bezmaksas, līdzmaksājuma un maksas vietu nodrošināšanai; 2) veicināt studējošo finansēšanas sistēmas attīstību, kuras ietvaros valsts sniedz lielāku atbalstu studējošajiem noteiktās jomās, ar noteiktiem sasniegumiem un/vai no noteiktām sabiedrības grupām; 4) palielināt snieguma finansējuma apjomu un ieviest jaunus snieguma rādītājus; 5) ieviest attīstības finansējumu jauniem izmēģinājumprojektiem. Ievērojot minēto un pamatojoties uz Augstskolu likuma pārejas noteikumu 77. un 81. punktu, Ministru kabinetā 2017. gada 16. maijā pieņemto informatīvo ziņojumu "Augstākās izglītības pārvaldības modernizācijas un jaunā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanas gaita un rezultāti", kā arī Ministru kabineta 2015. gada 29. jūnija rīkojumā Nr. 333 "Par jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā" dotajiem uzdevumiem, Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk- ministrija, arī IZM) ir sagatavojusi konceptuālo ziņojumu "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu". Saskaņā ar absolventu monitoringa datiem, salīdzinot iedzīvotājus ar tikai vidējo izglītību un augstāko, ir novērojams, ka visu 2020. gadu valsts AII absolventi pelnīja par 99.5 milj. euro vairāk, kas nozīmē papildu 57.1 milj. euro ieņēmumus caur valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk- IIN). Savukārt, pieņemot, vēl vismaz 30 gadu turpmāko nodarbinātību vairumam šo absolventu, viņu karjeras gaitā papildu nomaksātie IIN ieņēmumi pēc absolvēšanas salīdzinājumā ar tiem, kam ir vidējā izglītība sasniegs 695 milj. euro 2022. gada cenās, kas, pret valsts budžeta dotāciju augstākajai izglītībai 2020. gadā 109.6 milj. euro apmērā nozīmē to, ka pret katru ieguldīto euro no valsts tiek atgūti 6,34 euro un investīcijas augstākajā izglītībā atmaksājas nepilnos piecos gados, pēc kā valstij ir tīrā peļņa. Šī iemesla dēļ, ministrija aicina lūkoties uz šīs reformas nepieciešamajām summām nevis kā izdevumiem, bet kā investīcijām, kas ne tikai pašas sevi apmaksā vidējā termiņā, bet arī ilgtermiņā nes būtisku pienesumu valsts budžetam un labklājību valstij. Izmantotie termini un saīsinājumi AII Augstākās izglītības iestāde (augstskola vai koledža) ASV Amerikas Savienotās Valstis ECTS Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma EEZ Eiropas Ekonomikas zona ES Eiropas Savienība IKP Iekšzemes kopprodukts IZM, ministrija Izglītības un zinātnes ministrija MKN Ministru kabineta noteikumi OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija VIAA Valsts izglītības attīstības aģentūra VIIS Valsts izglītības informācijas sistēmaAugstākās izglītības finansēšana Latvijā un pasaules labā prakse Augstākās izglītības finansēšana Latvijā 2015. gadā Ministru kabinets atbalstīja ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu "Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā"3. Šī ziņojuma ietvaros tika izvērtēts tā brīža Latvijas augstākās izglītības sistēmas sniegums un to, kādā veidā finansēšanas sistēma to veicina vai ierobežo. Konceptuālais ziņojums tika balstīts uz Pasaules bankas veikto pētījumu4. Kā būtiskākais rezultāts finansēšanas reformai bija trīs pīlāru finansēšanas modeļa ieviešana, kas piešķirtu finansējumu ne tikai esošās kapacitātes uzturēšanai, bet arī balstoties uz augstākās izglītības iestāžu sniegumu un inovāciju kapacitāti. 1. attēls Trīs pīlāru modelis Tāpat arī konceptuālā ziņojuma ietvaros tika paredzēti vairāki scenāriji atbilstoši tam, cik daudz valsts resursi tiktu ieguldīti sistēmā. Pasaules Bankas pētījuma ietvaros tika izvirzīti trīs scenāriji augstākās izglītības reformas ieviešanai: 1. zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs; 2. ierobežotas izaugsmes scenārijs; 3. nepietiekamības scenārijs. Saskaņā ar minētajiem scenārijiem sniegumā balstītu finansēšanas instrumentu ieviešana notiek proporcionāli finansējuma līmeņa pieaugumam. Visi scenāriji piedāvā iespēju padarīt sistēmu konkurētspējīgāku un orientētu uz kvalitāti, tomēr nepietiekama finansējuma gadījumā, pat saglabājot stabilu bāzes finansējumu, konkurētspējas un kvalitātes pieaugums stagnēs. 2. attēls Valsts finansējums uz vienu studējošo Baltijas valstīs5 Līdz šim Latvijā augstākās izglītības sektors ir finansēts pēc nepietiekamības scenārija. Sekojot Pasaules bankas ekspertu ieteikumiem, Latvijas augstākās izglītības sistēmā notiek pārvaldības reforma, kas veicinās augstākās izglītības pārskatatbildību un resursu efektīvu izmantošanu. Tomēr pat pie efektīvākas resursu izmantošanas esošais sistēmas resursu apjoms nav pietiekams, lai pilnībā atbilstu vietējā darba tirgus un tautsaimniecības attīstības vajadzībām pēc augstas raudzes cilvēkkapitāla un sasniegtu starptautisko konkurētspēju. 3. attēls Publiskie izdevumi augstākajai izglītībai, īpatsvars (%) no iekšzemes kopprodukta, 2020. gada dati6 Līdz vidējam augstākās izglītības finansēšanas līmenim ES valstīs, rēķinot ar Latvijas iekšzemes kopproduktu 2022. gadā, pašlaik pietrūkst 62 milj. euro. Līdz Igaunijas līmenim ~ 180 milj. euro, kas orientējoši atspoguļo pilnībā valsts dotētas augstākās izglītības ieviešanas izmaksas. Vienīgais veids, kā pāriet uz pilnībā valsts dotētu augstāko izglītību pie nepilnīgajiem resursiem ir caur pieejamības samazināšanu. Ņemot vērā pieaugošu pieprasījumu pēc darbiniekiem ar augstu kvalifikāciju, augstākās izglītības pieejamības samazināšana neatbilst valsts prioritātēm. Šī iemesla dēļ, vidējā termiņa budžetā papildus nepieciešamais finansējums ir vismaz 60 milj. euro, kas ļautu tuvoties vidējām ES finansēšanas līmenim. Tas būtu sadalāms starp pirmo, otro un trešo pīlāru- aktualizējot studiju izmaksas, ieviešot jaunus snieguma rādītājus un izcilības iniciatīvas. Pašreizējās augstākās izglītības finansēšanas sistēmas trūkumi Latvijas augstākās izglītības sniegums vairākos aspektos iepaliek no citām reģiona valstīm. Latvijas augstākās izglītības finansēšanas sistēmai ir nepieciešama pilnveide, lai varētu veicināt papildu resursu ieplūšanu sistēmā, augstākās izglītības sasaisti ar valsts attīstības stratēģiskajiem mērķiem, kā arī stimulēt izcilību un stratēģisko specializāciju. 2020. gadā Saeimas pasūtītajā pētījumā par bezmaksas augstākās izglītības ieviešanas iespējām Latvijā7 tika salīdzināts Latvijas augstākās izglītības sniegums ar citām reģiona valstīm. Salīdzinot Latvijas sniegumu ar citām Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona valstīm, ir secināmi šādi aspekti: • Latvijai ir otrais zemākais iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars pēc Somijas; • ir negatīva tendence, ka Latvijā mazāk, nekā vidēji OECD jaunieši (25-34 gadu vecumā) iegūst augstāko izglītību (4. attēls); • studējošo īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita 20-25 gadu vecumā Latvijā ir salīdzinoši augsts; • lai gan dati par studējošo atbirumu ir ierobežoti un bieži vien grūti salīdzināmi metodoloģisko atšķirību dēļ, Latvijā atbirums ir virs vidējā Ziemeļvalstīs, kaut arī zem vidējā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) dalībvalstīs; • Latvijā ir vieni no zemākajiem kopējiem (publiskajiem un privātajiem) izdevumiem uz vienu studējošo Eiropas OECD valstīs un otrie zemākie reģionā pēc Lietuvas; • vērtējot izdevumus pret IKP, Latvija tie ir ievērojami zemāki nekā vidēji ES un OECD valstīm. Salīdzinot ar Igauniju, Latvijai ir zemāks gan publisko, gan privāto līdzekļu ieguldījums pret IKP augstākajā izglītībā; 4. attēls: Iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību OECD valstīs 25-34 gadu vecumā 2022. gadā8 Galvenie esošās augstākās izglītības finansēšanas sistēmas izaicinājumi ir saistīti ar nepietiekošo finansējuma līmeni, elastīguma trūkumu, nepietiekamu snieguma veicināšanu un nepietiekamu sasaisti ar valsts attīstības prioritātēm: • Augstākās izglītības jomas zema finansējuma apstākļos (finansējums uz vienu studējošo Latvijā ir viens no zemākajiem ES9) institūcijām ir ierobežotas iespējas piesaistīt starptautiski konkurētspējīgu un savā jomā izcilu akadēmisko personālu, investīcijas studiju un pētniecības materiāli tehniskajā nodrošinājumā faktiski ir pakļautas ES Struktūrfondu mainīgajām iespējām. Pasaules Bankas pētījumā norādīta nepieciešamība finansiāli atbalstīt topošos pētniekus, tādējādi veicinot arī akadēmiskā personāla ataudzi. • Augstākā izglītības finansēšanas sistēma turpina veicināt nevienlīdzību valstī, primāri finansējot studējošos atbilstoši to sniegumam (kas korelē ar labāku ģimenes sociāli ekonomisko situāciju), nevis to nepieciešamībai pēc papildu finansējuma. Uz šo problēmu ir norādījuši arī Pasaules Bankas eksperti, veicot izpēti par Latvijas augstākās izglītības sistēmu.10 • Ir vērojamas nepilnības AII darba uzraudzībā pārvaldības informācijas sistēmas trūkumu dēļ. Nav pietiekami labi attīstīta snieguma rādītāju sistēma ar noteiktām prioritātēm un efektīvas datu vākšanas metodes, kas kavē uzraudzību. Joprojām pastāv problēmas ar valsts pārvaldei un augstākās izglītības iestādēm pieejamo informāciju un datiem. Taču ir iespējams, izmantojot trīs pīlāru modeli, mērķtiecīgi un efektīvi ieguldīt resursus, tos piešķirot par konkrētu sniegumu, tādā veidā veicinot orientēšanos uz rezultātu nevis procesu. Tāpat arī ar attiecīgiem Augstskolu likuma grozījumiem ieviestā iestāžu tipoloģija sniedz pamatu iestāžu misiju diversifikācijai. Iestāžu misiju diversifikācija ir būtisks solis augstākās izglītības ekosistēmas pilnveidē, jo mazinās nepamatotu savstarpēju dublēšanos starp augstākās izglītības iestādēm, ciešāku sasaisti ar valsts attīstības prioritātēm, kā arī efektīvāku un mērķtiecīgāku resursu izmantošanu. Pasaules tendences augstākās izglītības finansēšanā11 Augstākās izglītības finansēšanas sistēma var sastāvēt no vairākām komponentēm. Latvijas gadījumā augstākās izglītības finansēšanas sistēma balstās uz trīs komponentēm jeb pīlāriem bāzes, snieguma un attīstības12. Bāzes pīlāra mērķis ir prognozējams un uzticams finansējums, kas nodrošina augstākās izglītības institūciju pamatfunkciju nepārtrauktību un ilgtermiņa plānošanu. Snieguma pīlāra mērķis ir radīt finansiālus stimulus izaugsmei un noteiktu mērķu sasniegšanai. Savukārt attīstības pīlāra mērķis ir stimulēt inovācijas, pētniecības vai studiju izcilību, iestāžu specializāciju un profilu attīstību. Katra pīlāra mērķus ir iespējams īstenot, izmantojot vairākus finansēšanas veidus. Pasaules praksē augstākās izglītības finansēšanas rīkus var iedalīt četrās plašās grupās13: • bloka dotācija • projektu finansējums • izcilības finansējums • mērķfinansējums Bloka dotācijas ietvaros tiek vēl sīkāk izdalīti specifiskie principi, pēc kuriem tiek sadalīts šis finansējums: • formulā balstītais studiju finansējums, t.sk. normētās izmaksās balstīts • uz vēsturiskajiem principiem balstītais finansējums • formulā balstītais snieguma finansējums • pārrunu ceļā noteiktais finansējums • snieguma līgums 5. attēls: Augstākās izglītības finansēšanas sistēmas rīki Šobrīd Latvijā galvenokārt ir uz vēsturiskajiem principiem balstītais finansējums un formulā (normētajās izmaksās) balstītais studiju finansējums. Lai atbilstu pasaules labākai praksei, uz vēsturiskajiem principiem balstīto komponenti būtu jāaizvieto ar elastīgāku sistēmu, kas veicinātu sasaisti ar valsts attīstības prioritātēm un AII kapacitāti (sasniegto izcilību). Kopumā attīstītajās valstīs tendence ir palielināt snieguma finansējuma nozīmi, jo tiek uzskatīts, ka tas veicina pārskatatbildību un sasaisti ar valsts attīstības mērķiem14. Attīstoties pasaules pieredzei augstākās izglītības snieguma finansēšanā, citas valstis aizvien vairāk piekopj augstākās izglītības finansēšanas sistēmas, kas: • stimulē specifiskās AII misijas un veicina to daudzveidību; • ņem vērā AII izejas pozīcijas snieguma vērtēšanā; • nošķir kvalitāti un ražīgumu/produktivitāti; • sniedz informāciju pašām augstākās izglītības iestādēm un ļauj tām uzlabot savu darbību; • veicina eksperimentēšanu un fundamentāli jaunas darbības; • veicina sadarbību gan starp AII, gan ar citām iesaistītām pusēm.15 Gan Eiropā16, gan ASV17 aizvien vairāk finansēšanas sistēmas ņem vērā to augstākās izglītības iestāžu misiju daudzveidību. Tā, piemēram, lietišķo zinātņu augstskolai misija un institucionālie mērķi var būtiski atšķirties no zinātnes universitātēs. Ņemot vērā Saeimas pieņemto institucionālo tipoloģiju, kas paredz dažādas augstskolu misijas, gan arī pārvaldības reformu, kas sniegs augstskolām kapacitāti jaunu vīziju izveidē, ir būtiski, ka finansēšanas sistēma atbalsta šo ekosistēmas attīstību un veicina to. Tāpat arī aizvien plašāk tiek izmantoti snieguma līgumi, kas tiek noslēgti starp finansējuma devēju un augstākās izglītības iestādi un paredz konkrētu iestāžu rīcību apmaiņā pret finansējumu18. Šādi līgumi tiek izmantoti, lai veicinātu iestāžu eksperimentēšanu un jaunu darbības virzienu attīstību. Piemēram, jaunu studiju piedāvājumu attīstība, ciešāka sasaiste ar savu reģionu, vai arī lai veicinātu starptautiski atzītu izcilību19. Tāpat arī vairākas valstis piesaista papildus resursu augstākajai izglītībai ne tikai no valsts, bet arī no privātā sektora un mājsaimniecībām. Šāda pieeja ļauj veidot stabilāku augstākās izglītības sistēmu situācijā, kad ir nepietiekams valsts finansējums. Latvijas augstākās izglītības sistēma arī iekļaujas šajā tendencē, būdama valsts ar trešo lielāko privātā finansējuma īpatsvaru augstākās izglītības finansējumā starp Eiropas OECD valstīm. 6. attēls: Publisko un privāto izdevumu sadalījums augstākajai izglītībai, %, 201820 Tomēr ir būtiski norādīt, ka sistēmas līmeņa finansējums nesadalās tādā pašā proporcijā pa augstākās izglītības iestādēm. Piemēram, Eiropas visekstrēmākajā privātā finansējuma apmēra gadījumā, Anglijā, vidēji augstākās izglītības iestāde gandrīz pusi no sava finansējuma joprojām saņem no valsts. Iemesls šādai atšķirībai varētu būt tajā, ka pastāv salīdzinoši mazs skaits ar lielām iestādēm, kuras darbojas balstoties gandrīz tikai uz privāto finansējumu. Šobrīd gan vērtējot pēc augstākās izglītības finansējuma kā īpatsvara no valsts iekšzemes kopprodukta, Latvija ir pēdējā vietā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, un salīdzinot ar Igauniju, kur ir pilnībā valsts dotētā augstākā izglītība, Latvijā ir zemāks gan valsts, gan privāto līdzekļu ieguldījums augstākajā izglītībā kā īpatsvars no iekšzemes kopprodukta. Viens no šī ziņojuma mērķiem ir risināt nepietiekamo gan valsts, gan mājsaimniecību un privātā finansējuma apjomu. Ņemot vērā esošo nepietiekamo augstākās izglītības finansējumu, jēgpilna pāreja uz pilnībā valsts dotēto izglītību nebūs iespējama, ja netiks nodrošināts būtisks valsts resursu ieguldījumu pieaugums21. Pie nepietiekama finansējuma, valsts dotēta augstākā izglītība var kļūt par nevienlīdzības veicinātāju un resursu trūkuma dēļ stagnēt. Tomēr arī tajās valstīs, kur studējošais maksā ievērojamu studiju maksu, aizvien biežāk tiek aktualizēts jautājums par to, ka studiju maksas nav spējīgas nosegt visas institucionālās izmaksas, pat ja ir attīstīta ziedotāju kultūra, kas sniedz miljonu ziedojumus katru gadu, kā tas ir ASV. Piemēram, Anglijas universitātes 2022. gadā jau ir paziņojušas, ka tās zaudē naudu uz katru uzņemto vietējo studējošo un apsver samazināt vietējo uzņemto studējošo skaitu par labu starptautiskajiem studentiem22. Ņemot vērā abu pieeju vājās un stiprās puses, izskan pētnieku priekšlikumi veidot sistēmu, kuras ietvaros tiktu izmantotas abu sistēmu stiprās puses, kas būtu balstīta izmaksu sadalījumā starp studējošo un valsti, jeb līdzmaksājumā. Tomēr līdzmaksājuma ieviešana visās augstākās izglītības iestādēs neņemtu vērā līdzšinējo iestāžu daudzveidību, kur nevar būt viens risinājums visiem23. Tādēļ ir nepieciešams veidot sistēmu, kuras ietvaros valsts finansē iestādes atbilstoši to sniegumam katra iestāde nosaka to, cik daudz un kādā mērā tā nodrošinās maksas, līdzmaksājuma un bezmaksas studiju vietas. Institucionālā finansējuma ieviešanas mērķis ir nodrošināt šādu brīvību iestādēm operēt un efektīvi izmantot savus finanšu resursus, tādā veidā pārvirzot finansēšanas sistēmas uzsvaru no procesa uz rezultātu. Vienlaikus arī tas ļaus valstij aktīvāk pievērsties studējošo atbalstam, kā daļu no finansēšanas sistēmas paredzot sociālās, akadēmiskās un noteiktu studiju jomu stipendijas, kas ļaus tiešā veidā sniegt atbalstu studējošajiem no maznodrošinātām sabiedrības grupām, izcilībām, vai kas izvēlēsies valstī būtiski pieprasītas studiju jomas. Aktualizētais augstākās izglītības finansēšanas modelis Ir nepieciešams veikt izmaiņas augstākās izglītības finansēšanas modelī. Viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem ir nepietiekamais finansējuma apmērs un tā ārkārtīga neelastība. Salīdzinot a citu valstu augstākās izglītības finansējumu24, esošais finansējuma apmērs būtiski iepaliek no vadošo pasaules universitāšu līmeņa un arī no vidējā ES un OECD valstu līmeņa, turklāt tas tiek piešķirts atbilstoši procesam, nevis rezultātam, nesedz reālās izmaksas un nesatur attīstības komponenti. Lai veicinātu augstākās izglītības kvalitāti, attīstību un pieejamību, tiek piedāvāt veikts izmaiņas gan tajā, kā veidojas finanšu attiecības starp valsti un augstākās izglītības iestādēm, gan arī tajā, kā veidojas finanšu attiecības starp valsti un studējošajiem. Valsts un augstākās izglītības iestādes Neatbilstību aktuālām izmaksām identificēja tai skaitā ministrijas uzdevumā veiktais A/S KPMG Baltics pētījums par studiju vietas bāzes izmaksām, kas tika balstīts uz 2019., 2020. un 2021. gadu faktiskām izmaksām. Finansējumu uz studējošo ir plānots celt, sniedzot lielāku brīvību augstākās izglītības iestādēm izmantot finansējumu savu mērķu sasniegšanai, tostarp savietojot finansējumu no dažādām finanšu plūsmām. Lai šo panāktu, ir nepieciešams mainīt finansēšanas pieeju, lai ieviestu politikas mērķiem atbilstošus stimulus, jāievieš jaunus principus, kā tiek finansētas augstākās izglītības iestādes, kas balstās to sniegumā un kas dod iestādēm brīvību sasniegt savus mērķus. Veidojot izmaksu sadalījumu starp valsti, studējošo un darba devēju, pastāv tādi varianti kā sistēma ar budžeta un maksas vietām, pilnībā valsts dotētā augstākā izglītība, sistēma ar studējošā vai darba devēja līdzmaksājumu, un katrai no tām ir savas priekšrocības un trūkumi, kā aprakstīts iepriekšējā ziņojuma daļā. Balstoties uz diskusijām ar nozari, kā optimālais risinājums tiek piedāvāts institucionālā finansējuma ieviešana, kas ļautu katrai augstākās izglītības iestādei veidot savai misijai, ambīcijām, lomai un resursiem atbilstošu finansēšanas sistēmu iestādei pašai lemjot par bezmaksas, maksas un līdzmaksājuma vietu skaitu. Vienlaikus ministrija piedāvā stiprināt sociālo dimensiju augstākajā izglītībā un vadīt studējošo izvēli caur stipendiju sistēmas attīstību un pilnveidi. Valsts un studējošie Piedāvātā virzība uz plašāku augstākās izglītības iestāžu autonomiju nozīmēs arī to, ka valstij ir jānodrošina iespējas veidot plašāku studējošo finansiālo atbalstu. Līdz šim budžeta vietu viens no mērķiem bija arī augstākās izglītības pieejamības veicināšana caur noteikta vietu skaita pasūtīšanu iepriekš nozīmētās programmās. Šāda pieeja rada neefektīvu finanšu izlietojumu, ja ir nepietiekams valsts finansējums vai nepietiekams pieprasījums pēc studijām valsts budžeta finansētās vietās. Institucionālās finansēšanas sistēmā iestādēm būs iespēja nodrošināt adekvātu finansējumu uz vienu studējošo, bet valstij būs nepieciešams aktīvāk iesaistīties studējošo tiešā finansēšanā, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc studijām valstij aktuālās studiju jomās un no studējošajiem no sabiedrības grupām, kas citādi nebūtu spējīgas atļauties studēt. Tieša studējošo finansēšana arī rada iespējas veidot efektīvāku un mērķētāku studējošo atbalstu, jo tā nodrošina iespēju valstij finansējumu piešķirt uzreiz studējošajiem, bez papildu starpniekiem un kritērijiem. Kā potenciālie rīki, kas varētu tikt izmantoti studējošo finansēšanā, ir pēc dažādiem kritērijiem mērķētās stipendijas,. 7. attēls: Augstākās izglītības finansēšanas sistēma pēc reformas ieviešanas Augstākās izglītības iestāžu finansēšana Institucionālais finansējums jeb bāzes finansējums Principi Ministrija saredz institucionālo finansējumu kā pamatu augstākās izglītības finansēšanas sistēmas salāgošanai ar tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām, vienlaikus arī jēgpilni un produktīvi noregulējot iesaistīto pušu lomas. Augstāk esošais attēls ilustrē finansējuma plūsmu augstākajā izglītībā, kādu ministrija vēlētos izveidot. Tajā būtisku lomu spēlē gan institucionālais finansējums iestādēm, gan finansējums studējošajiem, gan arī iespēja iestādei veidot savu iekšējo studiju maksu, stipendiju un studiju maksu politiku, gan arī iespējas darba devējiem apmaksāt studiju maksas. Institucionālais finansējums tiktu piešķirts kā bloka dotācija augstākās izglītības iestādēm, kas pirmajos gados būtu ne mazāka par esošo 2024. gada finansējuma apmēru, ko iestādes pirmā pīlāra ietvaros saņem. Finansējuma piešķiršana notiktu saskaņā ar valsts bāzes un snieguma finansējuma piešķīruma līgumu, ko iestāde noslēgtu tādā pašā kārtībā, kādā pašlaik noslēdz ar valsti līgumu par budžeta vietu piešķiršanu. Šī līguma ietvaros tiktu noteikts piešķiramā finansējuma apmērs, iestādes sagatavojamo absolventu skaits valstij prioritārās jomās, kā arī iestāde informētu par plānoto uzņemamo studējošo skaitu savās studiju programmās. Vienlaikus valsts noslēgs līgumus ar iestādēm par specifisko speciālistu skaita sagatavošanu valsts prioritārās jomās, lai nodrošinātu augstākās izglītības iestāžu darba sasaisti ar tautsaimniecības vajadzībām un to, ka netiek likvidētas valstī unikālas jomas. Savukārt studējošo izvēles vadīšana balstīsies uz finansiālo atbalstu studējošajiem. Pāreja uz institucionālo finansējumu notiks pakāpeniski, ņemot vērā studējošo tiesisko paļāvību. Šīs pārejas ietvaros esošie studējošie savas studijas pabeigs atbilstoši esošai sistēmai, bet jaunuzņemtie studējošie tiks finansēti atbilstoši institucionālā finansējuma sistēmai. Institucionālā finansējuma sistēmā valsts augstskolas padome pēc rektora priekšlikuma un senāta un augstskolas studējošo pašpārvaldes atzinumiem nosaka studiju vietu skaitu, studiju vietas finansēšanas principus no valsts budžeta, augstskolas budžeta un privātpersonu līdzekļiem, kā arī studiju maksas nosacījumus Tāpat arī, lai nodrošinātu nepieciešamo speciālistu sagatavošanu valstij prioritārās jomās un iestāžu monitoringu, ministrija līdzīgi kā līdz šim slēgs līgumus ar augstākās izglītības iestādēm par valsts finansējuma piešķiršanu. Šo līgumu ietvaros iestāde informēs par plānoto vietu skaitu un to finansējuma avotiem un maksu apmēriem, kā arī valsts noteiks sagatavojamo speciālistu skaitu valsts prioritārās jomās, vienlaikus to līdzsvarojot ar iestāžu autonomiju un institucionālā finansējuma sistēmas mērķi ļaut iestādēm brīvāk lemt par savām studiju finansēm. Institucionālās stipendijas Pašlaik līdz ar budžeta vietām valsts augtākās izglītības iestādēm piešķir arī stipendijas proporcionāli piešķirto budžeta vietu skaitam, kas veido stipendiju fondu, kuru sadala AII. Vienlaikus valsts arī piešķir stipendijas studējošajiem atbilstoši konkrētam stipendiātu skaitam, caur sociālo stipendiju "Studētgods". Arī turpmāk ministrija, balstoties uz vēsturiskajiem principiem, piešķirs finansējumu augstākās izglītības iestādēm stipendiju piešķiršanai studējošajiem, kas būtu ne mazāks kā līdz šim piešķirtā finansējuma apmērā. Būtiska atšķirība būtu tajā, ka, līdzīgi kā ar bloka dotāciju, augstākās izglītības iestādes varētu brīvi noteikt stipendiju skaitu un summu, bet ar nosacījumiem, ka vismaz 20% no stipendiju finansējuma tiek piešķirtas pēc sociālajiem kritērijiem un ka vienas stipendijas apmērs mēnesī nebūs mazāks par 140 euro. Mērķētu atbalsta politikas īstenošanai augstskolas var noteikti sociālos kritērijus arī akadēmiskajām stipendijām. Turpmāka aktualizācija Līdz šim budžeta vietas finansējums ir ticis rēķināts, ņemot vērā vidējās izmaksas uz vienu studējošo. Šīs izmaksas ir tikušas diferencētas pēc tematiskās jomas un līmeņa, paredzot to, ka viena eksperta sagatavošanā tajā pašā jomā un studiju līmenī maksā identiski, neatkarīgi no iestādes. Ņemot vērā to, ka institucionālā finansējuma mērķis ir iestāžu brīvība veidot diferencētas izmaksas, turpmāk vienas vietas vidējā izmaksa vairs nebūs objektīvs rādītājs, pēc kā rēķināt nepieciešamo papildu finansējumu, kas nepieciešams augstākās izglītības iestādēm no valsts. Šī iemesla dēļ, turpmāk augstākās izglītības iestādēm piešķiramo bloka dotāciju no valsts būtu jāaktualizē, par pamatu ņemot nevis vidējās studējošo izmaksas, bet gan akadēmiskā personāla atalgojumu un slodzes. Augstākās izglītības iestādes darbības pamatā ir akadēmiskais personāls un kvalitatīva akadēmiskā personāla grupa, ar darbiniekiem visos karjeras līmeņos ir nozīmīgs pamats tam, lai nodrošinātu kvalitāti un iestāde varētu sekmīgi darboties. Jau šobrīd ir iespējams izteikt valsts finansējumu augstākās izglītības iestādēm akadēmiskā personāla algā, jo, saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumu Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" 2. pielikumu, studiju vietas bāzes izmaksas aprēķinā ņem vērā akadēmiskā personāla darba algu uz vienu studējošo. Savukārt akadēmiskā personāla struktūra atbilstoši karjeras līmeņiem tiek aprēķināta ņemot vērā Eurydice pētījumu25 par akadēmisko karjeru struktūru Latvijā, un IZM izstrādē esošo konceptuālo ziņojumu par akadēmiskām karjerām, kas balstās Eyridice pētījuma secinājumos. Ņemot par pamatu Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021. 2027. gadam plānoto vidējo akadēmiskā personāla algas pieaugumu 2027. gadā, kā arī optimālo akadēmiskā personāla amatu proporciju, tiek iegūtas algas izmaksas uz vienu akadēmiskā personāla komplektu. 1. tabula: Akadēmiskā personāla struktūra un atalgojums AmatsAsistents PētnieksAsociētais profesorsProfesorsĪpatsvars35% 30% 25% 10% Atalgojums mēnesī (IAP 2027. gadā)2 322 € 2 903 € 3 629 € 4 536 € Vienlaicīgi, saskaņā ar pēc IZM pasūtījuma veikto izmaksu pētījumu26, izglītības tematiskajās jomās ar viszemāko studiju izmaksu koeficienta minimālo vērtību, papildu algai un DDVSAOI ir arī 48% izmaksu, kas saistītas ar infrastruktūru, materiāltehnisko nodrošinājumu, infrastruktūru, administrēšanu un citām pieskaitāmām izmaksām27. Attiecīgi, iegūst viena akadēmiskā personāla "komplekta" pilnās izmaksas: 2. tabula: Akadēmiskā personāla "komplekta" izmaksas AmatsSkaits, PLEAlga mēnesīAlga gadā +VSAOIAdministrācijas, infrastruktūras, materiālu izmaksasKopā uz 1 vienībuKopā uz skaituProfesors1 4 536 67 273 32 291 99 563 99 563 Asociētie profesori2,5 3 629 53 818 25 833 79 651 199 127 Pētnieki3 2 903 43 054 20 666 63 721 191 162 Asistenti3,5 2 322 34 444 16 533 50 976 178 417 Kopā10 13 390 198 588 95 322 293 911 668 269 Attiecīgi, reizinot šīs izmaksas ar Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra Noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" 2. pielikumā esošajiem studiju izmaksu koeficientiem, ir iespējams iegūt akadēmiskā personāla "komplekta" izmaksas dažādās tematiskajās jomās, atkarībā no to resursietilpības. Pārejot uz jaunu aprēķina kārtību, iestādēm netiks samazināts esošais finansējums un netiks noteikta prasība nodrošināt pilnu "komplektu" esošā finansējuma ietvaros. Šī komplekta mērķis ir radīt AII izmaksu grozu, kas tiktu izmantots par pamatu izmaksu aktualizācijas, izrietot no izmaiņām sagaidāmajās izmaksās. Snieguma finansējums Studiju snieguma finansējums Nepieciešams pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, lai sekmētu tās kvalitāti un atbilstošu speciālistu sagatavošanu. I pīlārs ir institucionālais finansējums, II pīlārs ir AII snieguma finansējums. II pīlārā 2023. gadā un turpmāk IZM budžeta apakšprogrammai 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" piešķīra papildu 6,7. milj. euro gadā saskaņā ar 2023. gada budžeta veidošanas procesā atbalstīto prioritāro pasākumu "Augstākā izglītība" ar ko ministrija ieviesa jaunus snieguma rādītājus absolventu skaits prioritārās jomās un absolventu nodarbinātības kvalitāte. Šo izmaiņu mērķis ir radīt skaidru signālu augstākās izglītības iestādēm par to lomu valstij nepieciešamo ekspertu sagatavošanā un šīs lomas pienācīga atalgošana. Tomēr ir nepieciešams turpināt attīstīt kritēriju sistēmu, lai veicinātu Latvijas augstākās izglītības iestāžu konkurētspējas palielināšanu. Sākot ar 2024. gadu, valsts budžetā ir paredzēts papildu finansējums snieguma finansējuma pieaugumam. Ņemot vērā jaunās finansēšanas pieejas uzsvaru uz rezultātu un absolventu sagatavošanu, jaunais finansējums būtu piešķirams jau esošajam kritērijam, kas paredz finansējumu par katru sagatavoto absolventu, ņemot vērā jomas izmaksas un darba tirgus pieprasījumu, kā arī mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektam. Šāds kritērijs nodrošina to, ka augstākās izglītības iestādēm aizvien lielāka daļa no finansējuma tiek piešķirta balsoties uz sagatavoto absolventu skaitu un to pieprasījumu darba tirgū. Savukārt nākotnē būtu jāturpina palielināt snieguma finansējuma īpatsvars, lai tas sasniegtu vismaz 20% no I pīlāra finansējuma, nesamazinot I pīlāra finansējuma apmēru. Nākotnes mērķi, kas būtu jāstimulē, ir: 1) studiju izmaksu un atalgojuma samērīgums; 2) akadēmiskā personāla un studējošo internacionalizācija; 3) AII iesaiste tālākizglītībā, kura rādītājus noteiks mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta secinājumi Snieguma finansējuma lomas palielināšana ir daļa no pakāpeniska AII jauna finansēšanas modeļa ieviešanas, pārejot uz institucionālo finansējumu: panākt fokusa maiņu no liela uzņemto studējošo skaitu un ievērojamu atbirumu uz veicināt studējošo atbiruma samazināšanos un absolventa skaita palielināšanos, īpaši Valdības deklarētā mērķa kontekstā - STEM nozarē. Notiks augstākās izglītības kvalitātes prasību paaugstināšana, lai sagatavotu speciālistus, kas ir spējīgi iekļauties un profesionāli pilnveidoties dinamiskajos darba tirgus apstākļos, kā arī akadēmiskā personāla un studējošo internacionalizācija. Tiks ieviesta AII sistēmiska iesaiste mūžizglītībā, ieviešot atbilstošus snieguma rādītājus. Studiju izmaksu un atalgojuma samērīgumam IZM vispirms pilotēs un aprobēs jaunu indikatoru, lai izvērtētu datu pietiekamību tam vai augstākās izglītības atdeve attiecīgajās studiju programmās ir pietiekama, lai varētu nomaksāt studiju un studējošā kredītu pēc absolvēšanas. Indikators vispirms tiks izmantots monitoringam, lai izvairītos no riska, ka nepietiekamu datu dēļ tiek radīti nepareizi stimuli. Indikatora ietvaros tiks vērtēts valsts un/vai studējošo studiju maksu ieguldījums augstākās izglītības studiju programmas apguvē pret to pievienoto vērtību, kas tiks mērīta kā programmas absolventu algas atšķirība salīdzinājumā ar vidējo algu indivīdam ar vidusskolas izglītību attiecīgajā profesijā un reģionā. Kā fundamentālais kritērijs būs tas, vai indivīds pēc studiju programmas beigšanas ar algas pieaugumu pret indivīdu ar vidusskolas izglītību var atpelnīt 5 gadu laikā savu vai valsts ieguldījumu tā izglītošanā. Lai attīstītu zinātnes konkurētspēju, ir nepieciešams pasaules redzējums un sadarbība ar pasaules vadošajiem zinātniekiem. Pašlaik akadēmiskā personāla un doktorantu apmaiņa notiek no gadījuma uz gadījumu, izrietot no indivīdu aktivitātes un motivācijas. Šāda sistēma neizmanto visas Latvijas augstākās izglītības sistēmai sniegtās internacionalizācijas iespējas, tādēļ jauno snieguma kritēriju mērķis būs arī akadēmiskā personāla un doktorantu internacionalizācija, kas ņems vērā vismaz vienu semestra ilgu akadēmisko apmaiņu ārvalstu augstskolā atbilstoši to vietai pasaules reitingos. Projekta rezultātā tiks uzlabota Latvijas augstskolu zinātniskā kvalitāte un starptautiskais prestižs, kā arī palielināta akadēmiskā personāla un doktorantu kompetence. Lai ieviestu jaunos kritērijus, ir nepieciešams grozīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" un paredzēt jaunos kritērijus ar attiecīgo svaru. Snieguma finansējuma palielinājums veicinās iestāžu orientēšanos uz sniegumu un veicinās iestāžu darbības sasaisti ar valsts un tautsaimniecības attīstības prioritātēm. Finansējuma palielinājums ir arī nepieciešams sakarā ar kritēriju skaita palielinājumu otrajā pīlārā. Lai katrs individuālais kritērijs būtu pietiekami finansiāli saistošs iestādei, tam ir jābūt ar pietiekamu augstu nominālo vērtību. Zinātnes snieguma finansējums zinātnes bāze Ar 5 milj. euro papildu zinātnes bāzes finansējumu no 2024. gada tiks panākts, ka labākajās un spēcīgākajās Latvijas zinātniskajās institūcijās tiks nodrošināts zinātniskās kapacitātes pieaugums caur zinātnes bāzes finansējuma pieaugumu, jo šis finansējums tiek izmantots kā nozīmīgs avots zinātniskā personāla atalgojumam (labāka spēja piesaistīt konkurētspējīgus zinātniekus, t.sk. no diasporas), projektu (t.sk. starptautisko) līdzfinansējumam un jaunu un perspektīvu zinātnisko virzienu attīstīšanai (caur institūcijas iekšējiem P&A grantiem). 2022. gada aprīlī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas izstrādātus jaunus noteikumus par zinātnes bāzes finansējumu28, kas ņem vērā Ziemeļeiropas un pasaules attīstīto valstu labāko praksi attiecībā uz zinātnes finansēšanas formulu. To uzsvars ir starptautiski pieņemtie pētniecības rādītāji- gan piesaistītais ārējais finansējums, gan publikāciju kvalitāte (citējamība). Noteikumi nosaka arī to, ka bāzes finansējumu ministrija aprēķina un piešķir zinātniskajām institūcijām, kuras pēdējā starptautiskajā novērtējumā ir novērtētas ar vērtējumu "3", "4" un "5". Pārējām, zemāk novērtētām institūcijām zinātnes bāzes finansējums tiek piešķirts tikai pie nosacījuma, ka tie piedalās konsolidācijas projektos, īstenojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas ietvaros. Papildu 5. milj. euro 2024., 2025., 2026. gadam un turpmāk nodrošina mērenu publiskā sektora zinātnes kapacitātes pieaugumu. Priekšnoteikums, lai valsts budžeta ieguldījumi kā īpatsvars no iekšzemes kopprodukta pietuvotos Lietuvai (Latvija - 0,27 %, Lietuva - 0,33 %). Šīs bāzes finansējums nodrošinās papildu orientējoši 150 zinātnieku pilna laika ekvivalentā un kāpumu Eiropas inovāciju apkopojuma rādītājos. Šāds piešķīrums nodrošinās to, ka orientējoši 50 % no valsts budžeta finansējuma zinātnē sekos zinātnisko institūciju sniegumam (nodrošinot stabilitāti un izaugsmi), panākot veselīgu līdzsvaru starp grantu konkursiem un zinātnes bāzi (orientējoši 50 % projektu finansējums un 50% bāzes finansējums ir optimāls samērs, kad nav pārāk liela atkarība no projektiem, kas nozīmē grūtības projektu pārrāvumu gadījumā, vienlaicīgi konkursa kārtībā iegūstamais finansējums ir pietiekoši būtiska finansējuma daļa). Kā daļu no zinātnes bāzes attīstības, ir nepieciešams nodrošināt ESFRI (European Strategy Forum on Research Infrastructure) ceļa kartes aktualizāciju, kas nodrošinās efektīvu finansējuma izmantošanu un palielinās valsts ieguldījuma efektivitāti. ESFRI process ir galvenais Eiropas Savienības pētniecības infrastruktūru harmonizācijas process. ESFRI nacionālā ceļa karte ir būtisks dokuments ES struktūrfondu plānošanas procesā, uz to ir atsauce Darbības programmā. Piedaloties ESFRI projektos un ERIC (Education Resources Information Cente) konsorcijos, Latvija iegūst piekļuvi Eiropas infrastruktūrām, un iegūst lietotājus Latvijā infrastruktūrām. ESFRI ir viens no galvenajiem Eiropas Pētniecības telpas instrumentiem. No zinātnes bāzes finansējuma ir plānots ieguldīt 180 500 euro, lai nodrošinātu 12 ESFRI/ERIC mezgla punktus Latvijā un 2024. gadā plānots iesaistīt līdz 30 Latvijas un ienākošo pētnieku ESFRI infrastruktūru koplietošanā, 2025.gadā līdz 80, 2026. gadā līdz 100. Ir plānots, ka finansējums tiks piešķirts, to 2024. gadā un turpmāk pārdalot uz IZM budžeta apakšprogrammu 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai". Attīstības finansējums Izmēģinājumprojekti Izmēģinājumprojekti ir labā prakse politikas plānošanā, jo tie ļauj pārbaudīt jaunu politikas risinājumu efektivitāti, ietekmi un iespējamās sekas konkrētā kontekstā, pirms tos ieviest plašāk. Izmēģinājumprojekti arī palīdz identificēt un novērst iespējamos šķēršļus un problēmas, kas var rasties politikas ieviešanas un īstenošanas procesā. Izmēģinājumprojekti sniedz iespēju iesaistīt un informēt mērķa grupas, kā arī iegūt viņu atsauksmes un viedokļus par politikas risinājumu. Izmēģinājumprojekti veicina inovatīvu un eksperimentālu pieeju politikas veidošanā, kā arī sekmē labas prakses apmaiņu un mācīšanos no pieredzes. Izmēģinājumprojekti ir noderīgs rīks, lai nodrošinātu politikas kvalitāti, efektivitāti un ilgtspējību. Izmēģinājumprojekti politikas plānošanā ir arī saskaņoti ar ES principiem un rekomendācijām par labu pārvaldību un politikas ciklu. ES ir izstrādājusi vairākus instrumentus un metodoloģijas, lai atbalstītu dalībvalstis politikas plānošanā, piem., ES struktūrfondu programmu plānošanas vadlīnijas, ES ietekmes novērtējuma sistēmu, ES atbalsta programmu "Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība" (Twinning) utt. Šie instrumenti un metodoloģijas paredz izmēģinājumprojektu izmantošanu kā vienu no veidiem, kā paaugstināt politikas izstrādes kvalitāti un efektivitāti. Institucionālā finansējuma izmēģinājumprojekts Institucionālas finansēšanas pieeja ir būtiskākā izmaiņa augstākās izglītības finansēšanā pēdējo 30 gadu laikā, kopš tika ieviesta budžeta un maksas vietu sistēma. Šo izmaiņu būtiskuma dēļ, balsoties starptautiskajā labajā praksē, būtu nepieciešams vispirms īstenot izmēģinājumprojektu, lai gūtu secinājumus par ieviešanas aspektiem un normatīvā regulējuma veidošanai, izvērtētu institucionālās finansēšanas sistēmas darbību vienā vai vairākās augstākās izglītības iestādēs pirms reformēt visu augstākās izglītības jomu. Lai gan šāda sistēma sekmīgi darbojas starptautiski, Latvijas unikālais konteksts un vēsture varētu ietekmēt to, cik efektīvi tā darbojas. Tāpat arī būtisks priekšnoteikums veiksmīgai rīcībpolitikai ir tās veiksmīga ieviešana un īstenošana. Izmēģinājumprojekts ļautu izmēģināt institucionālā finansējuma ieviešanu, vienlaicīgi arī identificējot ieviešanas izaicinājumus, ko novērst, ieviešot institucionālo finansējumu visā augstākajā izglītībā. Saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumu 99., 100., 101., 102., 103., un 104. punktiem, izmēģinājumprojekts var tikt īstenots valsts augstskolā, kura ietvaros notiks valsts finanšu līdzekļu dotācijas piešķiršana AII tās pamatdarbības nodrošināšanai. Saskaņā ar pārejas noteikumu punktiem, šis izmēģinājumprojekts var tikt īstenots, piemērojot Augstskolu likuma 51., 52., un 78. pantus, ciktāl tie nav pretrunā ar pārejas noteikumu 99. 100. un 101. punktu par institucionālā finansējuma izmēģinājumprojektu. Nākotnē ir plānots arī grozīt normatīvo regulējumu, lai varētu īstenot institucionālo finansēšanu arī koledžās. Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekts Aizvien straujāk attīstoties darba tirgum, pieaug nepieciešamība pēc iespējas apgūt jaunas prasmes un kompetences viscaur profesionālai karjerai. Pašlaik mūžizglītība ir salīdzinoši vāji attīstīta daļa no augstākās izglītības piedāvājuma, kas galvenokārt liek uzsvaru uz formālo izglītību, kas ir orientēta uz jauniešiem. Jau šobrīd ir vērojama tendence, ka iedzīvotāji pēc 40 gadu vecuma pelna būtiski zemākas algas nekā jaunāki darbinieki29. Lai risinātu šos izaicinājumus, pasaulē aizvien lielāku interesi gūst mikrokvalifikāciju attīstīšana, kas pēc būtības būtu īsāki kursi vai kursu kopas, kas ir mērķētas uz konkrēto prasmju vai kompetenču attīstību un kas būtu īsāki par formālo izglītību30. Arī Eiropas Savienības līmenī aktīvi strādā pie mikrokvalifikāciju ieviešanas, 2022. gadā Eiropas Savienības Padomei pieņemot ieteikumu par atbalstu mikrokvalifikāciju izstrādei, īstenošanai un atzīšanai. Arī Latvijai ir nepieciešams aktīvs darbs pie mikrokvalifikāciju attīstības, jo paredzamais karjeras ilgums pēc augstākās izglītības pabeigšanas ir pārāk ilgs, lai valsts varētu atļauties, ka darbinieki neattīsta savas prasmes līdzi laikam. Ņemot vērā mikrokvalifikāciju novitāti pasaulē, Latvija sekos citu Eiropas Savienības valstu piemēram un sniegs atbalstu mirkokvalifikāciju izveidei. Kā piemērs šādam projektam ir Īrijas pieeja mikrokvalifikāciju izveidē, kura ietvaros vairākas universitātes apvienojās, lai izveidotu pirmās mikrokvalifikācijas valstī, kā arī caur to izstrādāt ietvaru mikrokvalifikāciju izveidei un arī izveidot vienotu portālu, kurā interesenti var atrast sev aktuālas mikrokvalifikācijas un kur darba devēji var iegūt informāciju par apgūto saturu31. Latvijas gadījumā valsts izveidos atbalsta programmu mikrokvalifikāciju izveidei, kuras ietvaros tiks sagatavotas pirmās mikrokvalifikācijas valstī. Veidojot mikrokvalifikācijas, viena tiks veidota sadarbībā ar valsti, lai nodrošinātu kompetenču un prasmju attīstību valsts sektorā strādājošajiem. Tāpat arī tiks īpaši atbalstītas mirkokvalifikācijas, ko iestādes veido ar starptautiskajiem partneriem, tādā veidā nodrošinot iespēju pēc starptautiskās labās prakses ieplūšanu ne tikai akadēmiskajā, bet arī profesionālajā vidē. Mikrokvalifikāciju ieviešana ir būtiska veselības aprūpes jomas profesiju specialitāšu un ārstniecisko un diagnostisko metožu apguvē. Mikrovaklifikāciju izmēģinājumprojekts būs pieejams valsts lietišķo zinātņu universitātēm, mākslu un kultūras universitātēm, lietišķo zinātņu augstskolām un koledžām. Saskaņā ar Augstskolu likumu, tieši lietišķo zinātņu augstskolas un universitātes attīsta mūžizglītības programmas, kas atbilstoši darba tirgus prasībām nodrošina tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos cilvēkresursus. Izmēģinājumprojekta koordinēšana tiks deleģēta lietišķo zinātņu universitātei vai lietišķo zinātņu augstskolai ar vislielāko pieredzi starpaugstskolu sadarbības īstenošanā. IZM ieskatā, Eiropas Universitāšu iniciatīva, kas reprezentē jaunu, ambiciozu sadarbības veidu starp augstākās izglītības iestādēm, kas izveido starptautiskas alianses nozīmīgu, strauji mainīgu jautājumu risināšanu ir izcils piemērs starpaugstskolu sadarbībai. Iestādes, kas iztur konkursu un tiek pieņemtas Eiropas Universitāšu iniciatīvā ir jau iepriekš atlasītas un ir apliecinājušas savu kvalitāti un kompetenci koordinēt starpaugstskolu sadarbību. Līdz šim no Latvijas Eiropas Universitāšu iniciatīvā piedalījās Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskola. No šīm iestādēm, tikai Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskola ir lietišķo zinātņu augstskolas vai lietišķo zinātņu universitātēs. Vienlaicīgi arī, Eiropas Universitāšu iniciatīvā agrākajās kārtās tika apstiprināti kvalitatīvākie projekti. Ņemot vērā to, ka Vidzemes Augstskola tajā iesaistījās 2020. gada sākumā, bet Ventspils Augstskola tikai 2023. gada vidū, IZM ieskatā, Vidzemes Augstskola ir ar plašāku un kvalitatīvāku pieredzi starpaugstskolu sadarbības īstenošanā un būtu virzāma kā mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta koordinators. Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta rezultātā tiks vērtēts izveidoto mikrokvalifikāciju skaits, sagatavoto speciālistu skaits un sagatavoto speciālistu turpmākās darba tirgus gaitas. Ir plānots, ka finansējums tiks piešķirts, to 2024. 2026. pārdalot uz IZM budžeta apakšprogrammu 03.03.00 "Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās" no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 09.00.00 "Valsts nozīmes reformas īstenošanai". Izcilības iniciatīva Augstskolu izcilība un konkurētspēja ir pamats valsts izaugsmei, nodrošinot augstas pievienotās vērtības cilvēkkapitālu, inovācijas, kā arī zināšanu pārnesi un komercializāciju. Pašlaik trīs pīlāru modelī trešais pīlārs ir paredzēts attīstības finansējuma piešķiršanai augstākās izglītības iestādēm. Tomēr līdz šim attīstības finansējums ir bijis orientēts uz salīdzinoši maza izmēra projektiem, kas ir bijuši ar salīdzinoši mazu finansējuma apmēru un no tā izrietošā zema ambīciju līmeņa. Balstoties uz pasaules praksi, lai sekmīgi varētu veidot pasaules līmeņa universitātes, ir nepieciešama kritiskā masa ar talantu, labvēlīga pārvaldība, kā arī būtisks resursu apmērs32. Līdz šim Latvijā ir veikta augstākās izglītības pārvaldības reforma un ar tenūrprofesūras ieviešanu ir uzsākts darbs pie kritiskās masas ar talantu izveides. Tomēr pašlaik būtisks izaicinājums ir nodrošināt nepieciešamo resursu apmēru. Lai šādu izaicinājumu risinātu, daudzas valstis ir veidojušas izcilības iniciatīvas, kuru ietvaros konkursa kārtā valsts piešķīra būtisku finansējumu iestādēm ar visambiciozākajiem un reizē reālistiskākajiem plāniem, lai tās varētu virzīties uz izcilību33. Izcilības iniciatīvas mērķis Latvijā būtu virzība uz iekļūšanu reitingu top 500. Augstskolas atrašanās šo reitingu top 500 nav pašmērķis, taču būtu nepārprotams indikators tam, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā darbojas izcilas uz zinātni un inovācijām orientētas augstākās izglītības iestādes, kas kalpo par pamatu Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, līdzīgi kā tas ir Igaunijā un Lietuvā. Balstoties uz pasaules pieredzi izcilības iniciatīvu īstenošanā, ir iespējams veikt izcilības iniciatīvu un veidot pasaules līmeņa universitāti trijos veidos: