42. Article

Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas kārtība 1. Puses savu iespēju robežās nodrošina spēju veidošanu attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses, un sadarbojas, lai panāktu jūras tehnoloģiju nodošanu, jo īpaši attīstības valstīm, kas ir šā nolīguma Puses un kam tas vajadzīgs, un kas to pieprasa, atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem un ņemot vērā mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos apstākļus. 2. Puses savu iespēju robežās nodrošina resursus, lai atbalstītu šādu spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju izstrādi un nodošanu, kā arī lai atvieglotu piekļuvi citiem atbalsta avotiem, ņemot vērā savu valsts politikas, prioritātes, plānus un programmas. 3. Spēju veidošanai un jūras tehnoloģiju nodošanai vajadzētu būt valsts virzītam, pārredzamam, rezultatīvam un iteratīvam procesam, kas ir līdzdalīgs, transversāls un dzimumvērīgs. To pēc vajadzības balsta uz pastāvošajām programmām, bet tās nedublē, un tajā ņem vērā gūto pieredzi, tajā skaitā to, kas gūta, īstenojot spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas darbības attiecīgu tiesību instrumentu un satvaru un attiecīgu globālu, reģionālu, apakšreģionālu un nozarisku struktūru ietvaros. Ciktāl iespējams, spēju veidošanā un jūras tehnoloģiju nodošanā ņem vērā šīs darbības, lai maksimāli palielinātu efektivitāti un rezultātus. 4. Spēju veidošanu un jūras tehnoloģiju nodošanu balsta uz un ar tām reaģē uz vajadzībām un prioritātēm, kas ir attīstības valstīm, kuras ir šā nolīguma Puses, un kas noteiktas, veicot vajadzību novērtējumus katrā atsevišķā gadījumā, apakšreģionālā vai reģionālā līmenī, un šajos procesos ņem vērā mazo salu attīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu īpašos apstākļus. Šādas vajadzības un prioritātes var noteikt pašas valsts veiktā novērtējumā vai ar Spēju veidošanas un jūras tehnoloģiju nodošanas komitejas un koordinācijas mehānisma starpniecību.