4. Article

Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Likuma 1., 2. un 14. panta ceturtās vai piektās daļas un Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 2. punkta, 3.1. apakšpunkta un 5. punkta kritērijiem. 4.1. Objekts "Svātiunes pilskalns (Zvonu kolni)" ir divu pilskalnu apvienojums vienotā fortifikācijas sistēmā, ir saglabājies praktiski netraucēts, tam ir raksturīga sarežģīta, vairāku vaļņu, grāvju, terašu un aprakumu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar labi izšķiramām divām ieejas vietām. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas austrumu daļā. Iespējams, pilskalns saistāms ar 1211. gadā rakstītajos avotos minētā Ābelenes novada centru. 4.1.1. Objekta "Svātiunes pilskalns (Zvonu kolni)" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, nemateriālās liecības, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas, nemateriālās liecības. 4.2. Objekts "Katlešu pilskalns" ir labi saglabājies, neliels nocietinājums ar tradicionāli veidotu aizsardzības sistēmu. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas ziemeļaustrumu daļā. Pilskalna tuvumā ir citas arheoloģiski nozīmīgas vietas. 4.2.1. Objekta "Katlešu pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas. 4.3. Objekts "Borovkas pilskalns" ir saglabājies praktiski netraucēts, tam ir raksturīga vairāku vaļņu, grāvju un terašu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar labi izšķiramām divām ieejas vietām. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu būvniecību un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas dienvidaustrumu daļā. 4.3.1. Objekta "Borovkas pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas. 4.4. Objekts "Slobodas pilskalns (Augstais kalns)" ir raksturīga sarežģīta, vairāku vaļņu, grāvju un terašu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar izšķiramu ieejas vietu. Pilskalns veido kompleksu ar valsts aizsardzībā esošajiem Slobodas senkapiem. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas dienvidaustrumu daļā. 4.4.1. Objekta "Slobodas pilskalns (Augstais kalns)" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, nemateriālās liecības, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas. 4.5. Objekts "Križovkas pilskalns" ir labi saglabājies, tam ir raksturīga vaļņa un grāvja mākslīgi veidota puslokveida aizsardzības sistēma ar labi izšķiramu ieejas vietu. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas dienvidaustrumu daļā. 4.5.1. Objekta "Križovkas pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas. 4.6. Objekts "Kurjanovas pilskalns" ir labi saglabājies, tam ir raksturīga vairāku vaļņu, grāvju un terašu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar izšķiramu ieejas vietu. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu būvniecību un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas austrumu daļā. 4.6.1. Objekta "Kurjanovas pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas. 4.7. Objekts "Dudaru pilskalns" ir labi saglabājies, tam raksturīga vairāku vaļņu un grāvju mākslīgi veidota aizsardzības sistēma. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu būvniecību un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas austrumu daļā. 4.7.1. Objekta "Dudaru pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, nemateriālās liecības, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas. 4.8. Objekts "Stepiņu pilskalns" ir labi saglabājies, tam ir vairāku vaļņu un grāvju mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar labi izšķiramām ieejas vietām. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas austrumu daļā. 4.8.1. Objekta "Stepiņu pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas. 4.9. Objekts "Svātovas pilskalns" ir saglabājies praktiski netraucēts, tam ir raksturīga sarežģīta, vairāku vaļņu, grāvju, terašu un aprakumu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar izšķiramu ieejas vietu. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas austrumu daļā. 4.9.1. Objekta "Svātovas pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, nemateriālās liecības, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas. 4.10. Objekts "Keklišku pilskalns" ir daļēji saglabājies, tam ir raksturīga vairāku vaļņu un grāvju mākslīgi veidota aizsardzības sistēma. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas dienvidaustrumu daļā. 4.10.1. Objekta "Keklišku pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas. 4.11. Objekts "Smeceres sila pilskalns" ir labi saglabājies, tam ir raksturīga vairāku vaļņu, grāvju un aprakuma mākslīgi veidota aizsardzības sistēma. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu būvniecību un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas centrālajā daļā. 4.11.1. Objekta "Smeceres sila pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas. 4.12. Objekts "Vanagu pilskalns" ir labi saglabājies, tam ir raksturīga nostāvinājuma un terases mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar izšķiramu ieejas vietu. Tā apkārtnē zināmas citas arheoloģiski nozīmīgas vietas. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas centrālajā daļā. 4.12.1. Objekta "Vanagu pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas. 4.13. Objekts "Stulbenes pilskalns ar dambi" ir labi saglabājies, tam ir raksturīga sarežģīta, vairāku vaļņu, grāvju, nostāvinājumu un terašu mākslīgi veidota aizsardzības sistēma. Pie pilskalna ir mākslīgi veidots dambis, ar kura palīdzību pilskalna pakājē uzpludināts ūdens. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas rietumu daļā. 4.13.1. Objekta "Stulbenes pilskalns ar dambi" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas. 4.14. Objekts "Kaļķu pilskalns" ir labi saglabājies, tam ir raksturīga liela grāvja un vaļņa mākslīgi veidota aizsardzības sistēma ar labi izšķiramu ieejas vietu. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas ziemeļrietumu daļā. 4.14.1. Objekta "Kaļķu pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas. 4.15. Objekts "Brunču pilskalns" ir labi saglabājies, tam ir raksturīga puslokveida grāvja un atbilstoša vaļņa mākslīgi veidota aizsardzības sistēma. Pilskalna arheoloģiskais materiāls ir ar lielu zinātnisko potenciālu kā nozīmīgs vēstures avots par pilskalnu veidošanu un apdzīvotības struktūru dzelzs laikmetā Latvijas ziemeļrietumu daļā. 4.15.1. Objekta "Brunču pilskalns" saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, fortifikācijas (aizsardzības) sistēma, reljefs, arheoloģiskās senlietas.