14. Article

Saeima norāda, ka elektronisko sakaru komersanta tiesības lūgt Regulatora atļauju nodot tālāk tam piešķirtās ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības nav uzskatāmas par Satversmes 105. pantā ietverto tiesību uz īpašumu objektu, jo šādas tiesības personai neesot garantētas. Proti, Regulatora lēmums varot rezultēties arī kā ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas aizliegums. Pieteikuma iesniedzējai nekad neesot bijis tiešā veidā atļauts tālāknodot tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības, tātad šīs tiesības neietilpstot Pieteikuma iesniedzējas tiesību uz īpašumu tvērumā. Savukārt Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošana ir neatņemama lietošanas tiesību sastāvdaļa, kuru valsts noteiktos gadījumos ir tiesīga ierobežot. 14.1. Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Izskatāmā lieta neattiecas uz īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, tādēļ Satversmes tiesa vērtēs, vai ar apstrīdēto normu ir ierobežotas tādas Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības, kuras ietilpst Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietverto īpašuma tiesību tvērumā. 14.2. Ar "tiesībām uz īpašumu" Satversmes 105. panta izpratnē saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 28. septembra sprieduma lietā Nr. 2019‑37‑0103 15.2. punktu). Tas ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu pēc saviem ieskatiem, kā arī gūt no tā ekonomisku labumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20. februāra sprieduma lietā Nr. 2019‑09‑03 18. punktu). Tiesību uz īpašumu tvērumā ietilpst personas tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019‑05‑01 17.1. punktu un 2022. gada 28. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2019‑28‑0103 18.1. punktu). Arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. pantā ietvertajās tiesībās uz īpašumu ietilpst licence komercdarbības veikšanai (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2012. gada 7. jūnija sprieduma lietā "CentroEuropa 7 S.R.L. and di Stefano v. Italy", pieteikums Nr. 38433/09, 177.-178. punktu). No lietas materiāliem izriet, ka Satiksmes ministrija 2000. gada 13. septembrī izsniegusi Pieteikuma iesniedzējai uzņēmējdarbības licenci Nr. 309, kas paredzēta bezvadu radiotelekomunikāciju tīkla izveidei un telekomunikāciju papildpakalpojumu sniegšanai, un ar Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta 2001. gada 23. janvāra vēstuli Pieteikuma iesniedzējai paziņots, ka tai piešķirtas radiofrekvenču spektra joslas (kanāli). Savukārt ar Regulatora 2003. gada 30. jūlija lēmumu Nr. 199 "Par individuālās licences izsniegšanu telekomunikāciju nozarē sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "UNISTARS"" Pieteikuma iesniedzējai tika izsniegta publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora individuālā licence Nr. T10137, kas paredzēta telekomunikāciju nozarē publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla izveidošanai, attīstīšanai un ekspluatēšanai un publisko telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. Spektra joslas lietošanas tiesības Pieteikuma iesniedzējai tika piešķirtas uz pieprasījuma pamata bez atlīdzības, un Pieteikuma iesniedzēja šīs tiesības izmanto savas komercdarbības veikšanai uz licences pamata. Satversmes tiesa secina, ka liegums tālāknodot Spektra joslas lietošanas tiesības attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju netika noteikts nedz kādā no tai izsniegtajām licencēm, nedz Sakaru departamenta 2001. gada 23. janvāra vēstulē, ar kuru tai tika paziņots par piešķirtajām radiofrekvenču spektra joslām (kanāliem). Tomēr laika gaitā radās nepieciešamība detalizētāk regulēt ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību izmantošanu un tika noteikts regulējums attiecībā uz lietošanas tiesību tālāknodošanu. Par to liecina gan normatīvais regulējums, kas paredzēja Regulatora tiesības noteikt ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nosacījumus, citstarp arī attiecībā uz šo tiesību tālāknodošanu, gan vēlāk veiktie Elektronisko sakaru likuma grozījumi, ar kuriem jau tieši likumā tika noteikts, ka tādu ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošana, kuras iegūtas bez maksas, ir aizliegta. Liegums tālāknodot Spektra joslas lietošanas tiesības attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju pirmo reizi tika noteikts Regulatora 2005. gada 7. septembra lēmumā, ar kuru tas pagarināja Pieteikuma iesniedzējai piešķirto Spektra joslas lietošanas tiesību termiņu no 2005. gada 15. septembra līdz 2010. gada 14. septembrim. Gan Regulatora noteikts liegums vai dota atļauja ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības nodot tālāk, gan normatīvajā aktā paredzēts liegums nodot tālāk lietošanas tiesības, kas iegūtas bez maksas, ir uzskatāms par veidu, kādā valsts kontrolē jau iegūtu tiesību izmantošanu. Secināms, ka ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kas ietver arī šo tiesību tālāknodošanu citam elektronisko sakaru komersantam, ir mantiskas tiesības, proti, elektronisko sakaru komersanta īpašums Satversmes 105. panta izpratnē. 14.3. Saeima norāda, ka apstrīdētā norma nedz atņem, nedz ierobežo Pieteikuma iesniedzējas iespējas turpināt savu komercdarbību, tiešā veidā izmantojot tai piešķirtās lietošanas tiesības un gūstot no tām labumu. Tādējādi neesot konstatējams tas, ka Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu Pieteikuma iesniedzējai būtu ierobežotas. Šādam Saeimas viedoklim pievienojas arī lietā pieaicinātā persona - Satiksmes ministrija. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka tiesību uz īpašumu ierobežojums izpaužas tādējādi, ka ar apstrīdēto normu ir liegtas kādas tiesības, kas komersantam jau reiz bijušas noteiktas, vai ir samazinājies ar Satversmes normām aizsargāto pieteikuma iesniedzēja tiesību apjoms (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019‑05‑01 17.3. punktu). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi: ja konkrētas tiesības personai ir bijušas licencē noteiktas vai no licences izrietošas un attiecīgi vēlāk tās ierobežotas, tad tas ir uzskatāms par tiesību uz īpašumu ierobežojumu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2018. gada 7. jūnija sprieduma lietā "O'Sullivan McCarthy Mussel Development Ltd v. Ireland", pieteikums Nr. 44460/16, 89. un 90. punktu). Ņemot vērā to, ka Spektra joslas lietošanas tiesību tālāknodošana ietilpst Pieteikuma iesniedzējas tiesību uz īpašumu tvērumā, secināms, ka apstrīdētā norma, kas liedz Pieteikuma iesniedzējai tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības tālāknodot citam elektronisko sakaru komersantam, Pieteikuma iesniedzējai ierobežo Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.