15. Article

Lai lemtu par to, vai ir pamats turpināt tiesvedību un vērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem, Satversmes tiesai jāpārliecinās arī par to, vai Pieteikuma iesniedzēja ir izmantojusi visus tai pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus un ievērojusi termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā. Saeima norāda, ka apstrīdētā norma neparedz jaunu, saturiski atšķirīgu tiesisko regulējumu ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanai. Esot jāņem vērā tas, ka aizliegums tālāknodot ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības jau kopš 2011. gada 8. jūnija bijis noteikts Elektronisko sakaru likumā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 28. jūlijam. Pieteikuma iesniedzēja neesot norādījusi tādus objektīvus apstākļus, kas varētu liecināt par to, ka no apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma izrietošās negatīvās tiesiskās sekas tā būtu pirmo reizi izjutusi tikai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas Satversmes tiesā. Pieteikuma iesniedzējas norādītie faktiskie apstākļi drīzāk liecinot par to, ka Pieteikuma iesniedzēja ir ilgstoši samierinājusies ar iepriekš spēkā bijušajā normā noteikto ierobežojumu, bet apstrīdētās normas pieņemšana tikai aktualizējusi šo jautājumu. Līdzīgus apsvērumus ir norādījis arī tiesībsargs. Saeima un vairākas pieaicinātās personas uzskata, ka Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārums radies jau 2021. gada 30. martā, kad Regulators pieņēma lēmumu, ar kuru atteica Pieteikuma iesniedzējai piešķirto Spektra joslas lietošanas tiesību tālāknodošanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Centuria". Pieteikuma iesniedzēja minēto lēmumu neesot pārsūdzējusi administratīvajā tiesā un tātad neesot izmantojusi visus tai pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Savukārt Pieteikuma iesniedzēja norāda: lai gan ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas aizliegums pastāvējis vēl pirms apstrīdētās normas pieņemšanas, tomēr faktisko un tiesisko apstākļu izmaiņu dēļ tai no apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma izrietošās negatīvās sekas pirmo reizi radušās tikai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas Satversmes tiesā. Proti, ar apstrīdēto normu esot nepareizi pārņemtas Sakaru kodeksa prasības, kas īpašu vērību pievēršot tieši 5G tīkla attīstībai nākotnē. Turklāt apstrīdētā norma esot pieņemta tādā likumdošanas procesā, kurā neesot ievērots labas likumdošanas princips. Šos aspektus pārbaudīt esot bijis iespējams tikai pēc apstrīdētās normas spēkā stāšanās, un šādi apsvērumi nebūtu izvirzāmi attiecībā uz iepriekš spēkā bijušo normu. Tāpat tikai 2022. gada jūlijā Latvijā esot sākusies strauja 5G tīkla attīstība, kas pēc būtības nozīmējusi to, ka Pieteikuma iesniedzējas un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "BITE Latvija" konkurenti drīzumā sāks pilnvērtīgi sniegt saviem klientiem 5G tehnoloģijās balstītus pakalpojumus. Pieteikuma iesniedzēja neesot viens no tiem mobilo sakaru operatoriem, kas darbojas Latvijas tirgū, tāpēc tai neesot iespēju tieši sniegt lietotājiem 5G tehnoloģiju mobilo sakaru pakalpojumus. Turklāt pastāvot augstas barjeras tam, lai Pieteikuma iesniedzēja pati varētu kļūt par mobilo sakaru operatoru. Šobrīd Pieteikuma iesniedzēja kopā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "BITE Latvija" realizējot radiofrekvenču spektra kopīgas izmantošanas projektu un Pieteikuma iesniedzējai piešķirto Spektra joslu šā projekta ietvaros lietojot gan pati Pieteikuma iesniedzēja, gan sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BITE Latvija". Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka šā projekta realizācijā tā saskaroties ar dažādiem - gan tehniskiem, gan finansiāliem sarežģījumiem. Proti, radiofrekvenču spektra kopīgas izmantošanas rezultātā rodoties tīkla efektivitātes zudums, kas savukārt nozīmējot to, ka komercdarbības veikšanai Pieteikuma iesniedzēja atšķirībā no citiem elektronisko sakaru komersantiem esot spiesta ieguldīt papildu finanšu līdzekļus. Ņemot vērā minētos apsvērumus, Pieteikuma iesniedzēja konstatējusi, ka vienīgais alternatīvais variants, kā tā varētu izmantot savas īpašuma tiesības uz Spektra joslas lietošanas tiesībām, ir šo lietošanas tiesību nodošana citam elektronisko sakaru komersantam, taču apstrīdētā norma to liedzot. Tādējādi tieši ar apstrīdētās normas spēkā stāšanos Pieteikuma iesniedzējai esot radušās negatīvās sekas, kas izrietot no ierobežojuma, kurš liedz Spektra joslas lietošanas tiesību nodošanu tālāk citam elektronisko sakaru komersantam. Lai pārbaudītu, vai Pieteikuma iesniedzēja ir izmantojusi visus tai pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus un ievērojusi konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņu, Satversmes tiesai jānoskaidro, kas izskatāmajā lietā rada Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārumu un kad tieši šis aizskārums ir radies. 15.1. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta pirmo daļu persona var iesniegt konstitucionālo sūdzību, ja tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, rada personai Satversmē ietverto pamattiesību aizskārumu. Pamattiesību aizskārums var rasties tad, ja tiesību norma, kuru persona uzskata par neatbilstošu augstāka juridiska spēka normai, tai ir piemērota ar tiesību piemērošanas aktu. Tomēr pamattiesību aizskārums var tikt konstatēts arī gadījumos, kad tiesību normas tiesiskās sekas pašas par sevi ietiecas personas pamattiesībās un, lai panāktu tiesību normā noteikto tiesisko seku iedarbību uz personu, nav nepieciešams tiesību piemērošanas akts. 15.1.1. Gan Saeima, gan vairākas lietā pieaicinātās personas norāda, ka par Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskāruma rašanās brīdi būtu uzskatāms 2021. gada 30. marts, kad Regulators pieņēma lēmumu atteikt Pieteikuma iesniedzējai piešķirto Spektra joslas lietošanas tiesību tālāknodošanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Centuria". Proti, minēto lēmumu Pieteikuma iesniedzējai konkrētajā brīdī vajadzējis uztvert kā signālu, ka tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības nevar tikt nodotas tālāk kādam citam elektronisko sakaru komersantam. Pieteikuma iesniedzēja nepiekrīt šādam Saeimas viedoklim. Proti, 2020. gada 31. augustā sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BITE Latvija", kas ietverot arī Pieteikuma iesniedzēju kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "BITE Latvija" grupas uzņēmumu, esot vērsusies pie Regulatora ar pieprasījumu nevis par Pieteikuma iesniedzējai piešķirto Spektra joslas lietošanas tiesību tālāknodošanu, bet gan par radiofrekvenču spektra kopīgas izmantošanas projekta realizēšanu kopā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Tele2". Arī Regulatora pārstāve tiesas sēdē norādīja: tā kā Sakaru kodekss pieprasījuma iesniegšanas laikā, proti, 2020. gada 31. augustā, vēl nebija Latvijā ieviests, tad nebija ieviests arī tajā ietvertais kopīgas radiofrekvenču spektra izmantošanas institūts. Tādēļ, lai neatstātu Pieteikuma iesniedzējas 2020. gada 31. augusta pieprasījumu bez izskatīšanas, tas ticis izskatīts, piemērojot ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas institūtu. Izskatot Regulatoram iesniegto Pieteikuma iesniedzējas 2020. gada 31. augusta pieprasījumu un Regulatora 2021. gada 30. marta lēmumu, Satversmes tiesa secina, ka pieprasījuma mērķis bija nodot Pieteikuma iesniedzējai piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Centuria", lai Pieteikuma iesniedzēja, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BITE Latvija" un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Tele2" varētu realizēt radiofrekvenču spektra kopīgas izmantošanas projektu. No 2020. gada 31. augusta pieprasījuma 6.1. punkta neizriet, ka radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošanas gadījumā Pieteikuma iesniedzēja īpašuma tiesības uz sev piederošajām Spektra joslas lietošanas tiesībām nodotu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Centuria". Šādā gadījumā par tālāk nodoto Spektra joslas lietošanas tiesību nosacījumu izpildi joprojām būtu atbildīga Pieteikuma iesniedzēja, nevis sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Centuria" kā minēto lietošanas tiesību saņēmēja. To apstiprinājis arī Regulators 2021. gada 30. marta lēmuma 10.9. punktā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 104. lpp.). Tas, ka tiesību normu piemērotājs ir atsaucies uz kādu tiesību normu, pats par sevi nenozīmē, ka konkrētā tiesību norma būtu personai piemērota pēc būtības. Tādējādi Satversmes tiesa, ievērojot visus iepriekš minētos apsvērumus, atzīst, ka 2021. gada 30. marts nav uzskatāms par Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskāruma rašanās brīdi. 15.1.2. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka vairāku faktisku un tiesisku apstākļu izmaiņu dēļ ierobežojumu Spektra joslas lietošanas tiesību tālāknodošanai citam elektronisko sakaru komersantam kā savu pamattiesību aizskārumu tā esot izjutusi tikai 2022. gada 29. jūlijā, kad stājās spēkā apstrīdētā norma. Pirms 2022. gada 29. jūlija, kad stājās spēkā jaunais Elektronisko sakaru likums, radiofrekvenču spektra izmantošanu regulēja Elektronisko sakaru likums, kas bija spēkā līdz 2022. gada 28. jūlijam. Minētā likuma 47. panta septītās daļas 5. punkts tā sākotnējā redakcijā paredzēja Regulatora tiesības noteikt komercdarbībai piešķirto radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas kārtību. Uz šā likuma pamata izdotajos Regulatora noteikumos bija paredzēts, ka tālāk nodot var tikai tādas lietošanas tiesības, par kuru iegūšanu ir samaksāts (sk. Regulatora 2007. gada 20. jūnija lēmumu Nr. 168 "Par noteikumiem par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām" un 2010. gada 24. marta lēmumu Nr. 1/5 "Noteikumi par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām"). Savukārt 2011. gada 8. jūnijā stājās spēkā grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 28. jūlijam, un ar šiem grozījumiem citstarp Elektronisko sakaru likuma 47. pants tika papildināts ar 3.1 daļu šādā redakcijā: "Radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības nevar tālāk nodot elektronisko sakaru komersants, kurš nav samaksājis par šo lietošanas tiesību iegūšanu [..]". Minētā norma tika vairākkārt grozīta, taču liegums tālāknodot tādas radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kuras ir iegūtas bez maksas, tika saglabāts. Līdz 2022. gada 28. jūlijam spēkā bijušā Elektronisko sakaru likuma 47. panta 3.1 daļa un apstrīdētā norma pēc satura ir vienādas tiesību normas. Tas vien, ka liegums tālāknodot ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ir ietverts jaunā likumā, nenozīmē to, ka šis liegums pēc būtības būtu izmainījies. Citiem vārdiem, liegums tālāknodot radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kuras elektronisko sakaru komersants ir ieguvis bez maksas, likumā ir bijis ietverts un bijis spēkā jau ilgu laiku pirms apstrīdētās normas pieņemšanas. Tomēr ne vienmēr tiesību normas spēkā stāšanās pati par sevi nozīmē, ka tieši šajā brīdī persona ir izjutusi šajā normā noteikto ierobežojumu kā savu pamattiesību aizskārumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2013. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2012‑22‑0103 12.1. un 12.3. punktu). Vienam tiesību sistēmas elementam vai objektīviem ārējiem apstākļiem mainoties, pastāv iespējamība, ka tiesību norma, kura iepriekš neradīja personai negatīvas sekas, konkrētā brīdī sāk tās ietekmēt tādā veidā, ka persona izjūt savu pamattiesību aizskārumu. Satversmes tiesa jau atzinusi, ka persona ir tiesīga vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā, sniedzot attiecīgu pamatojumu un pierādījumus tam, ka pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas ir konstatējamas tādas objektīvas tiesisko vai faktisko apstākļu izmaiņas, kuru dēļ persona izjūt no konkrētas tiesību normas izrietošu aizskārumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2013. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2012‑22‑0103 12.3. punktu). Pieteikuma iesniedzēja ir pamatojusi aizskāruma rašanās brīdi un norādījusi, ka Sakaru kodekss, kas Latvijas tiesību sistēmā tika ieviests ar Elektronisko sakaru likumu un tostarp apstrīdēto normu, īpašu nozīmi piešķir tieši 5G tīkla attīstībai nākotnē. Pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas Latvijā sākusies strauja 5G tehnoloģiju un tīkla attīstība. Minēto apstiprina arī pieaicinātās personas - valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" - iesniegtais grafiks par 5G tehnoloģiju izmantošanai pieprasīto un izsniegto atļauju skaitu (sk. lietas materiālu 4. sēj. 79. lpp.). Var piekrist Pieteikuma iesniedzējas paustajam viedoklim, ka šādas izmaiņas ietekmē ne vien ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību mērķi, bet arī tehnoloģiskās iespējas un elektronisko sakaru tirgus apstākļus. Proti, sākotnēji Pieteikuma iesniedzējai piešķirtā Spektra josla tika izmantota citu pakalpojumu sniegšanai. Tomēr 5G tīkla un tehnoloģiju attīstības gaitā tika secināts, ka tieši Pieteikuma iesniedzējai piešķirtā Spektra josla ir vislabāk piemērota 5G tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanai. Tā kā Pieteikuma iesniedzēja nav viens no mobilo sakaru operatoriem un tai nav iespēju pašai sniegt lietotājiem 5G tehnoloģiju pakalpojumus, tā ir ieinteresēta nodot savas Spektra joslas lietošanas tiesības kādam no mobilo sakaru operatoriem, kas varētu tās izmantot 5G tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanai. Šāda notikumu attīstība ir uzskatāma par objektīvām tiesisko un faktisko apstākļu izmaiņām, kas rada ietekmi uz Pieteikuma iesniedzējas pamattiesībām. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējas tiesiskajā un faktiskajā situācijā par tās pamattiesību aizskāruma rašanās brīdi ir uzskatāms 2022. gada 29. jūlijs, kad spēkā stājās apstrīdētā norma. 15.2. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturto daļu konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās, bet, ja nav iespēju pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, - sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Ņemot vērā iepriekš secināto, atzīstams, ka Pieteikuma iesniedzējai tad, kad radās tās pamattiesību aizskārums, nebija vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu savu pamattiesību aizsardzībai. Tādēļ konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņš ir skaitāms no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža, proti, 2022. gada 29. jūlija, kad stājās spēkā apstrīdētā norma. Pieteikums Satversmes tiesā saņemts 2022. gada 10. novembrī. Tādējādi konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņš ir ievērots. Līdz ar to tiesvedības izbeigšanai izskatāmajā lietā nav pamata.