17. Article

Vērtējot apstrīdētajā normā ietvertā tiesību uz īpašumu satversmību, visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 15. februāra sprieduma lietā Nr. 2023‑04‑0106 17. punktu). 17.1. Apstrīdētā norma tika pieņemta 2022. gada 14. jūlijā, izsludināta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 144 un stājās spēkā 2022. gada 29. jūlijā. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, kā arī ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Apstrīdētā norma ir pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas. 17.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka likumdevējs apstrīdētās normas izstrādē nav ievērojis labas likumdošanas principu, jo ar apstrīdēto normu esot nepareizi pārņemtas Sakaru kodeksa prasības. Tāpat neesot analizēti un ņemti vērā ieinteresēto personu viedokļi, neesot izvērtēta apstrīdētās normas ietekme uz Pieteikuma iesniedzēju, kā arī apstrīdētās normas piemērotība leģitīmā mērķa sasniegšanai. Arī Tieslietu ministrija norāda, ka nav guvusi pārliecību par to, ka likumprojekta izstrādes gaitā būtu pienācīgi analizēta un pamatota apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma satversmība, kā arī meklēts labākais iespējamais līdzsvars starp dažādām konfliktējošām tiesībām un interesēm. Kā izriet no Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas), tas tika izstrādāts, lai pārņemtu Sakaru kodeksā noteiktos pasākumus. Sakaru kodeksa 51. panta 1. punkta pirmais teikums uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka uzņēmumi var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības. Taču šā paša punkta otrais teikums piešķir dalībvalstīm rīcības brīvību neattiecināt šā punkta pirmo teikumu uz gadījumiem, kad uzņēmuma individuālās tiesības lietot radiofrekvenču spektru sākotnēji ir piešķirtas par brīvu vai piešķirtas apraidei. Saeimas kārtības rullis ievērojamu likumprojekta sagatavošanas darba daļu uztic Saeimas komisijām. Atbildīgā komisija nodrošina, ka likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē tiek sagatavots pilnvērtīgi (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020‑37‑0106 24.1.1. punktu). Likumprojekta vērtēšana tika uzticēta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (turpmāk - atbildīgā komisija). Likumprojekta 48. panta septītā daļa tās sākotnējā redakcijā paredzēja, ka elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs nodot tikai tādas ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, kuras tas ieguvis izsoles rezultātā par maksu vai kuras tas izmanto vismaz 20 gadus. Pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā tika iesniegti divi priekšlikumi attiecībā uz tā 48. panta septītās daļas redakciju. Pirmais paredzēja pantu izteikt šādā redakcijā: "Elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs nodot vai iznomāt tikai tādas ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, kuras tas ieguvis konkursa vai izsoles rezultātā par maksu, izņemot gadījumu, kad neatkarīgi komersanti šī panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā īsteno līdzīgu radiofrekvenču joslu lietošanas tiesību maiņu savstarpējās nodošanas ceļā." Savukārt otrais priekšlikums paredzēja Likumprojekta 48. panta septītajā daļā noteikt ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas aizliegumu, ja minētās tiesības ir iegūtas bez maksas, un vienlaikus papildināt pārejas noteikumus ar punktu, kas paredzētu Likumprojekta 48. panta septītajā daļā noteiktā lieguma neattiecināšanu uz elektronisko sakaru komersantiem, kuri ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības bez maksas ir ieguvuši līdz 2002. gada 28. maijam. Atbildīgā komisija nolēma otro priekšlikumu neatbalstīt, bet pirmo daļēji atbalstīt. Izskatot Likumprojektu otrajā lasījumā, Saeima atbalstīja atbildīgās komisijas priekšlikumu par 48. panta septītās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, un Likumprojekts otrajā lasījumā tika pieņemts Saeimas 2022. gada 7. aprīļa sēdē. Pirms Likumprojekta trešā lasījuma priekšlikumi par grozījumiem 48. panta septītajā daļā netika iesniegti. Saeima 2022. gada 2. jūnija sēdē izskatīja Likumprojektu trešajā lasījumā un pieņēma Elektronisko sakaru likumu, tostarp apstrīdēto normu tās spēkā esošajā redakcijā. Fakts, ka atbildīgā komisija priekšlikumu pieņemt apstrīdēto normu tās spēkā esošajā redakcijā ierosinājusi Saeimai tikai pirms likumprojekta otrā lasījuma, pats par sevi nenozīmē to, ka likums, kurā šis priekšlikums iekļauts, būtu pieņemts neatbilstošā kārtībā. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumprojekta izskatīšanas gaitā attiecīgu pantu, tā daļu vai grozījumus tiesību normā var iekļaut gan otrajā, gan arī trešajā lasījumā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 31.2. punktu). Arī tad, ja priekšlikumi Saeimai ir iesniegti tikai pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā, likumdevējam atbilstoši labas likumdošanas principam ir pienākums izvērtēt likumprojektā paredzēto tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām, un nodrošināt, ka likumdošanas procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi pret likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018‑22‑01 17. punktu un 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 31.2. punktu). No atbildīgās komisijas sēžu protokoliem izriet, ka sēdēs, kurās tika lemts par Likumprojekta sagatavošanu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, visi iesniegtie priekšlikumi par alternatīvu 48. panta septītās daļas redakciju tika apspriesti. Šajās sēdēs piedalījās un par priekšlikumiem izteicās vairākas ieinteresētās personas, tostarp Regulatora, Satiksmes ministrijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, kā arī visu triju Latvijas mobilo sakaru operatoru pārstāvji. Tāpēc vien, ka likumdevējs paustos iebildumus vai kādu no priekšlikumiem nav ņēmis vērā, nevar atzīt, ka labas likumdošanas princips nav ievērots (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 7. janvāra sprieduma lietā Nr. 2021‑06‑01 16.1. punktu). Tādējādi Satversmes tiesai nav pamata apšaubīt to, ka apstrīdētā norma tika apspriesta un vērtēta atbilstoši labas likumdošanas principam. Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs ir izmantojis Sakaru kodeksa 51. panta 1. punkta otrajā teikumā dalībvalstīm piešķirto rīcības brīvību neattiecināt tiesības nodot vai iznomāt ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības uz tiem gadījumiem, kad elektronisko sakaru komersantam šīs lietošanas tiesības ir piešķirtas bez maksas. Pieteikuma iesniedzējas apsvērumi par to, ka gadījumā, ja likumdevējs būtu saskaņojis apstrīdēto normu ar Sakaru kodeksa mērķiem, tas ierobežota radiofrekvenču spektra efektīvas izmantošanas veicināšanai būtu paredzējis mazāk ierobežojošus līdzekļus, kā arī par to, ka Likumprojekta izstrādes procesā neesot vērtēta apstrīdētās normas piemērotība leģitīmā mērķa sasniegšanai, pēc būtības ir saistīti ar jautājumu par to, vai likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir ievērojis samērīguma principu. Tādējādi attiecīgos argumentus Satversmes tiesa pārbaudīs, vērtējot apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma principam. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu.