2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "UNISTARS" (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam. Pieteikuma iesniedzēja ir elektronisko sakaru komersants, kas sniedz bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumus, tostarp mobilo sakaru pakalpojumus. Satiksmes ministrija 2000. gada 13. septembrī izsniedza Pieteikuma iesniedzējai uzņēmējdarbības licenci Nr. 309. Pamatojoties uz minēto licenci, Pieteikuma iesniedzējai pēc pieprasījuma un bez maksas tika piešķirtas radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības citstarp uz radiofrekvenču spektra joslu, kura atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 635 "Ierobežoto radiofrekvenču joslu noteikumi" 2.14. apakšpunktam ir uzskatāma par ierobežota radiofrekvenču spektra joslu (turpmāk - Spektra josla). Šīs Spektra joslas lietošanas tiesību termiņu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) šobrīd ir pagarinājusi līdz 2028. gada 31. decembrim. Lai sekmīgi turpinātu īstenot savas īpašuma tiesības uz piešķirtajām Spektra joslas lietošanas tiesībām, Pieteikuma iesniedzējai būtu nepieciešams attīstīt un piedāvāt klientiem piektās paaudzes mobilo elektronisko sakaru tīkla (5G) pakalpojumus. Pieteikuma iesniedzēja neesot viens no tiem mobilo sakaru operatoriem, kas darbojas Latvijas tirgū, tāpēc tai neesot iespēju tieši sniegt lietotājiem 5G tehnoloģiju mobilo sakaru pakalpojumus. Turklāt mobilo sakaru tirgū valdot sīva konkurence, esot sasniegts tirgus piesātinājums un pastāvot augstas barjeras tam, lai Pieteikuma iesniedzēja pati varētu kļūt par mobilo sakaru operatoru. Tāpēc Pieteikuma iesniedzēja būtu ieinteresēta tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības nodot vai iznomāt kādam no mobilo sakaru operatoriem, lai tādējādi gūtu iespējami lielāko labumu no savām īpašuma tiesībām uz Spektra joslas lietošanas tiesībām, taču apstrīdētā norma to liedzot. Apstrīdētā norma esot izsludināta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un esot pietiekami skaidri formulēta. Tomēr tā neesot izdota, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību, jo neesot ievērots labas likumdošanas princips. Apstrīdētā norma neesot saskaņota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (turpmāk - Sakaru kodekss) prasībām, īpaši ar tās mērķi nodrošināt efektīvu frekvenču izmantošanu un godīgu konkurenci, kas veicina tehnoloģiju attīstību. Sakaru kodeksa 51. panta 1. punkta otrā rindkopa, kas paredzot dalībvalstīm iespēju noteikt, ka pienākums nodrošināt tiesības nodot vai iznomāt ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības neattiecas uz gadījumiem, kad uzņēmuma individuālās tiesības lietot radiofrekvenču spektru sākotnēji ir piešķirtas par brīvu vai piešķirtas apraidei, esot interpretējama tādējādi, ka ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošana var tikt ierobežota tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams godīgas konkurences aizsardzības nolūkos. Ja likumdevējs būtu vērtējis apstrīdētās normas atbilstību Sakaru kodeksam, tad būtu konstatējis, ka tā neatbilst šā kodeksa mērķiem. Tāpat likumdevējs neesot pienācīgi izvērtējis apstrīdētās normas ietekmi un piemērotību leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī neesot apsvēris vēsturiski izveidojušos nevienlīdzīgo situāciju kontekstā ar konkurenci elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū. Turklāt, pieņemot apstrīdēto normu, neesot vērtēta tās iespējamā ietekme uz konkurenci Spektra joslas lietošanas tiesību izmantošanā 5 G pakalpojumu attīstīšanai un nodrošināšanai nākotnē, lai gan uz nepieciešamību šo ietekmi izvērtēt esot norādījušas gan kompetentās institūcijas, gan tirgus dalībnieki. Tādējādi esot pieļauti būtiski labas likumdošanas principa pārkāpumi. Ja Satversmes tiesa tomēr uzskatītu, ka pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka šis ierobežojums neesot samērīgs. Apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot godīgas konkurences nodrošināšana, tādējādi aizsargājot citu cilvēku - noteikta pakalpojuma saņēmēju - tiesības. Tomēr ierobežojums neesot piemērots šā mērķa sasniegšanai, jo neveicinot godīgu konkurenci, bet gan aizsargājot viena mobilo sakaru operatora intereses. Turklāt likumdevējs neesot pienācīgi izvērtējis un pamatojis apstrīdētās normas piemērotību mērķa sasniegšanai pat tādā gadījumā, ja par ierobežojuma leģitīmo mērķi tiktu uzskatīta papildu ienākumu gūšana valsts budžetā. Pastāvot arī citi līdzekļi, ar kuriem ierobežojuma leģitīmo mērķi varot sasniegt vismaz tikpat efektīvi. Šie alternatīvie līdzekļi būtībā jau izrietot gan no Sakaru kodeksa, gan Elektronisko sakaru likuma. Proti, tiesiskais regulējums jau šobrīd paredzot ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošanas iespējas ierobežošanu gadījumos, kad tā varētu radīt konkurences izkropļojumu. Tāpat arī Sakaru kodeksa 52. panta 2. punkts paredzot vairākus mehānismus, kā dalībvalsts var ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ierobežot, lai izvairītos no konkurences kropļošanas. Turklāt likumprojekta Nr. 1216/Lp13 "Elektronisko sakaru likums" (turpmāk - Likumprojekts) sākotnējā redakcijā esot piedāvāts alternatīvs risinājums: paredzēt, ka elektronisko sakaru komersants var nodot arī bez maksas iegūtas ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, ja šīs tiesības tiek izmantotas vismaz 20 gadus. Regulators Likumprojekta izskatīšanas gaitā esot ieteicis paredzēt vispārīgu ierobežojumu tādu ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošanai, kuras nav iegūtas par maksu, bet zināmu laiku ļaut nodot minētās tiesības, kuras vēsturiski tika piešķirtas pēc pieprasījuma, proti, ieteicis paredzēt pārejas laikposmu. Tomēr Regulatora piedāvātais priekšlikums neesot iekļauts Likumprojektā, bet tā sākotnējā redakcijā norma par ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošanu aizstāta ar apstrīdēto normu. Ierobežojums, kas liedz bez maksas iegūtu ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošanu, kavējot radiofrekvenču spektra efektīvāku izmantošanu un tādējādi tieši novedot pie radiofrekvenču spektra - ierobežota nacionālā resursa - izšķērdēšanas un neefektīvas izmantošanas. Apstrīdētā norma neradot nekādu ieguvumu sabiedrībai, jo sabiedrības interesēs esot ierobežota radiofrekvenču spektra efektīva izmantošana un 5G tehnoloģiju attīstība un to vislabāk varot panākt tieši godīgas konkurences apstākļos. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais tiesību uz īpašumu ierobežojums neesot samērīgs. Attiecībā uz apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka visi elektronisko sakaru komersanti - vienalga, vai tiem ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ir piešķirtas pēc pieprasījuma un bez maksas vai izsolē - atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, jo izmantojot sev piederošās lietošanas tiesības elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai. Šie pakalpojumi esot vienādi un salīdzināmi. Savukārt apstrīdētā norma radot atšķirīgu attieksmi pret elektronisko sakaru komersantiem, kuriem lietošanas tiesības piešķirtas pēc pieprasījuma un bez maksas, jo vienīgi šiem komersantiem liedzot nodot vai iznomāt lietošanas tiesības. Ar apstrīdēto normu radītās atšķirīgās attieksmes leģitīmais mērķis esot citu personu tiesību aizsardzība, proti, godīgas konkurences nodrošināšana. Atsaucoties uz jau iepriekš norādītajiem apsvērumiem par apstrīdētās normas iespējamu neatbilstību Satversmes 105. pantam, Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka ar apstrīdēto normu radītā atšķirīgā attieksme nesasniedzot tās leģitīmo mērķi. Tāpat no apstrīdētās normas izrietošā atšķirīgā attieksme neesot nepieciešama leģitīmā mērķa sasniegšanai un neesot arī tam atbilstoša. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja norāda: Saeimas atbildes rakstā ietvertais secinājums, ka apstrīdētā norma neierobežojot Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu, nav pamatots. Proti, līdz pat 2011. gadam, kad ierobežojums lietošanas tiesību tālāknodošanai tika noteikts likumā, lēmums par šo tiesību tālāknodošanu esot bijis Regulatora kompetencē. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējai piešķirtās lietošanas tiesības sākotnēji esot ietvērušas arī tiesības tās atsavināt. Neesot pamatots arī tiesībsarga viedoklis par tiesvedības izbeigšanu izskatāmajā lietā. Pieteikuma iesniedzēja piekrīt tam, ka līdz 2022. gada 28. jūlijam spēkā bijušā Elektronisko sakaru likuma 47. panta 3.1 daļa un apstrīdētā norma paredz līdzīga rakstura pamattiesību ierobežojumu. Tomēr pēc būtības abas šīs tiesību normas esot atšķirīgas un šī atšķirība izrietot gan no katras normas pieņemšanas mērķa, gan faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kuri šo normu pieņemšanas laikā bijuši būtiski atšķirīgi. Tā, piemēram, esot jāņem vērā tas apstāklis, ka līdz pat apstrīdētās normas pieņemšanai Latvijā faktiski nemaz nenotika strauja 5G tīkla attīstība un ieviešana. Turklāt viens no būtiskākajiem Pieteikuma iesniedzējas iebildumiem jeb apsvērumiem par apstrīdētās normas prettiesiskumu esot saistīts tieši ar Eiropas Savienības tiesību normu nepareizu ieviešanu jeb piemērošanu, un šis apsvērums nebūtu izvirzāms attiecībā uz iepriekš spēkā bijušo normu. Pieteikuma iesniedzēja tikai pēc apstrīdētās normas pieņemšanas tajā ietverto tiesību uz īpašumu ierobežojumu esot uztvērusi kā būtisku savu īpašuma tiesību aizskārumu. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzējas pilnvarotie pārstāvji Matīss Šķiņķis un Kaspars Tolstiks atkārtoja pieteikumā minētos argumentus un papildus norādīja, ka 2020. gada 31. augustā sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BITE Latvija", kas ietverot arī Pieteikuma iesniedzēju kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "BITE Latvija" grupas uzņēmumu, ir vērsusies pie Regulatora ar pieprasījumu nevis par Pieteikuma iesniedzējai piešķirto Spektra joslas lietošanas tiesību tālāknodošanu, bet gan par radiofrekvenču spektra kopīgas izmantošanas projekta realizēšanu kopīgi ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Tele2". Regulators ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas institūtu esot piemērojis tikai tā iemesla dēļ, ka attiecīgajā laika posmā radiofrekvenču spektra kopīgas izmantošanas institūts likumā vēl nebija ieviests.