20. Article

Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jāpārbauda arī tas, vai izraudzītie līdzekļi ir nepieciešami leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai leģitīmos mērķus nevar sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat iedarbīgi. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē un kurš no valsts un sabiedrības neprasa nesamērīgi lielu ieguldījumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2020‑59‑01 22. punktu). Konstatējot, ka ir kaut viens mazāk ierobežojošs līdzeklis, ir pamats atzīt, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008‑42‑01 17.2. punktu). Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka esot bijuši vairāki personas pamattiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi. Šie alternatīvie līdzekļi būtībā jau izrietot gan no Sakaru kodeksa, gan Elektronisko sakaru likuma. Viens no šādiem līdzekļiem būtu Elektronisko sakaru likuma 45. panta trešajā daļā paredzētais Regulatora pienākums, pieņemot lēmumu par ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību izmantošanu, katrā gadījumā individuāli vērtēt konkurences apstākļus un nosacījumus. Par personas pamattiesības mazāk ierobežojošu līdzekli esot uzskatāma arī Likumprojekta 48. panta septītā daļa tās sākotnējā redakcijā, kas paredzējusi tiesības elektronisko sakaru komersantam nodot tālāk arī bez maksas iegūtas ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, ja tās tiek izmantotas vismaz 20 gadus. Tāpat mazāk ierobežojošs līdzeklis bijis paredzēts arī atbildīgajai komisijai iesniegtajā priekšlikumā par pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu punktu, kas komersantiem, kuri ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības bez maksas ir ieguvuši līdz 2002. gada 28. maijam, noteiktā laikposmā ļautu iesniegt Regulatoram pieteikumu par ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanu. Savukārt Saeima norāda, ka ar Pieteikuma iesniedzējas minētajiem līdzekļiem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus nebūtu iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē. Tie pēc savas būtības esot nevis alternatīvi līdzekļi apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai, bet gan apstrīdētajai normai saturiski pilnīgi pretējs un ar šiem mērķiem nekādā veidā nesaistāms tiesiskais regulējums. 20.1. Satversmes tiesa jau secināja, ka Likumprojekts tika izstrādāts, lai Latvijā ieviestu Sakaru kodeksā noteiktos pasākumus. Likumdevējs apstrīdēto normu pieņēma, izmantojot Sakaru kodeksa 51. panta 1. punkta otrajā teikumā ietverto rīcības brīvību neattiecināt dalībvalstīm noteikto pienākumu nodrošināt uzņēmumiem iespēju to iegūtās individuālās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem uz gadījumiem, kad šīs tiesības sākotnēji ir piešķirtas par brīvu vai piešķirtas apraidei. Pieteikuma iesniedzēja un vairākas lietā pieaicinātās personas norāda, ka Sakaru kodeksa 51. panta 1. punkta otrajā teikumā paredzētais izņēmums esot interpretējams kopsakarā ar kodeksa mērķiem - nodrošināt efektīvu un godīgu konkurenci, kas veicina tehnoloģiju attīstību. Sakaru kodeksa 1. panta 2. punktā kā viens no šā kodeksa mērķiem ir noteikta tāda iekšējā tirgus izveide, kas nodrošinātu ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanu un ieviešanu, noturīgu konkurenci, elektronisko sakaru pakalpojumu sadarbspēju, pieejamību, tīklu un pakalpojumu drošību un labumu galalietotājam. No Sakaru kodeksa preambulas izriet, ka radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošana var būt lietderīgs šā spektra efektīvas izmantošanas veicināšanas līdzeklis. Elastības un lietderības labad, kā arī tālab, lai radiofrekvenču spektra vērtību noteiktu tirgus, dalībvalstīm pamatā būtu jāļauj radiofrekvenču spektra lietotājiem savas lietošanas tiesības atbildīgo valsts regulatīvo iestāžu pārraudzībā nodot vai iznomāt trešajām personām vienkāršā kārtībā ar nosacījumiem, kas pievienojami attiecīgās tiesības un konkurenci regulējošām normām (sk. Sakaru kodeksa preambulas 132. apsvērumu). Savukārt daži nepareizi piemēroti konkurences veicināšanai paredzētie nosacījumi var izraisīt citādas sekas, piemēram, nodošanas ierobežojumi var traucēt sekundāro tirgu attīstību. Tādēļ šādu pasākumu izmantošana būtu balstāma uz tirgus un tā konkurences apstākļu rūpīgu, objektīvu novērtēšanu valsts regulatīvajās un citās kompetentajās iestādēs (sk. Sakaru kodeksa preambulas 133. apsvērumu). Arī Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka, interpretējot Eiropas Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī konteksts un ar tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 22. janvāra sprieduma lietā C‑282/13 "T‑Mobile Austria" 32. punktu). Līdz ar to secināms, ka Sakaru kodeksa pamatmērķis ir panākt tāda nacionālā regulējuma pieņemšanu visās dalībvalstīs, kas nodrošinātu radiofrekvenču spektra efektīvu un lietderīgu izmantošanu un ļautu novērst konkurencei neatbilstīgu spektra lietošanas tiesību uzkrāšanu. Ne tikai nosacījumu nepareiza vai nepamatota piemērošana, bet arī to nepiemērošana attiecīgos apstākļos var negatīvi ietekmēt konkurenci. Tādēļ Sakaru kodeksa 51. panta 1. punkta otrajā teikumā Eiropas Savienības likumdevējs ir paredzējis dalībvalstīm rīcības brīvību atkāpties no pienākuma nodrošināt uzņēmumiem iespēju nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem tādas individuālās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kuras sākotnēji ir piešķirtas par brīvu vai piešķirtas apraidei. Tomēr tāds nacionālais regulējums, kas iekļautos dalībvalstīm piešķirtās rīcības brīvības robežās, bet pēc savas būtības varētu nepamatoti kropļot konkurenci, neveicinātu ar Sakaru kodeksu izvirzītā pamatmērķa sasniegšanu. 20.2. Elektronisko sakaru likuma regulējums liecina, ka likumdevējs ir konceptuāli izšķīries par plašas rīcības brīvības piešķiršanu Regulatoram, lai tas nodrošinātu efektīvu un konkrētās situācijas un apstākļu novērtējumā balstītu ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību uzraudzību. Arī tādiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ieguvuši konkursa vai izsoles rezultātā par maksu, iespēja šīs tiesības nodot tālāk kādam citam elektronisko sakaru komersantam nav automātiski garantēta. Proti, Regulatoram, pieņemot lēmumu par ierobežotu radiofrekvenču joslu lietošanas tiesībām un to izmantošanu, ir pienākums vērtēt konkurences apstākļus un nosacījumus, lai ar pieņemto lēmumu saglabātu un panāktu efektīvu konkurenci (sk. Elektronisko sakaru likuma 45. panta trešo daļu). Ja Regulators konstatē, ka ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas gadījumā netiks izpildīti specifiskie lietošanas tiesību nosacījumi vai tiks negatīvi ietekmēta konkurence, tas ir tiesīgs atteikt ierobežotas radiofrekvenču joslas nodošanu (sk. Elektronisko sakaru likuma 48. panta piekto daļu). Arī Regulatora pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka ikvienā gadījumā, kad elektronisko sakaru komersants ir vērsies ar pieteikumu par ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanu, Regulators vērtē: 1) vai Elektronisko sakaru likumā ir noteikts kāds ierobežojums konkrētās radiofrekvenču spektra joslas tālāknodošanai; 2) konkrēto radiofrekvenču spektra joslu tālāknodošanas ietekmi uz konkurenci; 3) citos Regulatora lēmumos noteiktos ierobežojumus, piemēram, to, vai tajos nav ietverts aizliegums konkrētās radiofrekvenču spektra joslas tālāknodot citam izsoles uzvarētājam vai izsoles uzvarētāja saistītajam komersantam. Tā kā visi šādi gadījumi esot ļoti atšķirīgi, tiekot ņemti vērā arī katra gadījuma individuālie un specifiskie apstākļi. Savukārt apstrīdētā norma kā vienīgo kritēriju ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas ierobežošanai ir noteikusi konkursa vai izsoles rezultātā veiktu maksājumu ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību iegūšanai, pēc būtības prezumējot to, ka šāda maksājuma neesība pati par sevi šo tiesību nodošanas gadījumā negatīvi ietekmētu konkurenci elektronisko sakaru tirgū un pieļautu attiecīgā elektronisko sakaru komersanta nepamatotu iedzīvošanos uz ierobežotā un publiskā resursa rēķina. 20.3. Satversmes tiesa piekrīt Pieteikuma iesniedzējas un vairāku lietā pieaicināto personu viedoklim, ka, ņemot vērā radiofrekvenču spektra unikālo raksturu un ierobežotību, noteiktos gadījumos ir nepieciešams ierobežot elektronisko sakaru komersantam piešķirto šā spektra lietošanas tiesību izmantošanu, citstarp tālāknodošanu. Tomēr regulējums, kas neparedz katra tālāknodošanas gadījuma individuālu vērtējumu, var ne vien nesasniegt Sakaru kodeksā un Elektronisko sakaru likumā izvirzītos mērķus, bet arī novest pie šiem mērķiem pretēja rezultāta. Individuāls vērtējums ļautu ņemt vērā arī vēsturisko radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanas kārtību. Proti, līdz 2002. gada 28. maijam Latvijā vispārējā prakse bija tāda, ka ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības tika piešķirtas pēc pieprasījuma un bez maksas. Pieteikuma iesniedzējai Spektra joslas lietošanas tiesības tika piešķirtas ar Satiksmes ministrijas izdotu 2000. gada 13. septembra uzņēmējdarbības licenci Nr. 309 un Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta 2001. gada 23. janvāra vēstuli. Konkrētajā laikposmā ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanai netika rīkotas izsoles un konkursi, tādēļ atbilstoši tolaik spēkā bijušajam normatīvajam regulējumam Pieteikuma iesniedzējai nebija iespējas Spektra joslas lietošanas tiesības iegūt konkursa vai izsoles rezultātā par maksu. Radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršana izsoles vai konkursa kārtībā tika uzsākta 2010. gadā. Tādējādi šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka elektronisko sakaru komersantiem radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ir piešķirtas dažādos laika posmos un dažādās procedūrās. Kā izriet no Likumprojekta izstrādes materiāliem, tā 48. panta septītā daļa tās sākotnējā redakcijā paredzēja elektronisko sakaru komersantam tiesības nodot bez maksas iegūtas ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, ja šīs tiesības tiek izmantotas vismaz 20 gadus. Savukārt priekšlikums, kas atbildīgajai komisijai tika iesniegts pirms Likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā, paredzēja 48. panta septītajā daļā noteikt aizliegumu ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanai, ja minētās tiesības ir iegūtas bez maksas, un papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kas paredzētu 48. panta septītajā daļā noteiktā lieguma neattiecināšanu uz tiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ir ieguvuši bez maksas līdz 2002. gada 28. maijam. Gan Likumprojekta 48. panta septītā daļa tās sākotnējā redakcijā, gan arī alternatīvais priekšlikums pēc būtības bija vērsts uz vēsturiski izveidojušās situācijas atrisināšanu. Tieslietu ministrija norāda, ka tie elektronisko sakaru komersanti, kas vēsturiski ieguva ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības pēc pieprasījuma un bez maksas, tās ir ieguvuši atbilstoši valstī tobrīd spēkā bijušajiem normatīvajiem aktiem. Valsts bija noteikusi, kas un kādā kārtībā var pieteikties uz radiofrekvenču spektra joslām, radiofrekvenču spektra joslu lietošanas termiņus, kā arī to lietošanas un lietošanas tiesību pagarināšanas nosacījumus. Savukārt Konkurences padome norāda: tas, ka Pieteikuma iesniedzēja tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības ir vairākkārt pagarinājusi, attiecīgi veicot nepieciešamās investīcijas un izpildot normatīvajos aktos noteiktos kritērijus, liecina par labticīgu iegūto tiesību izmantošanu, nevis cenšanos nepamatoti iedzīvoties uz ierobežota resursa rēķina. 20.4. Satversmes tiesa secina, ka likumdevēja izvēle visos gadījumos, kad ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ir piešķirtas bez maksas, liegt elektronisko sakaru komersantam tiesības šīs lietošanas tiesības nodot tālāk, neļaujot Regulatoram ņemt vērā ne šo tiesību piešķiršanas apstākļus, ne konkrētā brīža konkurences un tirgus apstākļus, var novest pie godīgai konkurencei neatbilstošām situācijām. Regulatora veikta individuāla katra gadījuma izskatīšana ļautu pamatoti, proporcionāli, pēc rūpīgas tirgus un konkurences apstākļu izvērtēšanas panākt gan sabiedrības, gan konkrētā komersanta un arī citu elektronisko sakaru komersantu interešu līdzsvaru. Savukārt to, ka elektronisko sakaru komersants ir iesniedzis pieteikumu par tādu ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanu, kuras tas ieguvis bez maksas, Regulators varētu ņemt vērā, lemjot par attiecīgās atļaujas piešķiršanu vai nepiešķiršanu vai tajā ietveramiem nosacījumiem, tostarp vērtējot, vai lietošanas tiesību tālāknodošanas gadījumā būs izslēgta komersanta iespēja netaisnīgi iedzīvoties uz ierobežota resursa rēķina. Tāpat Regulators varētu ņemt vērā to, vai elektronisko sakaru komersants, kurš vēlas tam piešķirtās ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības tālāknodot, un elektronisko sakaru komersants, kuram šīs lietošanas tiesības tiktu nodotas, uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma izpratnē. Turklāt šāda individuālo apstākļu izvērtēšana nebūt nenozīmētu to, ka elektronisko sakaru komersantiem visos gadījumos tiks atļauta bez maksas iegūtu ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošana. Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka pastāv alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk ierobežotu personas pamattiesības, bet būtu tikpat iedarbīgs. Konstatējot, ka ir kaut viens mazāk ierobežojošs līdzeklis, ir pamats atzīt, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo pamattiesības. Satversmes tiesai spriedumā nav jāuzskaita visi iespējamie saudzējošākie līdzekļi (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr. 2021‑05‑01 21. punktu). Tomēr Satversmes tiesa vērš uzmanību uz to, ka var pastāvēt arī citi alternatīvi līdzekļi, kas būtu izmantojami pienācīgai sabiedrības un konkrētu elektronisko sakaru komersantu interešu sabalansēšanai. Likumdevējam savas rīcības brīvības ietvaros ir jāizvēlas, kādā veidā varētu nodrošināt ne vien sabiedrības intereses, godīgas konkurences apstākļus un novērst iespējamību, ka elektronisko sakaru komersants netaisnīgi iedzīvojas uz ierobežota resursa rēķina, bet arī pēc iespējas efektīvāku ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību izmantošanu. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.