3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, bet tiesvedība par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. pantam būtu izbeidzama. Elektronisko sakaru komersantam piešķirtās tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot ierobežota radiofrekvenču spektra joslu, esot uzskatāmas par mantiski novērtējamām tiesībām un tādējādi ietilpstot tiesību uz īpašumu tvērumā. Tomēr apstrīdētā norma nedz atņemot, nedz ierobežojot Pieteikuma iesniedzējas iespējas turpināt savu komercdarbību, tiešā veidā izmantojot tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības un gūstot no tām labumu. Vajagot ņemt vērā arī to, ka nākotnes peļņa nav uzskatāma par īpašumu, jo tā vēl nav nopelnīta, un līdz ar to neesot arī prasības, kura varētu tikt apmierināta. Pat tad, ja apstrīdētās normas nebūtu vai tajā ietvertā atļauja nodot tālāk ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības būtu attiecināma arī uz Pieteikuma iesniedzēju, nebūtu zināms, vai Pieteikuma iesniedzējas vēlme īstenot savas ekonomiskās intereses un gūt peļņu vispār varētu īstenoties. Proti, neesot zināms ne tas, vai pastāv tāds elektronisko sakaru komersants, kurš vēlētos iegūt Spektra joslas lietošanas tiesības, ne tas, vai Regulators šo lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu atļautu un vai Pieteikuma iesniedzēja patiešām no tā gūtu peļņu. Pieteikuma iesniedzējas ekonomiskās intereses, kas esot saistītas ar peļņas gūšanu nākotnē tās iecerētajā veidā, neietilpstot Satversmes 105. panta tvērumā, un tādējādi neesot konstatējams Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārums. Saeima papildus vērš uzmanību uz to, ka, ievērojot radiofrekvenču spektra kā valsts īpašuma unikālo raksturu, lietošanas tiesības esot uzskatāmas par specifiskām tiesībām, jo tās tiekot piešķirtas uz noteiktu laiku bez iespējas paļauties uz to termiņa pagarināšanu un jebkurā brīdī varot tikt anulētas. Ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības tiekot piešķirtas tādēļ, lai tās tiktu izmantotas elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai valsts un sabiedrības interesēs, nevis tādēļ, lai attiecīgais elektronisko sakaru komersants gūtu no tām maksimāli iespējamo peļņu. Tāpat esot jāņem vērā, ka liegums nodot tālāk ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ir ilgstoši pastāvējis jau pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās. Tādējādi apstrīdētā norma neesot Pieteikuma iesniedzējai piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības ietekmējusi jaunā, atšķirīgā un iepriekš nezināmā apjomā un Pieteikuma iesniedzējai neesot varējusi izveidoties aizsargājama paļāvība uz to, ka šis regulējums līdz ar jaunā Elektronisko sakaru likuma pieņemšanu varētu tikt mainīts atbilstoši tās vēlmēm. Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs esot izmantojis tam Sakaru kodeksa 51. panta 1. punkta otrajā rindkopā paredzēto izvēles brīvību neattiecināt tiesības nodot vai iznomāt ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības uz tiem gadījumiem, kad elektronisko sakaru komersantam tās piešķirtas bez maksas. Šāds regulējums esot bijis iekļauts arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva). Neesot šaubu par to, ka Eiropas Savienības institūcijas, izstrādājot Sakaru kodeksu, ir vērtējušas nepieciešamību arī turpmāk paredzēt dalībvalstu rīcības brīvību attiecīgajā jautājumā. Ja Satversmes tiesa tomēr uzskatītu, ka Satversmes 105. pantā ietverto pamattiesību aizskārums ir konstatējams, tad apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību. Likumprojektam iesniegtie priekšlikumi esot apspriesti rūpīgi, pēc iespējas esot apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi. Ar apstrīdēto normu neesot noteikts jauns tiesiskais regulējums, un līdz ar to neesot pamata iebildumiem par izskaidrojošu pētījumu nepieciešamību. Tātad apstrīdētās normas pieņemšanas procesā neesot pieļauti būtiski likumdošanas procedūras pārkāpumi un attiecīgais pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Pamattiesību ierobežojuma mērķis esot veicināt godīgu konkurenci elektronisko sakaru komersantu vidū un novērst iedzīvošanos no valstij piederoša resursa - radiofrekvenču spektra - lietošanas tiesību nodošanas vai iznomāšanas. Tāpat ierobežojuma mērķis esot novērst potenciāli nevienlīdzīgu attieksmi pret elektronisko sakaru komersantiem, kuri par ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību ieguvi ir veikuši maksājumu valsts budžetā. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam esot divi leģitīmi mērķi - citu personu tiesību aizsardzība un sabiedrības (valsts) labklājības aizsardzība. Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums esot piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai un tiešā veidā palīdzot tos sasniegt. Šī norma kalpojot tam, lai veicinātu godīgu konkurenci elektronisko sakaru komersantu vidū un novērstu potenciāli nevienlīdzīgu attieksmi. Savukārt Pieteikuma iesniedzējas norādītie līdzekļi pēc savas būtības esot nevis alternatīvi līdzekļi, bet gan apstrīdētajai normai saturiski pilnīgi pretējs tiesiskais regulējums, kas neesot saistāms ar apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem. Turklāt alternatīvu risinājumu izvēle, tostarp attiecībā uz to, kādā veidā valsts tiesību aktos ieviešama direktīva, esot atzīstama par likumdevēja politisku izšķiršanos. Ņemot vērā Elektronisko sakaru likuma mērķus, kā arī radiofrekvenču spektra kā valsts īpašumā esoša unikāla, ierobežota resursa nozīmi un lietošanas tiesību būtību, likumdevējs esot līdzsvarojis Pieteikuma iesniedzējas intereses ar citu personu interesēm, kā arī visas sabiedrības un labklājības interesēm. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot samērīgs. Saeima piekrīt tam, ka visi elektronisko sakaru komersanti, kuriem piešķirtas ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos neatkarīgi no tā, vai tiem šīs tiesības ir piešķirtas pēc pieprasījuma un bez maksas vai arī konkursa vai izsoles rezultātā par maksu, jo visi šie elektronisko sakaru komersanti tiem piešķirtās lietošanas tiesības izmantojot vienādu un salīdzināmu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai. Tādējādi apstrīdētā norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret elektronisko sakaru komersantiem, kuri atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, taču šī atšķirīgā attieksme esot pamatota un attaisnojama. Attiecībā uz to, vai apstrīdētajā normā noteiktā atšķirīgā attieksme ir objektīvi pamatota, Saeima lūdz ņemt vērā apsvērumus, kas pausti attiecībā uz Satversmes 105. pantā ietverto pamattiesību ierobežojumu, un papildus norāda, ka elektronisko sakaru komersanti, kuriem ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības piešķirtas pēc pieprasījuma un bez maksas, savā ziņā tiešām atrodoties nelabvēlīgākā situācijā, taču šādam regulējumam esot objektīvs un racionāls mērķis. Šajā gadījumā izšķiroša nozīme esot tam, vai par ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību iegūšanu sākotnēji ir veikts maksājums valsts budžetā. Maksājumus veikušie elektronisko sakaru komersanti atšķirībā no Pieteikuma iesniedzējas neatrodoties tādā situācijā, kad varētu negodprātīgi gūt peļņu un iedzīvoties no valstij piederoša ierobežota resursa. Ja atļauja lietošanas tiesības nodot vai iznomāt būtu dota arī tiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri tās ieguvuši pēc pieprasījuma un bez maksas, tas nozīmētu nevienlīdzīgu nostāju pret citiem elektronisko sakaru komersantiem un neatbilstu ne valsts, ne sabiedrības, ne citu elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus dalībnieku interesēm. Saeimas pārstāve Laura Jambuševa tiesas sēdē papildus norādīja, ka tiesvedība izskatāmajā lietā būtu izbeidzama arī tādēļ, ka Pieteikuma iesniedzēja nokavējusi termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā. Termiņš esot skaitāms no 2021. gada 30. marta, kad Regulators pieņēma lēmumu "Par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanu", ar kuru atteica Pieteikuma iesniedzējai piešķirto Spektra joslas lietošanas tiesību tālāknodošanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Centuria". Turklāt Pieteikuma iesniedzēja neesot šo lēmumu pārsūdzējusi administratīvajā tiesā un tātad neesot izmantojusi visus tai pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus. Svarīgs apstāklis esot arī tas, ka Pieteikuma iesniedzējai un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "BITE Latvija" šobrīd ir atļauts kopīgi izmantot tām piešķirtās spektra joslas. To varot uzskatīt par alternatīvu līdzekli, kas kompensē apstrīdētajā normā ietverto aizliegumu tālāknodot ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības.