4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka likumdevējam vajadzēja apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu pamatot, kā arī nodrošināt samērīgu līdzsvaru starp elektronisko sakaru komersantu un valsts interesēm. Liegums nodot vai iznomāt ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības normatīvajos aktos bijis ietverts arī iepriekš, taču likumdevējam esot pienākums periodiski apsvērt, vai konkrētais tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs, piemērots un nepieciešams un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams. Iepazīstoties ar Saeimas komisijas sēžu audioierakstiem, Tieslietu ministrija neesot guvusi pārliecību par to, ka likumdevējs būtu pienācīgi analizējis un pamatojis apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma satversmību, kā arī būtu meklējis labāko iespējamo līdzsvaru starp dažādām konfliktējošām tiesībām un interesēm. Uz to esot norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs. Tāpat neesot vērtēta pamattiesību ierobežojuma atbilstība Eiropas Savienības tiesību normām un kopējam radiofrekvenču spektra mērķim, radiofrekvenču spektra lietošanas elastība, radiofrekvenču spektra uzkrāšanās, lietderīga un elastīga izmantošana, tehnoloģiju, tostarp 5G, attīstība valstī, valsts budžeta ienākumu aspekti, komersantu veiktie ieguldījumi, kā arī neesot detalizēti izvērtēta ietekme uz konkurenci. Tie elektronisko sakaru komersanti, kuri vēsturiski saņēmuši ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības bez maksas, tās esot ieguvuši atbilstoši valstī tobrīd spēkā bijušajiem normatīvajiem aktiem. Turklāt arī lietošanas tiesību pagarināšana esot notikusi atbilstoši normatīvajiem aktiem, un Regulators esot vērtējis radiofrekvenču joslu lietošanai noteikto specifisko nosacījumu izpildi, tai skaitā arī konkurences aspektus. Ņemot vērā to, ka Spektra joslas lietošanas tiesības Pieteikuma iesniedzējai tika pagarinātas, neesot pamata uzskatīt, ka tā nav pildījusi normatīvajos aktos noteikto un nevēlas šīs savas tiesības izmantot. Tieslietu ministrija piekrīt Saeimas viedoklim, ka apstrīdētā norma atbilst Sakaru kodeksa 51. panta 1. punkta otrajai rindkopai un ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršana visos gadījumos nav Sakaru kodeksa mērķis. Ja lietošanas tiesības varētu tikt nodotas vai iznomātas trešajām personām un dalībvalstīm šajā sakarā nebūtu paredzēta rīcības brīvība izņēmumu noteikšanai, tas varētu pārsniegt Sakaru kodeksa mērķa sasniegšanai nepieciešamo un līdz ar to neatbilst samērīguma principam. Arī vēsturiski šāda dalībvalstu rīcības brīvība kopumā esot bijusi paredzēta Eiropas Savienības tiesību aktos. Tomēr attiecīgais Sakaru kodeksa nosacījums neesot obligāts un dalībvalstis varot pašas lemt par ierobežojumu noteikšanu, ņemot vērā visus aspektus kontekstā ar dalībvalstī noteikto, piemēram, konkurenci, tehnoloģiju attīstību, radiofrekvenču spektra lietošanas elastību, radiofrekvenču spektra uzkrāšanos, koplietošanu, lietderību, ieguldījumus, 5G attīstību valstī. Attiecībā uz Saeimas norādītajiem apstrīdētajā normā paredzētā pamattiesību ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem Tieslietu ministrija norāda, ka tā nevarot izdarīt secinājumu un apgalvot, ka šie leģitīmie mērķi patiešām tiks sasniegti, jo jau šobrīd visi elektronisko sakaru komersanti, kuri lieto spektra joslas, tās lietojot, ņemot vērā Regulatora izvirzītos nosacījumus, kā arī konkurences izvērtējumu. Tāpat Tieslietu ministrija nevarot balstīties uz pieņēmumu, ka tad, ja attiecīgā ierobežojuma nebūs, elektronisko sakaru komersants iedzīvosies no valstij piederoša ierobežota resursa. Turklāt šobrīd esot arī tādi elektronisko sakaru komersanti, kuriem vienlaikus ir gan bez maksas, gan par maksu piešķirtas ierobežotas radiofrekvenču spektra joslas. Ņemot vērā nozares specifiku, minētie jautājumi esot skatāmi kompleksi, nevis atrauti no konteksta un raugoties tikai no konkurences viedokļa. Likumdevējs neesot pienācīgi vērtējis tādu alternatīvu līdzekļu esību, kuri personas pamattiesības aizskartu mazāk vai paredzētu saudzējošu pārejas laikposmu. Likumdevēja rīcība attiecībā uz iespējamo leģitīmo mērķu sasniegšanu esot pretrunīga, jo, no vienas puses, tiesības nodot vai iznomāt ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības esot ierobežotas, bet, no otras puses, Elektronisko sakaru likuma 49. pants pieļaujot kopīgu ierobežotas radiofrekvenču spektra joslas izmantošanu neatkarīgi no tā, vai lietošanas tiesības ir iegūtas bez maksas vai par maksu. Tāpat esot jāņem vērā, ka Elektronisko sakaru likums jau paredz mehānismu, kā ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību iznomāšanas vai nodošanas gadījumā tiek vērtēta konkurence. Atbilstoši tiesiskās paļāvības aizsardzības principam likumdevējam, pieņemot tiesību normu, vienmēr esot jāpārliecinās par tās ietekmi uz pastāvošajām tiesiskajām attiecībām. Tieslietu ministrija neuzskata, ka likumdevējs būtu vērtējis, vai attiecībā uz tiem elektronisko sakaru komersantiem, kuri iepriekš atbilstoši spēkā bijušajam tiesiskajam regulējumam ieguvuši ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības bez maksas un tās izmanto joprojām, nebūtu jāparedz tāds saprātīgs pārejas laikposms, lai persona varētu savas lietošanas tiesības pārplānot. Lai gan liegums nodot vai iznomāt tādas ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kuras piešķirtas bez maksas, ir pastāvējis arī iepriekš, tomēr likumdevējam, pieņemot apstrīdēto normu, vajadzējis pārliecināties par tajā ietvertā ierobežojuma ietekmi uz jau pastāvošām tiesiskajām attiecībām. Tas, ka personas tiesiskais stāvoklis bez īpaša pamatojuma tiek pasliktināts, tai nenodrošinot saudzējošu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu, neesot attaisnojams ar sabiedrības interesi par tiesisko stabilitāti. Likumdevējam iespēju robežās esot jārūpējas par to, lai tiesiskās attiecības visā to pastāvēšanas laikā būtu samērīgi līdzsvarotas, un jāizvairās no tāda regulējuma pieņemšanas, kas vērsts uz vienpusēju interešu aizsardzību. Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve Anda Smiltēna norādīja: lai noskaidrotu, kurā brīdī Pieteikuma iesniedzējai radās pamattiesību aizskārums, nepieciešama divu elementu sakritība. Proti, vienlaikus esot jāpastāv Pieteikuma iesniedzējas vēlmei lietot savu īpašumu konkrētā veidā un tiesību normai, kura to liedz. Vērtējot to, vai elektronisko sakaru komersanti, kuri ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ieguvuši par maksu, un elektronisko sakaru komersanti, kuri šīs tiesības ieguvuši bez maksas, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, lielāka nozīme esot piešķirama nevis sākotnējam maksājumam, kas veikts ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību iegūšanai, bet gan vēlāk veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūras uzturēšanā un attīstīšanā.