6. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka tiesvedība izskatāmajā lietā būtu izbeidzama. Ja Satversmes tiesa tomēr uzskatītu, ka tiesvedība izskatāmajā lietā turpināma, tad apstrīdētā norma būtu atzīstama par neatbilstošu Satversmes 105. pantam. Tā kā ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības tieši ietekmējot elektronisko sakaru komersanta spēju veikt konkrēta veida komercdarbību un gūt no tās ienākumus, šīm lietošanas tiesībām esot ekonomiska vērtība un tās būtu uzskatāmas par personas īpašumu Satversmes 105. panta izpratnē. Apstrīdētā norma liedzot Pieteikuma iesniedzējai nodot vai iznomāt tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības, un tādējādi Pieteikuma iesniedzējai esot aizskartas Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu. Esot jāņem vērā, ka aizliegums nodot vai iznomāt ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības jau kopš 2011. gada 8. jūnija bija noteikts Elektronisko sakaru likumā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 28. jūlijam. Pieteikumā neesot norādīti tādi objektīvi apstākļi, kas varētu liecināt par to, ka šo aizliegumu kā savu pamattiesību aizskārumu Pieteikuma iesniedzēja pirmo reizi izjutusi tikai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas Satversmes tiesā. Pieteikumā norādītie faktiskie apstākļi drīzāk liecinot par to, ka Pieteikuma iesniedzēja ilgstoši ir samierinājusies ar iepriekš spēkā bijušajā normā noteikto aizliegumu, bet apstrīdētās normas pieņemšana tikai aktualizējusi šo jautājumu. Lai gan likumdevējs Elektronisko sakaru likuma pieņemšanas procesā apsvēris iespēju atteikties no konkrētā aizlieguma, proti, noteikt, ka tas neattiecas uz gadījumiem, kad elektronisko sakaru komersants bez maksas iegūtās ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ir izmantojis vismaz 20 gadus, tomēr tas pats par sevi neesot ietekmējis Pieteikuma iesniedzējas tiesisko stāvokli un tādēļ nevarot būt par pamatu atzinumam, ka tieši apstrīdētās normas stāšanās spēkā izraisījusi Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārumu. Ja Satversmes tiesa tomēr uzskatītu, ka izskatāmajā lietā tiesvedība būtu turpināma, tiesībsargs norāda, ka apstrīdētā norma esot pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, tā esot pieejama atbilstoši Satversmes prasībām un pietiekami skaidri formulēta. Līdz ar to pamattiesību ierobežojums pirmšķietami esot noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Apstrīdētā norma esot vērsta uz godīgas konkurences veicināšanu elektronisko sakaru komersantu starpā. Savukārt godīga konkurence elektronisko sakaru komersantu starpā veicinot elektronisko sakaru pakalpojumu attīstību un pieejamību un tādējādi atbilstot ne vien pašu elektronisko sakaru komersantu, bet arī valsts un sabiedrības interesēm. Tādējādi apstrīdētajā normā noteiktajam pamattiesību ierobežojumam esot leģitīmi mērķi - citu personu tiesību, kā arī sabiedrības labklājības aizsardzība. Tā kā elektronisko sakaru komersants, kurš ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ieguvis bez maksas, saskaņā ar apstrīdēto normu nav tiesīgs tās nodot vai iznomāt citam elektronisko sakaru komersantam, apstrīdētā norma ļaujot novērst to, ka elektronisko sakaru komersanti bez maksas iegūtu šādas tiesības vienīgi tādēļ, lai tās nodotu tālāk vai iznomātu. Tādējādi likumdevēja izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai. Tomēr apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus varot sasniegt ar citiem, personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem: nosakot aizliegumu nodot un iznomāt ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības vienīgi noteiktu laiku pēc to piešķiršanas, kā arī nosakot Regulatora tiesības anulēt bez maksas piešķirtās lietošanas tiesības ne vien tad, ja elektronisko sakaru komersants pārkāpj to izmantošanas nosacījumus, bet arī tad, ja elektronisko sakaru komersants ilgstoši tās neizmanto. Šāds tiesiskais regulējums citstarp ļautu efektīvi atturēt elektronisko sakaru komersantus no negodprātīgas rīcības, bet neradītu tik lielus šķēršļus ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību apritei elektronisko sakaru komersantu starpā un radiofrekvenču spektra efektīvai izmantošanai. Neesot arī tādu pārliecinošu argumentu, kas ļautu secināt, ka šāds absolūts aizliegums nodot vai iznomāt bez maksas iegūtas ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības dotu sabiedrībai tādu ieguvumu, kas būtu lielāks par personas tiesībām un interesēm nodarīto kaitējumu. Neesot šaubu par to, ka apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums vispār novērš elektronisko sakaru komersantu iespējas iedzīvoties no ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām, kas iegūtas bez maksas. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu lietošanas tiesības varot tikt piešķirtas bez maksas konkursa kārtībā vienīgi tad, ja tas nepieciešams Elektronisko sakaru likuma mērķu efektīvai sasniegšanai. Turpretim sākotnēji ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības esot piešķirtas pēc pieprasījuma un bez maksas, jo attiecīgajā laikposmā elektronisko sakaru tehnoloģijas neesot bijušas tik attīstītas kā mūsdienās, lietošanas tiesības neesot bijušas tik pieprasītas un tām gluži vienkārši esot bijusi daudz mazāka ekonomiskā vērtība. Tas vien, ka radiofrekvenču spektra nozīme un tā lietošanas tiesību ekonomiskā vērtība laika gaitā ir pieaugusi, vēl nenozīmējot to, ka šobrīd iespēja nodot vai iznomāt ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ļautu attiecīgajam komersantam netaisnīgi iedzīvoties, traucētu elektronisko pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci un tādējādi kaitētu sabiedrības interesēm. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem un tādējādi neesot nepieciešams vērtēt tās atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.