8. Article

Pieaicinātā persona - Regulators - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, bet tiesvedība par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. pantam būtu izbeidzama. Regulators pilnībā pievienojas Saeimas atbildes rakstā paustajam viedoklim un papildus vērš uzmanību uz to, ka Elektronisko sakaru likuma pieņemšanas procesā Regulatora piedāvātais ieteikums paredzēt vispārīgu ierobežojumu bez maksas iegūtu ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošanai, bet zināmu laikposmu ļaut nodot tālāk vēsturiski, pēc pieprasījuma izsniegtās lietošanas tiesības, proti, ieteikums paredzēt pārejas laikposmu, netika atbalstīts. Tomēr tas nenozīmējot, ka apstrīdētā norma būtu pretrunā ar Sakaru kodeksa prasībām. Turklāt likumdevējs jau sākotnēji normatīvo aktu izstrādē esot izšķīries par tādu nostāju, ka ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošana un noma pieļaujama tikai tajos gadījumos, kad lietošanas tiesības ir iegūtas par maksu. Attiecībā uz iepriekš spēkā bijušo normu Regulators norāda, ka tā esot interpretējama kopsakarā ar Elektronisko sakaru likuma 47. panta piekto daļu, kas paredz, ka elektronisko sakaru komersants ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības var iegūt konkursa vai izsoles ceļā. Konkurss esot sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot labākos un spējīgākos dalībniekus. Turklāt konkursa gadījumā elektronisko sakaru komersantam nevajagot veikt iemaksu valsts budžetā. Savukārt izsole esot publiska izpārdošana, kurā cenu nosaka pircēji. Izsoles gadījumā Regulators piešķirot ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības tam elektronisko sakaru komersantam, kurš ir izteicis visaugstāko piedāvājumu. Tādējādi izsoles uzvarētājam salīdzinājumā ar konkursa uzvarētāju esot tāda priekšrocība, ka izsoles uzvarētājs var izsoles ceļā iegūtās ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības nodot tālāk, bet konkursa uzvarētājam nav tiesību konkursa ceļā iegūtās lietošanas tiesības nodot tālāk. Regulators nesaskatot būtiskas un saturiskas atšķirības starp iepriekš spēkā bijušo normu un apstrīdēto normu. Tāpat Regulators vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības Tiesa 2017. gada 26. jūlija spriedumā lietā C-560/15 aplūkojusi ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanas veidus un konkursa ceļā iegūtās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības kā iegūtas "bez maksas" pretstatījusi izsolē iegūtām radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām kā iegūtām "par maksu". No sprieduma izrietot, ka termins "bez maksas" ir saistīts ar piešķiršanas procedūru. Minētajā spriedumā paustās atziņas apliecinot, ka iepriekš spēkā bijušais regulējums jāinterpretē tādējādi, ka termins "bez maksas" ir vērtējams kontekstā ar procedūru, kādā ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ir iegūtas. Kā izrietot no 2000. gada 13. septembrī Satiksmes ministrijas izsniegtajā licencē Nr. 309 ietvertā nosacījuma, Pieteikuma iesniedzējai, proti, licences saņēmējai, bijis pienākums ievērot licences noteikumu - aizliegumu licenci, tai skaitā ar šo licenci piešķirtās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, nodot citām personām. Regulators 2002. gada 29. maijā, pieņemot lēmumu Nr. 35 "Par Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas izsniegto datu pārraides un Internet pakalpojumu sniedzēju licenču un atļauju pārreģistrāciju", ar kuru iepriekš izdotā licence tika pārreģistrēta, neesot noteicis Pieteikuma iesniedzējai tādu nosacījumu, kas tai liegtu Spektra joslas lietošanas tiesības nodot vai iznomāt. Tomēr šādu aizliegumu esot paredzējis tobrīd spēkā bijušā likuma "Par telekomunikācijām" 45. pants. Attiecīgi Regulators arī turpmāk esot paredzējis Pieteikuma iesniedzējai ierobežojumu, kas tai liedzis lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu. Pieteikuma iesniedzēja nekad neesot bijusi tiesīga savas licencē norādītās tiesības vai tai ar Regulatora lēmumu piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības nodot tālāk vai iznomāt. Licencē noteiktais aizliegums licenci nodot citām personām vai aizliegums to nodot, pārdot, dāvināt, iznomāt vai jebkādā citā veidā atsavināt par labu citai fiziskajai vai juridiskajai personai esot attiecināms uz visām no licences izrietošajām tiesībām - gan kā aizliegums nodot tālāk licences saņēmēja tiesības izveidot un pārvaldīt bezvadu radiokomunikācijas tīklu, gan kā aizliegums sniegt dažādus telekomunikāciju papildpakalpojumus, gan arī kā aizliegums uz licences pamata nodot tālāk tās saņēmējam piešķirtās lietošanas tiesības. Tomēr Regulators vērš uzmanību uz to, ka atsevišķos laikposmos, kad Pieteikuma iesniedzējai bija piešķirtas Spektra joslas lietošanas tiesības, tā varējusi lūgt Regulatoru izskatīt jautājumu par lietošanas tiesību nodošanu un, iespējams, arī saņemt Regulatora atļauju. Tiesas sēdē Regulatora pārstāve Līga Lamba uzturēja Regulatora rakstveida viedoklī izklāstīto, papildus norādot, ka ikvienā gadījumā, kad elektronisko sakaru komersants vērsies pie Regulatora ar pieteikumu par ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanu, Regulators vērtējot: 1) vai Elektronisko sakaru likumā ir noteikts kāds ierobežojums konkrētās radiofrekvenču spektra joslas tālāknodošanai; 2) konkrēto radiofrekvenču spektra joslu tālāknodošanas ietekmi uz konkurenci; 3) citos Regulatora lēmumos noteiktos ierobežojumus, piemēram, pārbaudot to, vai šajos lēmumos nav ietverts aizliegums konkrētās radiofrekvenču spektra joslas nodot tālāk citam izsoles uzvarētājam vai izsoles uzvarētāja saistītajam komersantam. Tā kā ikviens no šiem gadījumiem esot ļoti atšķirīgs, tiekot ņemti vērā arī tā individuālie un specifiskie apstākļi. Par Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskāruma rašanās brīdi esot uzskatāms 2021. gada 30. marts, kad Regulators pieņēmis lēmumu, ar kuru atteicis Pieteikuma iesniedzējai tai piešķirto Spektra joslas lietošanas tiesību tālāknodošanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Centuria". Pieteikuma iesniedzēja, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bite Latvija" un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Tele2" 2020. gada 31. augustā esot vērsušās pie Regulatora ar pieprasījumu ļaut tām realizēt radiofrekvenču spektra kopīgas izmantošanas projektu, bet šāds tiesību institūts konkrētajā brīdī Latvijas tiesību sistēmā vēl neesot bijis ieviests. Tādēļ, lai neatstātu iesniegto pieprasījumu bez izskatīšanas, Regulators to izskatījis, piemērojot ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas institūtu. Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējai minēto lēmumu vajadzējis uztvert kā signālu, ka tā nevar iegūtās Spektra joslas lietošanas tiesības nodot tālāk citam elektronisko sakaru komersantam.