9. Article

Pieaicinātās personas - Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās - pārstāve Elīna Luīze Vītola tiesas sēdē norādīja, ka uz ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanu ir jāraugās nevis kā uz autonomām tiesībām, bet gan kā uz lietošanas tiesību izmantošanas veidu. Tas, ka sākotnēji likumdevējs jautājumu par ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanu nebija noregulējis, varot būt saistīts ar to, ka konkrētajā brīdī tehnoloģiju attīstība nebija tik plaši apzināta. Savukārt, attīstoties tehnoloģijām, likumdevējs esot sapratis, ka ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības sevī ietver arī tiesības uz lietošanas tiesību nodošanu tālāk, un tādējādi esot radusies nepieciešamība pēc ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas regulējuma. Līdz ar to gan Regulatora noteikts liegums vai atļauja ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības tālāknodot, gan normatīvajā aktā paredzētais liegums tālāknodot lietošanas tiesības, kas iegūtas bez maksas, esot uzskatāms par veidu, kādā valsts kontrolē jau iegūtu tiesību izmantošanu. Tas apstāklis, ka Pieteikuma iesniedzēja Spektra joslas lietošanas tiesības ieguvusi bez maksas brīdī, kad tās nebija iespējams iegūt izsoles vai konkursa rezultātā par maksu, neesot pietiekams pamats tam, lai secinātu, ka Pieteikuma iesniedzēja un tādi elektronisko sakaru komersanti, kuri ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ieguvuši konkursa vai izsoles rezultātā par maksu, neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Būtiski esot arī tas, ka likumdevējs laika gaitā nav radījis tādus apstākļus, ka Pieteikuma iesniedzēja šo vēsturiski radušos situāciju būtu varējusi mainīt.