4. Article

Vērtējot nodarīto kaitējumu (atzinuma disciplinārlietā 4. punkts), disciplinārlietas izmeklēšanas komisija nekonstatēja, ka pieļauto Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu rezultātā valstij būtu radīts būtisks mantisks zaudējums. Proti, disciplinārlietas materiāli neliecina, ka gadījumā, ja līgumreisu pakalpojumu iegāde notiktu, ievērojot Publisko iepirkumu likuma prasības, līgumreisu izdevumi būtu mazāki, un, ja būtu, tad disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai nav iespējams pārliecināties par to iespējamo apmēru. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija norāda, ka par būtisku kaitējumu valsts interesēm ir uzskatāma arī ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai.2 Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija J. Citskovska rīcībā saskatīja apzinātu nepakļaušanos likumam. Proti, kā konstatēja disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, J. Citskovskis, apzinoties nepieciešamību komandējumu nodrošināšanai rīkot iepirkuma procedūru, bija noslēdzis vairākus iepirkuma līgumus, nerīkojot attiecīgu iepirkuma procedūru. Tāpat J. Citskovskis, apzinoties, ka pakalpojuma sniedzēja nodrošināto līgumreisu vērtība pārsniedz noslēgto līgumu vērtību, nav atteicies no uzdevuma pildīšanas (rēķinu par līgumreisiem apmaksas), rakstveidā informējot par to Ministru prezidentu, kā paredz Valsts civildienesta likuma 16. panta pirmā daļa. Savukārt J. Citskovska paskaidrojumos norādītie viņa rīcības iemesli norāda uz izpratnes trūkumu par ierēdņa pienākumiem kopumā un iestādes vadītāja atbildību, par nevēlēšanos pildīt savus pienākumus, uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un veiktajām darbībām, par nespēju vai nevēlēšanos uzraudzīt padoto darbu, kā arī par pasīvu attieksmi pret amata pienākumu izpildi. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā, šādas rīcības rezultātā ir zudusi uzticība J. Citskovskim kā valsts amatpersonai - iestādes vadītājam.