7. Article

Disciplinārlietā noskaidrotie apstākļi, kas detalizēti izklāstīti atzinumā disciplinārlietā, apliecina, ka disciplinārpārkāpums ir pieļauts publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu neievērošanā,3 tas ir, vienā no jomām, kurā likumdevējs ir izvirzījis augstas tiesiskuma prasības. Tāpat disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka J. Citskovskis nav ievērojis Valsts civildienesta likuma 15. panta pirmajā daļā noteiktos ierēdņa pienākumus, kā arī nav nodrošinājis efektīvu iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību iepirkumu organizēšanas jomā.4 Disciplinārpārkāpums tika ilgstoši turpināts un atkārtots. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ir norādījusi (atzinuma disciplinārlietā 7. punktā), ka konkrētajā gadījumā piemērojamā disciplinārsoda noteikšanā ņemams vērā arī tas, kas ir pieļāvis disciplinārpārkāpumu. Proti, to ir pieļāvis iestādes vadītājs, turklāt valsts pārvaldes ietvaros - augstākās iestādes vadītājs jeb "augstākā ranga" valsts civildienesta ierēdnis.5 Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā, jo augstāku vietu amatpersona ieņem valsts pārvaldes hierarhiskajā struktūrā, jo augstākas prasības ir attiecināmas uz šo amatpersonu. Tas attiecināms gan uz profesionālās kvalifikācijas prasībām amatpersonai, gan uz tolerances līmeni pret amatpersonas pieļautajiem pārkāpumiem, gan ar sabiedrības tiesībām uz profesionālu valsts pārvaldi, kas darbojas tiesiski, lietderīgi un sabiedrības interesēs. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā, J. Citskovska pieļauto pārkāpumu raksturo arī formāla, pasīva attieksme pret amata pienākumu pildīšanu konkrētajā gadījumā, iniciatīvas trūkums un nepieļaujams nevērīgums, kā arī disciplinārlietas izmeklēšanas laikā paustā attieksme pret izdarītajiem pārkāpumiem. Disciplinārsoda noteikšanā ņemams vērā arī radītais būtiskais kaitējums valsts interesēm, jo īpaši uzticības zaudēšana J. Citskovskim kā iestādes vadītājam. Disciplinārpārkāpums ir izdarīts ar nodomu, J. Citskovskim apzinoties pārkāpuma izdarīšanas faktu un pieļaujot nelabvēlīgu seku iestāšanos. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā, soda noteikšanā ņemama vērā arī J. Citskovska attieksme pret pieļauto pārkāpumu, ko raksturo savas atbildības noliegšana un formālisms. Lemjot par nepieciešamību pieņemt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 66. panta pirmajai daļai izvērtējot tā nepieciešamību un piemērotību tiesiska mērķa sasniegšanai, vajadzību un atbilstību, konstatēju turpmāk minēto. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 10. panta otrā daļa noteic, ka disciplinārsoda mērķis ir sodīt vainīgo ierēdni, kā arī panākt, lai ierēdnis ievērotu normatīvos aktus un turpmāk atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas. Tātad lēmumam par disciplinārsoda piemērošanu ir tiesisks mērķis. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 10. panta otrajā daļā minēto mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem līdzekļiem, kā vien piemērojot J. Citskovskim disciplinārsodu, kas neparedz dienesta turpināšanu Valsts kancelejas direktora amatā, - pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem. Šobrīd Valsts kancelejā vakantas ir četras valsts civildienesta ierēdņu amata vietas: Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultanta - datu analītiķa amats; Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats, Finanšu un līgumu pārvaldības nodaļas juriskonsulta amats un Dokumentu pārvaldības departamenta Korespondences un apmeklētāju pieņemšanas nodaļas konsultanta amats. Ņemot vērā J. Citskovska ilggadējo pieredzi vadītāja amatā, vienīgais vakantais vadītāja amats Valsts kancelejā ir Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā nepieciešama šāda profesionālā kvalifikācija: augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība; vismaz divus gadus ilga profesionālā pieredze nozarei atbilstošā jomā; pieredze vadošā amatā; vēlama pieredze darbā valsts pārvaldē; vēlama pieredze iepirkumu organizēšanā. J. Citskovskim ir atbilstoša izglītība un profesionālā pieredze. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā J.Citskovskim būs iespēja atjaunot zaudēto uzticību kā vadītājam un labāk izprast atbildību par iepirkumu organizēšanas tiesiskumu. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amata pienākumos neietilpst gala lēmumu pieņemšana attiecībā uz iepirkuma procedūrām, līgumu noslēgšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu. Izvērtējot J. Citskovska izglītību un kvalifikāciju, kā arī ņemot vērā Valsts kancelejā pieejamās vakantās ierēdņu amata vietas un respektējot disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumā norādīto, ka J. Citskovskis ir zaudējis uzticību kā iestādes vadītājs, par piemērotāko atzīta J. Citskovska pazemināšana amatā, pārceļot viņu Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā. Ievērojot minētos apsvērumus, uzskatu, ka J. Citskovskim piemērojamais disciplinārsods - pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem - ir samērīgs un atbilstošs sabiedrības interesēm. Lēmuma par šā disciplinārsoda piemērošanu pieņemšana ir atbilstoša sabiedrības interesēm, jo sabiedrības interesēs ir, lai disciplinārpārkāpumos vainīgā amatpersona saņemtu taisnīgu sodu. Arī Augstākās tiesas Senāta judikatūrā atzīts, ka likuma ievērošana ir jebkuras tiesību sistēmas balsts, tiesiskā kārtība kā tāda ir atzīstama par aizsargājamu labumu, vērtību, kuras apdraudējums vienlaikus apdraud sabiedrisko drošību.6 Lēmums pazemināt amatā J. Citskovski pats par sevi neaizskar Valsts civildienesta likuma 22. pantā paredzētās vispārīgās tiesības uz pastāvīgu civildienestu, jo ierēdnim ir tiesības uz civildienestu, nevis uz konkrētu amatu civildienestā.