14. Article — varētu prasīt, lai valsts iekļauj mācību saturā

mazākumtautības valodas stundas tad, ja attiecīgā valoda ir īpaši apdraudēta. Tomēr nacionālajam regulējumam attiecībā uz mazākumtautību tiesībām izglītībā vajagot būt pietiekami elastīgam, lai šīs tiesības tiktu aizsargātas efektīvi. Valstu pieeja tam, kā savā izglītības sistēmā nodrošināt pie mazākumtautībām piederošām personām tiesības mācīties savu valodu, esot dažāda: tās varot publiskajā izglītības sistēmā paredzēt īpašas ārpusskolas stundas, kurās personām ir iespēja mācīties mazākumtautības valodu; veidot tādu sistēmu, kurā mazākumtautību izglītības programmas un līdz ar to arī iespējas mācīties mazākumtautības valodu primāri nodrošina privātās izglītības iestādes; veidot tādu izglītības sistēmu, kurā valsts valoda un mazākumtautības valoda tiek apgūtas paralēli vai svētdienas skolās utt. Tātad valstij esot plaša rīcības brīvība attiecībā uz veidu, kādā tā nodrošinās pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības mācīties savu valodu un tādējādi saglabāt savu kultūru. 9.4. Atbilstoši Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 27. pantam valstīm mazākumtautību aizsardzības un valodas jomā galvenais pienākums esot neliegt pie mazākumtautībām piederošām personām tiesības komunicēt savā valodā un baudīt, attīstīt un pilnveidot savu valodu privātā līmenī. Lietā "Mavlonovs un Sa'di pret Uzbekistānu" ANO Cilvēktiesību komiteja secinājusi, ka izglītība mazākumtautību valodā ir nozīmīga mazākumtautību kultūras sastāvdaļa, taču jautājumā par to, vai valsts ir nesamērīgi ierobežojusi pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības, izšķirošais apstāklis esot tas, vai apstrīdētais ierobežojums ir mazākumtautību tiesības ietekmējis tik ļoti, ka pie mazākumtautībām piederošām personām vispār ir liegta iespēja uzturēt savu kultūru. Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām