24. Article — aizsargājot bērna tiesības uz valsts aizsardzību

bez jebkādas diskriminācijas. Atbilstoši ANO Cilvēktiesību komitejas Vispārējam komentāram Nr. 17 šis pants nosakot, ka kultūras jomā valstij jāveic visas iespējamās darbības, lai veicinātu bērna personības izaugsmi un nodrošinātu bērniem tādu izglītības līmeni, kas ļautu viņiem efektīvi izmantot arī citas paktā garantētās tiesības, jo īpaši tiesības uz vārda un izteiksmes brīvību un domas un pārliecības brīvību. Tomēr neesot izkristalizējies secinājums par to, ciktāl sniedzas valsts rīcības brīvība prasīt, lai privātās izglītības iestādes izglītības procesu īsteno valsts valodā. 9.5. Vispārējā komentārā Nr. 21 par tiesībām uz kultūru noteiktā Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 15. panta interpretācija prasot, lai valstis izglītības satura veidošanā ņem vērā mazākumtautību kultūras īpatnības un valodu. Viens no valstu pienākumiem esot nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības izvēlēties un dibināt savas izglītības iestādes. Tomēr valstu pienākumi, tostarp attiecībā uz valodas izmantošanu izglītībā, esot vērsti uz mazākumtautību saglabāšanos. Šāda atsauce pamatoti liekot domāt, ka mazākumtautības apdraudētība ir tas aspekts, kas valstīm jāņem vērā, vērtējot mazākumtautību tiesības ierobežojošu pasākumu samērīgumu. Bērnu tiesību komitejas Vispārējā komentārā Nr. 11 ietvertās atziņas attiecībā uz kultūras vērtību ievērošanu izglītības procesā varot būt izmantojamas arī plašāk. Esot norādīts, ka pie mazākumtautības piederošam bērnam ir tiesības lietot savu valodu izglītības ieguves procesā. Šādas bērna tiesības prasot attiecīgu valsts rīcību, taču pamatā prasot to, lai bērns prastu rakstīt un lasīt savā dzimtajā valodā. Piemēram, Bērnu tiesību komiteja savos noslēguma secinājumos par Igaunijas otro līdz ceturto kārtējo ziņojumu par Bērnu tiesību konvencijas ieviešanu neesot norādījusi, ka prasība iegūt izglītību valsts valodā noteiktā proporcijā pārkāptu Bērnu tiesību konvencijas 28.-30. pantā garantētās tiesības. 9.6. Trešajā ziņojumā par Latviju Konsultatīvā komiteja esot paudusi bažas par plāniem palielināt latviešu valodas kā mācību valodas īpatsvaru visos izglītības līmeņos. Uzsverot sākotnējo izglītības posmu nozīmi bērna attīstībā, Konsultatīvā komiteja esot aicinājusi Latviju nodrošināt bilingvālu pieeju pirmsskolas izglītības līmenī. Tāpat 2021. gada 3. marta rezolūcijā Ministru komiteja esot aicinājusi Latviju paredzēt iespējas mācīties mazākumtautību valodās un vienlaikus nodrošināt pie mazākumtautībām piederošo bērnu vecāku uzklausīšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr neviena organizācija neesot atsevišķi vērtējusi ierobežojumus, kas noteikti privātajām izglītības iestādēm. Visas atzīmējušas vienīgi to, ka prasība nodrošināt izglītību valsts valodā kādā noteiktā proporcijā ir jālīdzsvaro ar privāto izglītības iestāžu autonomiju. Venēcijas komisija 2020. gada 18. jūnija viedoklī par Latvijas normatīvā regulējuma grozījumiem, kuru rezultātā palielināta latviešu valodas kā mācību valodas proporcija izglītībā, esot ne tikai uzsvērusi valsts rīcības brīvības dažādību dažādos izglītības posmos un ieteikusi brīvāku regulējumu zemākajos izglītības līmeņos, bet arī secinājusi, ka "obligāta izglītība valsts valodā privātajās izglītības iestādēs ir pretrunā [ar Minoritāšu konvencijas 13.pantu]. [..] Tās 2019. gada viedoklī par Ukrainu Venēcijas komisija apsveica Ukrainas pieņemtos grozījumus normatīvajā regulējumā, atbilstoši kuriem privātās izglītības iestādes var izvēlēties valodu, kādā nodrošināt izglītību, saglabājot pienākumu nodrošināt augsta līmeņa ukraiņu valodas prasmes. [..] Komisija neredz īpašus iemeslus atkāpties no šā secinājuma attiecībā uz situāciju Latvijā". Tādējādi varot secināt: Venēcijas komisija nav viennozīmīgi atzinusi, ka valstis nedrīkstētu noteikt konkrētu valsts valodā pasniedzama mācību satura proporciju, ja šī prasība kalpo mērķim integrēt mazākumtautības kopējā valsts sabiedrībā un mērķim nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Taču valsts nedrīkstētu pilnībā liegt privātajām izglītības iestādēm sniegt izglītību mazākumtautības valodā. Visbeidzot 2021. gada 30. martā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja savos noslēguma secinājumos par Latvijas otro kārtējo ziņojumu par Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām ieviešanu Latvijā attiecībā uz šā pakta 15. panta īstenošanu esot paudusi bažas par 2018. gadā īstenotā izglītības ieguves valodas reformas posma ietekmi uz mazākumtautību valodu mācīšanu valsts un privātajās izglītības iestādēs pirmsskolas un pamata izglītības pakāpē. Komitejas galvenais aicinājums esot bijis nodrošināt to, lai šī pāreja nesamērīgi neietekmētu bērnu izglītības kvalitāti un lai mazākumtautību bērniem būtu iespēja mācīties savu valodu izglītības sistēmas ietvaros. 9.7. ANO cilvēktiesību līgumus uzraugošo komiteju prakse un citu konsultējošo un skaidrojošo mehānismu un komisiju izdarītie secinājumi esot uzskatāmi par autoritatīviem, taču nesaturot juridiski saistošus secinājumus. Valstij šos secinājumus vajagot vērtēt un, ja nepieciešams, ieviest vai arī, sniedzot atbilstošu pamatojumu, paskaidrot, kāpēc konkrētās rekomendācijas būtu ieviešamas tikai daļēji, ierobežoti vai vispār nebūtu ieviešamas. Valstij, pamatojot tās izstrādāto regulējumu, vajagot sniegt vērtējumu par attiecīgajā starptautiskajā līgumā garantētajām tiesībām pēc būtības, atsaucoties arī uz attiecīgo organizāciju secinājumiem. Satversmes tiesas nolēmumu juridiski saistošā daba esot faktors, kura dēļ likumdevējam, izstrādājot normatīvo regulējumu tādā jomā, par kuru Satversmes tiesa jau sniegusi atziņas, principā ir pienākums sniegt skaidrojumu par to, kā ar jauno regulējumu šīs Satversmes tiesas atziņas tiks ieviestas praksē. Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās secinot, ka apstrīdēto normu izstrādes procesā likumdevējs ir ņēmis vērā Satversmes tiesas līdzšinējo judikatūru. Labas likumdošanas princips pats par sevi neaizliedzot likumdevējam atkāpties no Satversmes tiesas secinājumiem gadījumos, kad tas ir objektīvi nepieciešams un likumdevējs šādu atkāpi ir pietiekami pamatojis, paralēli visaptveroši izvērtējot arī regulējuma atbilstību cilvēktiesībām. 9.8. Pieteikuma iesniedzēju piedāvātā alternatīva - pienākums mazākumtautību izglītības iestādēs nodrošināt latviešu valodas apguvi un valsts eksāmenu kārtošanu valsts valodā atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā izglītības iestādē, kurā visa izglītības programma tiek īstenota valsts valodā - faktiski aicinot atgriezties pie modeļa, kas bija spēkā vēl pirms 2018. gadā īstenotā izglītības ieguves valodas reformas posma. Jautājumos, kuri skar privātās mazākumtautību izglītības iestādes, valsts rīcības brīvība esot šaurāka. Valsts lēmumiem, ar kuriem tā nosaka valsts valodas lietojuma proporciju privātajās izglītības iestādēs, vajagot būt balstītiem uz būtiskākiem apsvērumiem, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt izglītības kvalitāti un integrēt mazākumtautību bērnus sabiedrībā. Šādus apsvērumus vienmēr esot ieteicams pamatot ar empīriskiem un zinātniskiem slēdzieniem par konkrētā pasākuma ietekmi uz izglītības kvalitāti un mazākumtautību tiesībām. Būtiska nozīme esot arī jautājumam par valodas lietojuma absolūto aizliegumu kopsakarā ar Satversmes tiesas iepriekš paustajām atziņām. Tiesas sēdē Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās norādīja uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas secinājumu, ka Satversmes 114. pants mazākumtautībām paredzot augstāku aizsardzības līmeni nekā Konvencija. Vērtējot tiesību normu atbilstību Satversmes 112. pantam kopsakarā ar 114. pantu, vajagot ņemt vērā arī Minoritāšu konvencijas 13. pantu. Valstij neesot jānosaka atšķirīgs valodas lietojuma apjoms atkarībā no izglītības pakāpes, tomēr vajagot ņemt vērā: jo zemāka izglītības pakāpe, jo svarīgākam jābūt attiecīgo noteikumu pamatojumam. Likumdevējam neesot liegts regulējuma izstrādē vērtēt visu sistēmu tās kopumā, anotācijā nenošķirot atsevišķus tās posmus un katru no tiem neizskaidrojot padziļināti. Pat ja valsts nefinansētu privātās izglītības iestādes, to rīcības brīvība tik un tā nebūtu neierobežota. Valstij esot rīcības brīvība slēgt divpusējus līgumus un tajos noteikt citas procedūras. Divpusējie līgumi varot ietekmēt samērīguma vērtējumu. 10. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes profesore klīniskajā psiholoģijā, vadošā pētniece izglītības psiholoģijā, Eiropas Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta neformālās ekspertu grupas atbalstošas mācību vides veidošanai riska grupām un labklājības veicināšanai skolās eksperte Dr. psych. Baiba Martinsone - norāda, ka bilingvālisma radītā pastāvīgā nepieciešamība kontrolēt divu valodu kodus varot veicināt augstāko vadības funkciju attīstību (piemēram, kognitīvo elastību, impulsu kontroli). Neesot pamata apgalvojumam, ka, neparedzot bērnam iespēju izmantot mazākumtautības valodu izglītības procesā, varētu tikt negatīvi ietekmēta valsts valodas apguve. Dr. psych. Baiba Martinsone tiesas sēdē norādīja, ka jaunas valodas apgūšana pusaudzim vienmēr esot saistīta ar papildu kognitīvu slodzi un to varot ietekmēt arī emocionālā pretestība, kā arī pašnovērtējuma veidošanās. Tomēr, jo vairāk tiek lietota valoda, jo tās kods kļūstot arvien stabilāks. Ja mazs bērns uzreiz sāk runāt bilingvālā vidē, viņš vienlaikus varot nostiprināt abu valodu kodus un tas viņam paverot vairāk iespēju. Divus gadus veci bērni vēl neesot spējīgi sadarboties cits ar citu, tāpēc vienaudžu mijiedarbībā valoda neesot tik nozīmīga. Bērnam svarīga esot emocionālā drošība, un tās nodrošināšana esot pedagogu un vecāku pienākums. Gadu ilgs pārejas periods esot pietiekams, lai bērni spētu pielāgoties pārmaiņām. 11. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes asociētā profesore, vadošā pētniece Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga - norāda, ka izglītība ir pats efektīvākais mazākumtautību izglītojamo integrācijas veids. Interešu izglītība sekmējot izglītojamo pašapziņu, laika plānošanas prasmes, līderības, pozitīvas uzvedības attīstību, kā arī veicinot akadēmiskos sasniegumus. Interešu izglītību varot uzskatīt par nozīmīgu visaptverošas izglītības daļu, jo tiekot piedāvāti dažādi veidi, kā stiprināt skolā mācīto un nodrošināt tā lietojumu reālās dzīves situācijās. Pētījumu rezultāti apliecinot, ka interešu izglītība var nodrošināt valodas apguvi, kā arī kultūras un identitātes saglabāšanu. Izglītojamo sociālā mijiedarbība ar vienaudžiem mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu ietvaros esot tikpat svarīga kā pašas valodas apguve. Interešu izglītības pedagogi strādājot ar mazākām grupām un līdz ar to varot labāk apzināt katra skolēna intereses, vajadzības un gatavību mācībām. Vairums Eiropas Savienības valstu piedāvājot iespēju dzimto valodu un kultūru apgūt un saglabāt ārpusstundu nodarbībās. Mazākumtautību valodu apguvi vajagot veicināt jau agrīnā vecumā un arī vēlāk neatkarīgi no konkrētās pirmās vai otrās valodas apguves. Esot nepieciešams veidot piemērotu valodas vidi, kurā nepārtraukti tiek stimulēta valodu apguve, kas savukārt dod iespēju attīstīt komunikatīvo kompetenci. Šajā procesā nozīmīga vieta esot bērna ģimenei un sociālajai videi. Kvalitatīva mazākumtautību valodu apguve, sociālā integrācija un piederības izjūta esot iespējama tad, ja tiek izmantotas visas iespējas, ko sniedz gan formālā izglītība, gan interešu izglītība, gan kopiena, gan ikdienas mācību process. Pētījumu rezultāti apliecinot, ka dzimtās valodas zināšanas uzlabo akadēmiskos rezultātus, veicina dziļāku jēdzienu izpratni, kā arī skaidrāku mācību satura izpratni, efektīvas komunikācijas un kritiskās domāšanas prasmes. Izglītojamiem, kuri apgūst savu dzimto valodu, esot spēcīgāka savas identitātes un kultūras piederības izjūta. Daudzu valstu pieredzes analīze ļaujot secināt, ka mazākumtautību bērniem jābūt pieejamām dzimtās valodas apguves un uzturēšanas iespējām. Tāda pieeja, ka bērnam pirmsskolas pakāpē vai sākumskolā būtu aizliegts lietot dzimto valodu, pedagoģiski neesot pareiza, jo noliedzot vai aizskarot bērna identitāti. Formālās izglītības procesā vajagot respektēt ikviena izglītojamā dzimto valodu un iekļaut ar skolēnu kultūras identitāti un pieredzi saistītu saturu. Tas mazākumtautību izglītojamiem varot palīdzēt apzināties savu un savas kopienas piederību skolai un sabiedrībai kopumā, nodrošināt viņu iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē un panākumus. Apkopojot pētījumos izkristalizējušās atziņas, varot secināt, ka uz dzimto valodu balstīta citas valodas apguve ir daudz efektīvāka un ilgtspējīgāka, nekā tā būtu valodu izolētības apstākļos. Tomēr pētījumi atklājot arī to, ka mazākumtautību izglītojamie mācībvalodu apgūst labāk tad, ja tajā konsekventi runā ik dienu skolas vidē. Lai arī dzimtās valodas saglabāšanai ir daudz priekšrocību, tomēr tādos aspektos kā iekļaušanās sabiedrībā, izglītība un darbs izšķiroša nozīme esot un būšot valsts valodas prasmei. Tikai vienas valodas izmantošana mācību procesā izglītojamo psihoemocionālo un fizisko attīstību varot ietekmēt dažādi atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp bērna vecuma, mācību valodas prasmes, vecāku attieksmes pret valsts valodu, izglītības iestādes un vecāku sadarbības, dzimtajā valodā sniegta atbalsta pieejamības un mācību vides. Izšķirošais izglītojamā attīstību veicinošais faktors esot nevis mācību procesā lietojamā valoda, bet gan attieksme. Izglītojamie mācoties veiksmīgāk tad, ja viņiem ir drošas, pozitīvas attiecības ar pieaugušajiem, kuri zina, kā atbalstīt viņu attīstību un mācīšanos. Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga tiesas sēdē norādīja, ka valsts valodā notiekošajās mācību stundās uzmanība tiekot pievērsta arī, piemēram, izglītojamo pārstāvēto mazākumtautību svētkiem. Tas, vai interešu izglītības programmas apgūšanai pietiek ar trim stundām nedēļā, esot atkarīgs no bērna motivācijas, sarunvalodas ģimenē un ārpus tās. Ja valstij būtu pieejams pietiekams finansējums, tad būtu atbalstāms arī lielāks interešu izglītības apguvei paredzamo stundu skaits. 12. Pieaicinātā persona - Liepājas Universitātes profesore, Kurzemes Humanitārā institūta vadošā pētniece Dr. habil. philol. Dace Markus - uzsver, ka mācības valsts valodā neesot pašmērķis, bet gan līdzeklis šīs valodas apguvei dzimtās valodas zināšanām tuvā līmenī. Pētnieku grupa jau kopš 2018. gada esot sekojusi gan latviešu valodas kā dzimtās valodas prasmes attīstībai, gan mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasmes attīstībai pirmsskolas vecumā, veicot anonīmu testēšanu un intervijas gan valsts, gan privātajās, gan arī starptautiskajās pirmsskolas izglītības iestādēs dažādos Latvijas reģionos. Esot secināts, ka latviešu valodas prasme ir atkarīga nevis no bērna tautības, bet gan no tās lietojuma pirmsskolas izglītības iestādē. Īpaši tas attiecoties uz ģimenēm, kurās latviešu valoda netiek lietota. Pētījumā iesaistītajiem pirmsskolas vecuma mazākumtautību bērniem, kuri apmeklēja bilingvālās grupas ar faktiski dominējošu krievu valodu, latviešu valodas lietošanas pieredze bijusi nepietiekama. Savukārt latviešu valodas grupās iesaistīto mazākumtautību bērnu latviešu valodas prasme esot novērtēta kā pietiekama mācību turpināšanai pamatizglītības pakāpē. Šis konstatējums pamatojot nepieciešamību no 2023. gada 1. septembra pirmsskolas izglītības pakāpē pilnībā pāriet uz latviešu valodu. Lai iegūtu datus par latviešu valodas apguves rezultātiem un apzinātu viedokļus par mazākumtautību bērnu gatavību sākt mācības 1. klasē latviešu valodā, 2023. gada maijā pirmsskolas skolotāji esot aicināti piedalīties ekspresaptaujā. Vidzemē un Zemgalē mazākumtautību bērnu grupas jau bijušas zināmā mērā sagatavotas pārejai. Aptaujai pārējos reģionos un Rīgā atsaukušies 32 mazākumtautību grupu skolotāji. Izrādījies, ka tikai septiņās grupās bērni bijuši sagatavoti mācībām 1. klasē latviešu valodā, 20 grupu skolotāji informējuši, ka mazākumtautību bērni saskaršoties ar grūtībām, jo esot tikai daļēji gatavi mācībām latviešu valodā, bet piecu grupu skolotāji norādījuši, ka mazākumtautību bērni vispār neesot sagatavoti mācībām latviešu valodā. Zīmīgi, ka skolas mācībām latviešu valodā nesagatavoto grupu bērni sadzīvē lietojuši tikai krievu valodu. Tātad šie mazākumtautību bērni neesot mudināti un radināti ikdienā lietot latviešu valodu. Izglītības sistēmas ietvaros arī privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs vajagot būt nodrošinātam tādam valsts valodas prasmes līmenim, lai bērni varētu sekmīgi turpināt mācības 1. klasē un integrēties Latvijas sabiedrībā. To esot iespējams panākt tikai ar visas izglītības iestādes pāreju uz latviešu valodu. Pirmsskolā šīs pārejas īstenošanu sekmējot arī Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtais papildu finansējums pedagogu palīgiem. Dr. habil. philol. Dace Markus tiesas sēdē norādīja, ka veiktais pētījums aptvēris arī privātās izglītības iestādes. Bilingvālais mācību modelis praksē neesot nodrošinājis pietiekamu valsts valodas prasmi, jo ikdienā nereti dominējusi mazākumtautības valoda. Gan valsts, gan privātajās izglītības iestādēs iepriekš tikuši konstatēti gan ļoti labi, gan arī ļoti slikti valsts valodas apguves rezultāti. Valodas apguvē liela nozīme esot ģimenes atbalstam un pedagogu meistarībai. Lai izvērtētu izglītības ieguves valodas reformas ietekmi, valstij vajadzētu vismaz reizi gadā veikt gan bērnu zināšanu, gan arī pedagogu darba kvalitātes monitoringu. 13. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Psiholoģijas, pedagoģijas un mākslas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas vadītāja asociētā profesore Dr. paed. Ineta Helmane - norāda, ka iepriekš īstenotā pieeja mazākumtautību izglītības programmās neesot nodrošinājusi pietiekamu latviešu valodas prasmi pirmsskolas un pamatizglītības posmā. Topošo pirmsskolas izglītības skolotāju studiju programma un mācību metodika esot piemērota mazākumtautību izglītojamo izglītības ieguvei valsts valodā. Pārejā no mazākumtautību izglītības programmas uz interešu izglītības programmu esot jāņem vērā tādi aspekti kā kultūras identitātes saglabāšana, valodas zināšanas, pedagoģiskā pieeja, izglītības saturs un sociālā integrācija. Pirmsskolas un pamatskolas vecumā bērni parasti esot ļoti ieinteresēti pasaules izpētē, spēlēs un jaunu zināšanu apgūšanā, tāpēc interešu izglītības programmas varot būt ļoti efektīvas. Kognitīvā attīstība šajā vecumā esot saistīta ar spēju uzmanīgi un koncentrēti piedalīties aktivitātēs, labi iegaumēt jaunas zināšanas, veidot jaunas idejas un domāt radoši. Pirmsskolas vecumā interešu izglītības programmas apgūšanai varētu būt piemērota viena stunda līdz trīs stundas nedēļā, bet pamatskolas vecumā - trīs līdz piecas stundas nedēļā. Tomēr vajagot parūpēties arī par to, lai bērniem paliktu pietiekami daudz laika rotaļām, mājasdarbiem un citām aktivitātēm. Svarīgs ieguldījums bērna audzināšanā un izglītošanā, tostarp etniskās identitātes un valodas attīstībā, esot jāsniedz ne tikai izglītības iestādei, bet arī bērna vecākiem. Dr. paed. Ineta Helmane tiesas sēdē norādīja, ka interešu izglītība paverot daudz lielākas iespējas radīt bērniem aizraujošas nodarbības, kā arī izcelt nepieciešamo saturu. Pedagogiem tiekot piedāvāti kursi par jautājumiem, kas saistīti ar mazākumtautību bērnu identitāti, tostarp studiju kurss, kurā akcentētas nāciju tradīcijas un tendences multikulturālā sabiedrībā. 14. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos loceklis Dr. soc. Vladislavs Volkovs - norāda, ka mazākumtautības sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas pilsoniskās sabiedrības daudzveidības un stabilitātes nodrošināšanā. Tomēr neatrisināti palikuši jautājumi, kas saistīti galvenokārt ar mazākumtautību kolektīvās kultūras un lingvistiskās identitātes vērtību integrāciju Latvijas kultūrtelpā. Viens no šādas integrācijas kanāliem varot būt mazākumtautību pārstāvju dibinātās privātās izglītības iestādes. Privātās izglītības prakse, kas īstenojama etnisko minoritāšu valodās, atbilstot Eiropas tradīcijām. Pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā neesot pienācīgi pamatota, un tās nepieciešamība tiekot argumentēta tikai ar to, ka mazākumtautību skolās neesot iespējams nodrošināt pilnvērtīgu latviešu valodas apguvi. Tomēr patiesā problēma, iespējams, esot saistīta ar nepietiekamo administrācijas, dažu izglītības iestāžu pedagogu un to Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku darbu, kuriem bija jāuzrauga kvalitatīva mācību priekšmetu pasniegšana latviešu valodā. Par iemeslu nolaidīgai attieksmei pret mazākumtautību privāto izglītību esot arī tas, ka trūkstot ciešas saiknes starp iestādēm, kuras pieņem lēmumus par privātās izglītības pilnīgu pāreju uz latviešu valodu, un multietnisko pilsonisko sabiedrību. Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapa apliecinot, ka interese par etnisko minoritāšu interesēm ir visai zema. Neesot neviena pētījuma, kas atspoguļotu Latvijas sabiedrības vēlmi pēc privātās izglītības īstenošanas tikai latviešu valodā. Turklāt mājaslapā publicētais 2010. gada pētījums esot balstīts tieši uz bilingvālās izglītības vērtībām mazākumtautību skolās. Proti, pētījumā "Centralizēto eksāmenu pēdējo trīs gadu rezultātu analīze un sagatavotība pārejai uz vienotu latviešu valodas eksāmenu 2010. g." esot atzīmēti mazākumtautību skolās sasniegtie augstie izglītības kvalitātes rādītāji. Neesot vērtētas sociālās un politiskās sekas, kas izriet no pārejas uz izglītību tikai valsts valodā privātajās izglītības iestādēs. Droši varot apgalvot, ka iniciatīva arī privātajās izglītības iestādēs nodrošināt izglītību tikai latviešu valodā nekādi nav izrietējusi no komunikācijas ar Latvijas daudzveidīgo pilsonisko sabiedrību. Dr. soc. Vladislavs Volkovs tiesas sēdē norādīja, ka valsts valoda neesot vienīgais demokrātiskas saliedētības panākšanas līdzeklis. Izglītības un zinātnes ministrija 30 gadu laikā neesot spējusi bilingvālās izglītības modeļa ietvaros nodrošināt kvalitatīvu latviešu valodas apguvi. Ar trim interešu izglītības programmai atvēlētajām stundām esot par maz mazākumtautības valodas, identitātes un kultūras saglabāšanai. Būtu nepieciešams stiprināt un pilnveidot bilingvālās izglītības modeli. 15. Pieaicinātā persona - Dr. h. c., Assessor. jur., Dipl.-Pol. Egils Levits - tiesas sēdē norādīja, ka Minoritāšu konvencija aizsargājot tieši minoritātes, nevis jebkuru cilvēku, kas dzīvo Latvijā. Līdz ar to svarīgs esot jautājums par Pieteikuma iesniedzēju piederību pie nacionālajām minoritātēm. Apstrīdētās normas esot daļa no ilgstoši īstenotas izglītības ieguves valodas reformas, kas vērsta uz demokrātiskas saliedētas sabiedrības veidošanu. Valsts valoda esot daļa no Satversmes negrozāmā kodola, no kura atkāpties neesot tiesīgs arī likumdevējs. Valsts valoda esot priekšnosacījums tam, lai visi Latvijas tautai piederīgie varētu piedalīties kopējās nākotnes veidošanā jeb demokrātiskajā diskursā, un attiecīgi arī galvenais saliedētas sabiedrības veidošanas elements. Mazākumtautību izglītojamie jau no agrīna vecuma krievu valodu apgūstot ģimenē. Vēlāk krievu valoda daļēji tiekot apgūta arī skolā. Krieviskā informācijas telpa esot pilnīgi pašpietiekama. Tādējādi krieviskā identitāte tiekot nodota no vienas paaudzes nākamajai. Esot konstatējama nelīdzsvarotība ar latviešu valodas apgūšanas iespējām, kas ar šo reformu tiekot mazināta. Minoritāšu konvencijas 13. pants nedrīkstot novest pie izolācijas, jo valsts uzdevums esot veicināt demokrātisko saliedētību. Līdz šim valsts neesot pienācīgi pildījusi šo pienākumu. Satversmes 114. pantā ietvertā cieņa pret mazākumtautībām nenozīmējot mazākumtautību tiesības uz savu, segregētu izglītības iestāžu sistēmu. Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2018-22-01, iespējams, esot noteikusi augstāku standartu par to, kas noteikts Minoritāšu konvencijas 14. pantā. Valsts esot tiesīga arī šo standartu koriģēt. Tāpat valsts esot tiesīga slēgt līgumu ar jebkuru no pasaules valstīm saskaņā ar savu politisko izšķiršanos. 16. Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes profesore, attīstības psiholoģijas speciāliste Dr. psych. Anika Miltuze - norāda, ka atbilstoši neirozinātņu pētījumiem pirmsskolas vecumā izglītojamiem smadzenes esot ļoti plastiskas. Veiksmīgai smadzeņu attīstībai esot nepieciešama daudzveidīga vide, kas nodrošina daudzveidīgu simulāciju. Savienojot pirmsskolas izglītības obligāto saturu ar interešu izglītību, tiekot bagātināta izglītojamā apkārtējā vide. Daudzveidīgā pieredze, ko izglītojamais var iegūt līdz ar interešu izglītību, esot būtiska ne tikai pirmsskolas vecumā, bet jebkurā vecumā. Interešu izglītības programma pirmsskolas vecumā esot savienojuma ar vispārējās izglītības programmu. Interešu izglītības apgūšana dažādos pirmsskolas vecuma posmos neradot negatīvu ietekmi uz izglītojamo. Tomēr interešu izglītībā vajagot būt nodrošinātai emocionāli labvēlīgai un drošai videi, lai izglītojamais justos labi. Tāpat esot svarīgi respektēt arī izglītojamā bioloģiski noteiktās individuālās īpatnības: aktīvākiem bērniem būtu piemērota tāda interešu izglītība, ka viņi var fiziski darboties, savukārt lēnīgākiem bērniem būtu nepieciešamas arī mierīgākas aktivitātes. Smadzeņu struktūras, kas ir atbildīgas par valodas apguvi, cilvēkam attīstoties vēl pirms pusotra gada vecuma sasniegšanas. Bērnam jau zīdaiņa vecumā esot svarīgi dzirdēt valodu. Arī pēc iestāšanās pirmsskolas izglītības iestādē bērna dzimtās valodas attīstība turpinoties mājās, komunikācijā ar ģimeni. Vēlākā vecumā pastāvot iespēja dzimto valodu mācīties akadēmiski kursos. Bilingvālie bērni, kas aug dažādās valodas vidēs un veido dažādus valodas kodus, esot ieguvēji. Pētījumi pierādot - jo agrāk izglītojamie dažādajās vidēs sāk apgūt vairākas valodas, jo mazākus resursus prasa katras konkrētās valodas apguve. Pētījumos secināts, ka arī bērniem ar attīstības traucējumiem, piemēram, uzmanības deficīta ar hiperaktivitātes traucējumiem gadījumā, vairāku valodu apguve palīdzot mazināt grūtības ar uzmanības koncentrēšanu. Bilingvālisms attīstot vadības funkcijas, kas esot saistītas ar uzmanības noturību. Ļoti svarīgi esot tas, lai izglītojamais justos droši. Šo drošības sajūtu esot iespējams radīt arī neverbālā veidā, piemēram, paņemot bērnu klēpī, samīļojot un mierinot. Ne vienmēr tam esot jānotiek, izmantojot valodu. Valodas attīstību veicinot darbošanās konkrētajā valodā. Pētījumi rādot, ka bērni valodas apgūst ātrāk tad, ja tās netiek savstarpēji jauktas. Esot svarīgi, lai konkrēts cilvēks bērnam asociētos ar konkrētu valodu. Tad bērniem esot vieglāk pārslēgties uz komunikāciju konkrētajā valodā. Interešu izglītības nodarbībās izglītojamam, nomainot vidi un pedagogu, esot vienkāršāk pārslēgties no vienas valodas uz otru. Normatīvas attīstības gadījumā pirmsskolas vecuma bērniem neesot no svara tas, kādā valodā viņiem tiek sniegts individuāls atbalsts. Tomēr, ja pirmsskolas izglītības iestādē izglītības process tiek īstenots valsts valodā, tad arī atbalsts izglītojamiem esot jāsniedz valsts valodā. Agrīnajā vecuma posmā no pusotra gada līdz trim gadiem bērna komunikācija ar pedagogu jebkurā gadījumā notiekot, izmantojot ne tik daudz valodu, bet vairāk gan žestus, zīmējumus un citas metodes. Akadēmiska valodas mācīšanās šajā vecumā neesot iespējama. Bērns apgūstot valodu, atrodoties šīs valodas vidē. Līdz ar to dzimto valodu izglītojamie var apgūt arī praktiskās interešu izglītības nodarbībās, kurās fonā iespējams dzirdēt sarunas dzimtajā valodā. Nākotnē risku varētu radīt tas, ka dzimtā valoda netiek akadēmiski izkopta. 17. Pieaicinātā persona - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) - laika periodā no 2024. gada 1. marta līdz 7. martam esot noskaidrojusi pedagogu viedokli par apstrīdētajām normām. Anketu aizpildījuši 346 pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogi. Respondenti norādījuši, ka mācību materiāli ir pieejami gan drukātā, gan elektroniskā formā. Tomēr tie esot izkaisīti pa dažādām vietnēm, neesot sistematizēti atbilstoši mācību programmai un tāpēc diezgan ilgu laiku nākoties tērēt šo materiālu meklēšanai. Šie materiāli neesot piemēroti konkrētai mācību stundai. Tāpat neesot pieejams dažādiem mācību priekšmetiem būtisko jēdzienu skaidrojums. Atsevišķiem tematiem mācību materiāli vispār neesot pieejami, tāpēc pedagogi tos veidojot paši vai iegādājoties no kolēģiem. Taču tiekot slavētas Aģentūras izstrādātās spēles, īpaši pirmsskolas izglītības posmam. Citi mācību materiāli tiekot iegūti tālākizglītības kursos, pieredzes apmaiņas semināros un vebināros. Metodiskā palīdzība un metodisko materiālu nodrošinājums esot ļoti vājš. Atsevišķiem tematiem Aģentūra esot izstrādājusi metodiskos materiālus, bet Valsts izglītības satura centra mājaslapā esot pieejams tikai viens mācību un metodiskais līdzeklis pārejai uz mācībām valsts valodā 1.-3. klasei matemātikā un dabaszinībās. Logopēdi sūdzoties par to, ka trūkst metodisko materiālu darbam ar mazākumtautību bērniem, kuriem ir skaņu izrunas traucējumi, bet korekciju nepieciešams veikt latviešu valodā. Pedagogi norādot, ka mācību stundu laikā neesot iespējams sniegt pienācīgu individuālo atbalstu, jo izglītojamiem valsts valodas zināšanu līmenis esot ļoti atšķirīgs. Neesot iespējams mācību procesu īstenot pilnvērtīgi, runājot ar gados jaunākiem bērniem tikai valsts valodā. Esot arī tādi bērni, kuri vispār nesaprot latviešu valodu, un līdz ar to esot apgrūtināta pedagoga pienākumu pildīšana. Pedagogu trūkums apgrūtinot iespēju pirmsskolas pakāpē izglītojamiem nodrošināt pienācīgu atbalstu. No valsts budžeta papildus tiekot piešķirts finansējums to pedagogu darba samaksai, kuri īsteno izglītības programmas tajā mācību gadā, kurā notiek pāreja uz izglītības satura pasniegšanu valsts valodā izglītojamiem, kas iepriekšējā mācību gadā apguvuši mazākumtautību izglītības programmu. Vienlaikus no valsts budžeta tiekot aprēķināts papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei. LIZDA tiesas sēdē norādīja, ka pāreja uz izglītību valsts valodā esot nepieciešama. Tomēr, pieņemot apstrīdētās normas, neesot vērtēta realitāte, proti, tas, ka bērni ikdienā savā ģimenē un sev tuvāko cilvēku lokā runā krievu valodā. Tāpēc tieši pedagogs esot tas, kuram nākas strauji panākt šo pāreju uz izglītību valsts valodā. Ilgāks pārejas periods būtu ļāvis pedagogiem sagatavoties labāk. Pedagogiem esot bijuši pieejami kursi par to, kā strādāt ar bērniem, kuru dzimtā valoda nav valsts valoda. Tomēr joprojām neesot pieejami pietiekami kvalitatīvi metodiskie līdzekļi ar skaidrojumiem par to, kā attiecīgais mācību līdzeklis izmantojams, lai palīdzētu bērnam labāk apgūt latviešu valodu. Iepriekš pedagogiem pašiem esot bijušas lielas problēmas ar valsts valodas prasmi. Praksē bijušas arī tādas situācijas, ka bērna vecāki mērķtiecīgi atsakās sadarboties ar pedagogiem. Šāda vecāku attieksme neveicinot izglītojamo iespējas apgūt valsts valodu. Daļa pedagogu norādot, ka tad, ja sadarbība ar vecākiem ir laba un pieejams arī atbalsta personāls, valsts valodas apguve nesagādā izglītojamiem īpašas grūtības. Fakultatīvās nodarbības esot formālās izglītības sastāvdaļa. Tās esot iespējams organizēt vai nu pirms mācību nodarbību sākuma, vai pēc mācību stundām. Privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas saistībā ar to ekskluzivitāti esot krietni vien lielākas nekā valsts un pašvaldību izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas, un attiecīgi valsts finansējuma proporcija esot krietni vien mazāka. 18. Pieaicinātā persona - Latvijas Pašvaldību savienība - sniegusi informāciju, ka lēmumi par interešu izglītības īstenošanu pašvaldībās tiek pieņemti atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 28. augusta noteikumu Nr. 382 "Interešu izglītības programmu finansēšanas kārtība" 10. punktam. Arī minimālais programmas īstenošanai nepieciešamais izglītojamo skaits esot jānosaka pašvaldībai, ņemot vērā pieprasījumu. Savukārt programmu saturs esot jāveido pasniedzējiem, ievērojot mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas. Latvijas Pašvaldību savienības aptaujā par interešu izglītības organizēšanu esot iesaistījušās 36 pašvaldības, no kurām 19 norādījušas, ka nodrošina mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu realizēšanu vispārējās izglītības iestādēs. Šajās pašvaldībās pirmsskolas izglītības pakāpē izglītību iegūstot 3712 krievu mazākumtautības izglītojamie, 15 ukraiņu mazākumtautības izglītojamie un 70 citi mazākumtautību izglītojamie, bet pamatizglītības pakāpē - 7438 krievu mazākumtautības izglītojamie, 284 poļu mazākumtautības izglītojamie, 81 ukraiņu mazākumtautības izglītojamais, kā arī 547 citi mazākumtautību izglītojamie. Trīs pašvaldības (Bauskas novads, Gulbenes novads, Ropažu novads) esot norādījušas, ka saņēmušas no privātajām izglītības iestādēm pieprasījumu par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas realizēšanu. Dažas pašvaldības norādījušas, ka novadā mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas realizēšanas jautājumi neesot aktuāli vai ka attiecīgajā pašvaldībā neesot šāda pieprasījuma. Latvijas Pašvaldību savienība tiesas sēdē norādīja, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībā esot izveidots metodiskais centrs, kas sniedzot atbalstu ne tikai pamatskolas, bet arī pirmsskolas izglītības posmā. Pašvaldībās tiekot organizēts atbalsts pirmsskolas izglītības iestādēm un pedagogiem. Pašvaldības nenosakot kārtību, kādā izglītības iestādēm jāorganizē mazākumtautību interešu izglītības programma. Šī kārtība esot atkarīga no mācību programmas, stundu saraksta, vienošanās ar pedagogiem un vecākiem. Pašvaldībām neesot pienākuma sekot līdzi privāto izglītības iestāžu programmu īstenošanai. Interesi par mazākumtautību interešu izglītības programmas īstenošanu vajagot izrādīt pašām privātajām izglītības iestādēm. Dažas izglītības iestādes iepriekš noteiktās izglītības ieguves valodas reformas ietvaros esot izvēlējušās valsts valodā nodrošināt vēl lielāku daļu mācību satura par noteikto. 19. Pieaicinātā persona - Habad Ebreju privātā vidusskola - norāda, ka valsts valodas kvalitatīvu apguvi mazākumtautību izglītības programmā visos izglītības posmos apliecinot izglītojamo ieņemtās godalgotās vietas olimpiādēs, tostarp latviešu valodas olimpiādēs. Izglītības iestādi apmeklējot bērni ne tikai no Latvijas, bet arī no ASV un Izraēlas. Ebreju cikla priekšmeti (izņemot ivritu) skolā tiekot pasniegti fakultatīvu un interešu izglītības programmu ietvaros. Tomēr dibinātāji izstrādājot autorprogrammu šā cikla priekšmetu pasniegšanai ivritā, lai vēlāk kaut daļu no tiem varētu iekļaut pamatprogrammā kā atsevišķu priekšmetu vai ietvert priekšmetā "Sociālās zinības". Habad Ebreju privātās vidusskolas mērķis esot piedāvāt vispārējo izglītību un veicināt cieņu pret vēsturiskās Latvijas mazākumtautības - ebreju - dzīvesveidu, tradīcijām, kultūru un reliģiju. Šā mērķa īstenošana neesot iedomājama bez ivrita izmantošanas mācību procesā. Pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības nolīgumu par sadarbību izglītības, kultūras un zinātnes jomā, skolā pastāvīgi strādājot skolotāji un studenti no Izraēlas. Tiesības privātajām skolām pašām izvēlēties mācību valodu, tostarp mazākumtautības valodu, esot īstenojamas atbilstoši Satversmes 91. pantam, nešķirojot privātās mazākumtautību izglītības iestādes pēc piederības pie Eiropas Savienības valodām vai pēc citiem kritērijiem. Šīs tiesības neesot pretrunā ar prasību, ka privāto izglītības iestāžu izglītojamiem pilnībā jāapgūst valsts valoda, kuras prasme tiek pārbaudīta eksāmenos, kas tiek kārtoti pēc tādiem pašiem noteikumiem kā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs. Aizliegums privātajām izglītības iestādēm mācību procesu nodrošināt mazākumtautības valodā attiecoties ne vien uz krievu valodu, bet uz visām valodām, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstu valodas un - daļēji - uz tām, kurām nav noslēgti starptautiskie līgumi. Balstoties uz Venēcijas komisijas un Konsultatīvās komitejas secinājumiem, varot piekrist tam, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 114. pantam, ciktāl tās attiecas uz privātajām vispārējās izglītības iestādēm, kuru dibinātāji ir pie mazākumtautībām piederošas personas. 20. Pieaicinātā persona - biedrība "Privātskola LATREIA" - uzsver, ka tās absolventi veiksmīgi turpinot mācības Latvijas augstskolās. Tātad bilingvālās izglītības sistēma esot spējusi sniegt izglītojamiem nepieciešamās valsts valodas zināšanas. Plānojot pāreju uz izglītību valsts valodā, izglītības iestādē esot izraudzīti pedagogi un sākumskolas pedagogu palīgi, meklēta atbilstoša mācību metodika un pilnvērtīgam izglītības procesam nepieciešamie mācību materiāli. Tomēr nepietiekot pedagogu, kuri varētu mācību procesu latviešu valodā īstenot pilnvērtīgi. Mācību materiāli 1., 4. un 7. klasei esot pasūtīti laikus, taču latviešu valodas mācību grāmatas 7. klasēm neesot bijušas pieejamas līdz pat novembrim. Līdz ar to pedagogiem nācies pašiem saviem spēkiem veidot darba materiālus. 2023./2024. mācību gadā skolas gaitas pirmajā klasē uzsākuši 39 izglītojamie, no tiem 25 bijuši mazākumtautību pirmsskolas beidzēji bez valsts valodas pamatzināšanām. Līdz ar to pirmajā semestrī radušās problēmas saistībā ar mācību vielas apguvi, papildu stresu un milzīgo slodzi. Pieaugot to bērnu skaits, kuriem ir mācīšanās traucējumi, garīgās attīstības traucējumi un citi veselības traucējumi. Daudziem no šiem bērniem esot ļoti grūti apgūt jaunu valodu vai apstrādāt citā, nevis dzimtajā valodā sniegto informāciju. Tādi mācīšanās traucējumi kā disleksija vai disgrāfija varot rasties arī paaugstināta stresa dēļ, piemēram, tad, ja bērnam, skolas gaitas uzsākot, tiek izvirzītas pārlieku augstas prasības vai uzlikta nepiemērota mācīšanās slodze. Arī 4. un 7. klašu izglītojamie mācību materiālu trūkuma un pārslodzes dēļ nespējot pilnvērtīgi apgūt mācību vielu. Veidojot valsts valodas vidi, tiekot zaudētas izglītojamo iespējas pienācīgi apgūt dzimto valodu. Nepietiekama valsts līdzfinansējuma dēļ fakultatīvās nodarbības tiekot nodrošinātas par vecāku līdzekļiem. Privātā izglītības iestāde "LATREIA" tiesas sēdē norādīja, ka valsts piedāvāto materiālu esot daudz, bet ne visi no tiem esot piemēroti kvalitatīvam darbam dažādās klašu grupās. Izglītības iestāde izveidojusi pati savu mācību metodoloģiju, jo valsts piedāvātā metodoloģija neatbilstot tās redzējumam. Privātajā izglītības iestādē bērni varot saņemt individuālu pieeju un uzturēties drošā, mājīgā vidē. Lai veicinātu valsts valodas apguvi, tiekot organizētas pēcstundu nodarbības. Katrā klasē esot pedagoga palīgs, kas atbalstot bērnus, kuriem šai ziņā ir grūtības. Ņemot vērā izglītības nozares attīstību, izglītības iestāde neesot paļāvusies uz to, ka iepriekšējā izglītības ieguves valodas reforma būtu uzskatāma par pēdējo. Izglītības iestāde 1. klasei esot izveidojusi četras mazākumtautību valodas un kultūras interešu izglītības programmas nodarbības, bet 4. un 7. klasei - trīs interešu izglītības programmas nodarbības nedēļā. Šāds stundu sadalījums esot saistīts ar izglītojamo noslodzi. Interešu izglītības programmu finansējot pati izglītības iestāde, jo no pašvaldības neesot saņēmusi informāciju par iespēju saņemt finansējumu. Tā kā visu izglītojamo vecāki pauduši piekrišanu valsts valodas apguvei, izglītības iestāde šīs nodarbības iekļāvusi mācību stundu sarakstā. Izglītības iestāde ārpus nodarbībām veicinot tradīciju un kultūras apguvi, piemēram, atzīmējot mazākumtautībai raksturīgos svētkus. Privātā izglītības iestāde uzņemot arī tādus mazākumtautību izglītojamos, kas nesen ieradušies Latvijā. Tādā gadījumā esot tikai loģiski tas, ka eksāmens tiek nokārtots minimālajā līmenī. Turklāt 9. klašu izglītojamie līdz 2022. gadam esot mācījušies mazākumtautību izglītības programmā, nezinot, ka būs vienots eksāmens. Izglītības ieguves valodas reforma neesot negatīvi ietekmējusi izglītojamo skaitu konkrētajā privātajā izglītības iestādē. Tas esot pat pieaudzis, un pieprasījums esot lielāks nekā izglītības iestādes iespējas to apmierināt. Izglītības iestāde neesot izjutusi, ka tās pastāvēšana tiktu apdraudēta. No bērnu viedokļa būtu bijis ieteicams saglabāt bilingvālās izglītības procesu, jo tas pusaudžos neizraisot pretestību. Pāreju uz izglītību tikai valsts valodā būtu nepieciešams organizēt pakāpeniskāk. 21. Pieaicinātā persona - pirmsskolas izglītības iestāde Jūrmalas privātais bērnudārzs "GALAKTIKA" - uzsver, ka privātajās pirmsskolas iestādēs vecāku izvēlei attiecībā uz valodas lietojumu vajadzētu būt lielākai nekā pašvaldību iestādēs, jo valsts līdzfinansējums sastādot tikai 1/64 no nepieciešamā finansējuma. Visbiežāk vecāku izvēle par labu tam, lai par bērna pamatvalodu tiktu noteikta kāda no mazākumtautību valodām, esot saistīta ar bērna īpašu jūtīgumu un vajadzību pēc mazāka kolektīva vai arī situācijām, kad ģimene Latviju izvēlējusies kā pagaidu mītnes zemi. Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības nodarbības tiekot organizētas trijās rotaļnodarbībās nedēļā. Tās notiekot mācību dienas izskaņā, un tādējādi izglītojamo dalība tajās esot apgrūtināta. Izglītības iestāde "GALAKTIKA" tiesas sēdē norādīja, ka dažās situācijās bērna nomierināšanai esot nepieciešams izmantot viņa dzimto, tas ir, mazākumtautības valodu, lai gan normatīvais regulējums to nepieļaujot. Ja pedagogs šo mazākumtautības valodu neprot, tad viņš attiecīgajās situācijās nespēšot efektīvi komunicēt ar bērnu. Neesot izstrādāta metodoloģija šādu situāciju risināšanai. Ikdienas mācību procesā esot iespējams integrēt ar mazākumtautību identitātes nostiprināšanu saistītus jautājumus. Izglītības iestāde esot spējusi sagatavoties pārejai uz izglītību tikai valsts valodā. Valsts valodas apguvei esot piesaistīti pedagogu palīgi, kā arī ārpakalpojuma sniedzējs logopēds. Logopēda pakalpojumi tiekot sniegti gan latviešu, gan krievu valodā. Izglītojamo skaits izglītības iestādē izglītības ieguves valodas reformas dēļ neesot samazinājies. Izglītības iestāde reizi gadā veicot pašvērtējuma anketēšanu. 22. Pieaicinātā persona - privātā pirmsskolas izglītības iestāde "MAXVEL" - norāda, ka ar trim akadēmiskajām mācību stundām nedēļā esot par maz pilnvērtīgai dzimtās valodas, literatūras, mākslas, mūzikas, kā arī tradīciju apguvei. Prasība privātajās izglītības iestādēs nodrošināt tādu pašu mācību programmu kā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs varot novest pie privāto izglītības iestāžu slēgšanas pieprasījuma trūkuma dēļ. 2023. gada sākumā organizētajā aptaujā audzēkņu vecāki izteikuši vēlmi, lai mācību process tiktu organizēts gan latviešu, gan krievu valodā vienādā apjomā. Lai bērni sekmīgāk apgūtu latviešu valodu, esot nepieciešams izmantot viņu dzimto valodu. Vecums no trim līdz septiņiem gadiem esot vissvarīgākais laika posms bērna runas spēju attīstībai. Ja šā vecuma īpatnības netiek ievērotas, tad strauja pāreja uz valsts valodu varot negatīvi ietekmēt bērna socializācijas procesu un komunikācijas spējas. Praksē esot grūti nodrošināt mācību procesu tikai latviešu valodā, jo bērniem agrīnā vecumā esot grūti no runāšanas dzimtajā valodā pārslēgties uz pilnīgi citu valodu. Individualizētai un personalizētai valsts valodas apguvei trūkstot skolotāju. Izglītības iestādē esot gan ar labām lingvistiskajām spējām apveltīti audzēkņi, gan arī tādi audzēkņi, kuriem mācību process, kas notiek viņiem nesaprotamā valodā, sagādā lielu stresu. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam esot logopēdiska rakstura problēmas. Privātajā izglītības iestādē mācības uzsākot arī pavisam mazi bērni, kuri nav sasnieguši pat divu gadu vecumu un nerunā nevienā valodā. Tādēļ bērna interesēm visatbilstošākais būtu bilingvālās izglītības modelis. 23. Pieaicinātā persona - Rīgas Ukraiņu vidusskola - uzsver, ka mazākumtautības valoda esot ģimenes valoda, savukārt izglītības iestādēs pie mazākumtautībām piederošām personām esot dotas iespējas saglabāt un attīstīt savu valodu un kultūras savdabību, piedaloties fakultatīvajās un interešu izglītības nodarbībās, kā arī skolas un ārpusskolas pasākumos. Ukrainas kultūras, etnogrāfisko elementu, vēstures, ģeogrāfijas un mūzikas apguve tiekot integrēta mājturības un tehnoloģijas, vēstures, ģeogrāfijas un mūzikas stundās, kā arī papildu ārpusstundu nodarbībās šajos mācību priekšmetos. Rīgas Ukraiņu vidusskola tiesas sēdē norādīja, ka privātajām izglītības iestādēm esot daudz lielākas iespējas izvēlēties, kādā veidā sekmēt to, lai izglītojamie apgūst valsts valodu. Izglītības iestāde pati pēc savas iniciatīvas pamatizglītības pakāpē ieviesusi izglītības satura apguvi tikai valsts valodā jau pirms apstrīdēto normu pieņemšanas. Izglītības iestāde veidojot plašas interešu izglītības iespējas un vasaras nometnes. Fakultatīvās nodarbības varot tikt organizētas arī no rīta, pirms mācību stundām. Lai izglītojamie pēc iespējas labāk apgūtu valsts valodu, esot svarīgi to sākt mācīties jau pirmsskolas vecumā. Bērnu nomierināšanai ne vienmēr esot nepieciešams izmantot valodu. Izglītojamo valsts valodas apgūšanas procesā liela nozīme esot arī viņu vecāku motivācijai. Arī bilingvālā vidē esot iespējams nodrošināt izglītojamiem pietiekami labas valsts valodas zināšanas. 24. Pieaicinātā persona - privātā pirmsskolas izglītības iestāde "Maza Rasiņa" - tiesas sēdē norādīja, ka uz pašu finansējuma pamata organizējot interešu izglītības programmu "Mazākumtautību valodas un kultūras apgūšana tēlotājdarbībā". Vismazākajiem bērniem tā tiekot īstenota keramikas nodarbību formā, vecākiem bērniem - kā teātra nodarbības. Tiekot dziedātas arī tautasdziesmas. Mazākumtautību interešu izglītības programma esot veidota, ņemot vērā visjaunāko bērnu kognitīvās spējas un mazās motorikas treniņa nozīmi smadzeņu attīstībā. Nodarbības esot fokusētas galvenokārt uz mazākumtautību kultūras apguvi. Nodarbības ilgstot trīs stundas. Līdz šim pirmsskolas izglītības iestāde uzskatījusi, ka tas ir vienīgais iespējamais variants, kā pieļaujama interešu izglītības programmas īstenošana tad, ja viss obligātais saturs ir apgūstams valsts valodā. Izpratne par mazākumtautību interešu izglītības programmai atvēlamo laiku esot veidojusies pedagogu konferenču laikā, kā arī ņemot vērā citu pirmsskolas izglītības iestādes darbības aspektu kazuistisko regulējumu. Pirmsskolas izglītības iestādei esot bijis izaicinājums izveidot programmu visai bērnu grupai. Diena sākoties ar obligātā satura apguvi, un tikai pēc tam sekojot interešu izglītības nodarbības. Trīs stundas neesot pietiekamas dzimtās valodas un kultūras apgūšanai. Interešu izglītības nodarbības arī neesot piemērotas bērnu apmācībai, jo tajās neesot iespējams individuāls darbs ar bērnu. Vecuma posmā no pusotra gada līdz trim gadiem bērni fonā dzirdot dzimto valodu, tomēr neapgūstot runu, spēju izteikt savas domas, vajadzības, emocijas dzimtajā valodā. Tas nozīmējot, ka vecākiem šajā ziņā ir jāturpina darbs ar bērnu, bet tas darba dienās neesot iespējams. Tieši šā iemesla dēļ vecāki sākotnēji esot deleģējuši bērna izglītības un audzināšanas, tostarp dzimtās valodas prasmju nodrošināšanas, pienākumu pirmsskolas izglītības iestādei. Bērniem labvēlīgāks būtu tāds risinājums, ka viss izglītības process vecumposmā no pusotra gada līdz trim gadiem tiktu nodrošināts bērna dzimtajā valodā. Tas esot būtiski bērna uzticēšanās panākšanai, jo radītu sajūtu, ka pirmsskolas izglītības iestāde aizvieto vecākus. Vecumposmā pēc trim gadiem būtu pieļaujams plašāks valsts valodas lietojums, bet dienas otrajā pusē varētu notikt interešu izglītības nodarbības krievu valodā četru stundu garumā. Pēc apstrīdēto normu pieņemšanas esot tā, ka bērni bieži vien nesaprot, ko pedagogs saka, it sevišķi tad, kad apgūstamais saturs ir sarežģītāks. Pedagogiem neesot pietiekami daudz laika garāku skaidrojumu sniegšanai valsts valodā. Rezultātā bērni konkrēto mācību vielu neapgūstot. Tāpat bērniem, kuri nesaprot pedagoga teikto, zūdot kontakts ar pedagogu un līdz ar to arī uzmanība. Sekas esot tādas, ka bērns kļūst nedisciplinēts, zaudē motivāciju mācīties un tiek marginalizēts. Pamatprasmju trūkuma dēļ esot arī grūtāk apgūt valsts valodu. Ja pedagogam neizdodas raudošu bērnu nomierināt ar citām pedagoģiskajām metodēm, tad tiekot izmantota arī bērna dzimtā valoda kā visefektīvākais līdzeklis. Tad pedagogs varot arī ātrāk atgriezties pie darba ar visu izglītojamo grupu. Par mazākumtautības valodas un kultūras mācīšanai nepieciešamo metodisko materiālu sagatavošanu esot jārūpējas pašai pirmsskolas izglītības iestādei. Valsts izveidotie metodiskie materiāli neesot zinātniski pamatoti. Trūkstot metodisko materiālu bērniem ar mācīšanās traucējumiem. Valsts līdzfinansējot pirmsskolas izglītību. Par dzimtās valodas apguves nodarbībām izglītojamo vecāki veicot piemaksu. Pirmsskolas izglītības pakāpē izglītojamiem ar dažādiem attīstības traucējumiem esot piesaistīts speciālists. Šiem izglītojamiem esot nodrošināta iespēja apmeklēt arī interešu izglītības nodarbības. Izglītības iestādē esot aptuveni 30 procenti bērnu ar speciālajām vajadzībām. 25. Pieaicinātā persona - privātā pirmsskolas izglītības iestāde "BONA FAVOLA" - 2023. gada septembrī esot saņēmusi audzēkņu vecāku kolektīvo iesniegumu ar lūgumu organizēt bērniem dzimtās valodas nodarbības. Šādas nodarbības notiekot reizi nedēļā dienas otrajā pusē. Bērniem no trim līdz pieciem gadiem nodarbība ilgstot 60 minūtes, bet par pieciem gadiem vecākiem bērniem - 80 minūtes. Vecākiem neesot jāmaksā par šīm nodarbībām. Mācību gada laikā iestādes pedagoģiskais personāls esot konstatējis, ka bērniem ir grūti pāriet uz izglītību valsts valodā. Iestādē esot arī bērni ar valodas un mācīšanās traucējumiem. Pāreja uz izglītību valsts valodā prasot vairāk tieši šādiem bērniem paredzētu individuālu risinājumu un nodarbību. Secinājumu daļa 26. Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad Satversmes tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05 13. punktu). Izglītības likuma 9. panta 1.1 daļa noteic, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā. Ar 2022. gada Grozījumu 1. pantu ir izslēgts Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 2. punkts, kas paredzēja iespēju privātajās izglītības iestādēs iegūt izglītību nevis valsts valodā, bet citā valodā mazākumtautību izglītības programmā pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, ar 5. pantu ir izslēgts Izglītības likuma 38. panta otrās daļas 1. punkts, kas paredzēja mazākumtautību izglītības programmas kā izglītības programmu īpašo veidu, ar 6. pantu ir izslēgts Izglītības likuma