1. Article

Aviācijas degvielas (JET A-1) tirgus tirdzniecības un uzpildes "tieši lidmašīnā" segmentā Rīgas lidostā 1.1. Situācija tirgū kopumā 50 Aviācijas degvielas tirdzniecību un uzpildi "tieši lidmašīnā" segmentā Rīgas lidostā sniedz šādi tirgus dalībnieki: - Apvienošanās dalībniece BGS LV, - Apvienošanās dalībniece Gulfstream Oil; - SIA "RIXJET" un saistītā Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "RIXJET RIGA" (turpmāk - RIXJET). 51 Pakalpojuma sniegšanas tirgus struktūra Rīgas lidostā ir tieši atkarīga no klientu iepirktā aviācijas degvielas daudzuma un Pakalpojuma sniedzēju piedāvātās infrastruktūras. Lielāki iepirkumi var dot lielākas priekšrocības attiecībā uz cenas un piegādes noteikumiem, savukārt infrastruktūras kvalitāte un apjoms, kurā ir uzglabāšanas tvertnes, uzpildes aprīkojums un cits loģistikas atbalsts, tieši ietekmē sniegtā Pakalpojuma efektivitāti un uzticamību. Turklāt tirgus dalībniekiem ir jānodrošina augsta līmeņa drošības un kvalitātes standarti, kas ir īpaši svarīgi aviācijas nozarē. Tas ietver regulāru aprīkojuma pārbaudi, personāla apmācību un atbilstību starptautiskajām un vietējām normām un noteikumiem. 52 Latvijā aviācijas degvielas piegādes un uzpildes tirgus ir saistīts ar aviācijas nozares attīstību. Kopumā Latvijā ar aviācijas degvielas tirdzniecību un uzpildi nodarbojas vairāki uzņēmumi, kas nodrošina konkurenci un Pakalpojuma kvalitāti. Rīgas lidostā Pakalpojuma straujā attīstība saistīta ar lielo pieprasījumu pēc aviācijas pārvadājumiem un to pieaugošo apjomu. Pēdējos gados arvien vairāk aviokompāniju izmanto Rīgas lidostu kā tranzīta punktu, kas palielina nepieciešamību pēc efektīviem un uzticamiem Pakalpojuma sniedzējiem. 53 Par vienu no efektīvākajiem aviācijas degvielas uzpildes veidiem tiek uzskatītas ātrās uzpildes sistēmas jeb hidranti, kas nodrošina ātru un efektīvu lidmašīnu apkalpošanu. Rīgas lidostā vislabāk attīstīta ir tiešās uzpildes sistēma, kas nodrošina ātru un drošu degvielas piegādi tieši lidmašīnās. Savukārt primāro aviācijas degvielas iepirkumu Latvija galvenokārt veic no Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valstīm. Tādējādi, nodrošinot aviācijas degvielas piegādes, uzņēmumi nav pakļauti riskiem, kas saistīti ar degvielas kvalitātes sertificēšanu atbilstoši ES normām. 1.2. Nekoordinētās ietekmes izvērtējums 54 Kā jau norādīts, balstoties uz Horizontālajām pamatnostādnēm, nekoordinēta ietekme var rasties gadījumos, ja: 1) uzņēmumiem, kas apvienojas, ir lielas tirgus daļas; 2) uzņēmumi, kas apvienojas, ir tuvi konkurenti; 3) pircējiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātāju; 4) apvienotā struktūra spēj kavēt konkurentu paplašināšanos; 5) apvienošanās likvidē svarīgu konkurētspējīgu spēku. 55 Turpmāk analizēts katrs no faktoriem. 56 Lai aprēķinātu Apvienošanās dalībnieku tirgus daļas, informācija tika pieprasīta (un arī saņemta) no vienīgā konkurenta, kas darbojas Rīgas lidostā. 57 Lietas izpētē tika iegūta informācija no Apvienošanās dalībnieku bijušajiem, esošajiem klientiem un citām aviokompānijām, kas darbojas Rīgas lidostā. Tāpat, ņemot vērā, ka Apvienošanās dalībnieku klientu un citu aviokompāniju skaitā ir vairāki ārvalstu uzņēmumi, kas mēdz nesniegt atbildes uz KP pieprasījumiem, tad netika saņemtas atbildes no visām aptaujātajām aviokompānijām. No sniegtajām atbildēm secināms, ka, lai gan, iespējams, mazināsies konkurence, būs ierobežotākas kaulēšanās spējas, tomēr BGS LV būtu samērīgāka konkurente RIXJET nekā Gulfstream Oil. Lielākoties aviokompānijas savās atbildēs min, ka katrā lidostā izmanto tikai vienu Pakalpojuma sniedzēju, ko tiešā mērā ietekmē uzpildītās aviācijas degvielas apjoms. 58 Ievērojot teikto, var secināt, ka ir iegūta informācija par būtiskākajiem tirgus dalībniekiem Lietā apskatītajā tirgū, kas ļauj novērtēt konkurences apstākļus, tādējādi turpmāk tekstā iekļauts arī tirgus daļu aprēķins. Lietas izpētē iegūtā informācija ir apkopota turpmākajā tekstā. Tabula Nr. 1 Aviācijas degvielas uzpildītāju tirgus daļas pēc neto apgrozījuma (KPI, 2024) Tirgus dalībnieks Tirgus daļa pēc apgrozījuma, % (*) 2017 2018 2019 2020 2021 2022 BGS LV [20-30] [30-40] [20-30] [20-30] [20-30] [20-30] Gulfstream Oil [10-20] [10-20] [10-20] [20-30] [10-20] [20-30] Dalībnieki kopā: [30-40] [40-50] [40-50] [40-50] [40-50] [40-50] RIXJET [60-70] [50-60] [50-60] [50-60] [50-60] [50-60] Kopā: 100.00 100.00 100.00 100.00 100.00 100.00 Avots: Ziņojuma un informācijas pieprasījumu dati, KP aprēķini 59 Lietas izpētē iegūtā informācija liecina, ka konkrētā tirgus līderis ir RIXJET. Apvienošanās dalībnieki BGS LV un Gulfstream Oil nav līdera pozīcijās, taču to tirgus daļa pēc Apvienošanās veidotu ievērojamu tirgus spēku. Tabula Nr. 2 Aviācijas degvielas uzpildītāju tirgus daļas pēc apjoma (KPI, 2024) Tirgus dalībnieks Tirgus daļa pēc apjoma, % (*) 2017 2018 2019 2020 2021 2022 BGS LV [20-30] [30-40] [20-30] [20-30] [20-30] [20-30] Gulfstream Oil [10-20] [10-20] [10-20] [20-30] [10-20] [20-30] Dalībnieki kopā: [40-50] [40-50] [40-50] [40-50] [40-50] [40-50] RIXJET [50-60] [50-60] [50-60] [50-60] [50-60] [50-60] Kopā: 100.00 100.00 100.00 100.00 100.00 100.00 Avots: Ziņojuma un informācijas pieprasījumu dati, KP aprēķini 60 Balstoties gan uz tabulas Nr. 1, gan uz tabulas Nr. 2 datiem, var secināt, ka RIXJET tirgus daļas gan pēc apjoma, gan pēc apgrozījuma ir gandrīz divas reizes lielākas nekā katram Apvienošanās dalībniekam atsevišķi. Salīdzinot RIXJET un Apvienošanās dalībnieku kopējo tirgus daļu, secināms, ka RIXJET vidēji tirgus daļa ir bijusi (*) [50-60] %, bet Apvienošanās dalībniekiem kopējā tirgus daļa - (*) [40-50] %. Tātad var pieņemt, ka pēc Apvienošanās darījuma noslēgšanas BGS LV un Gulfstream Oil apvienotās struktūras tirgus daļa varētu būt ap (*) [40-50] %, neizslēdzot iespēju, ka tā varētu arī palielināties. 61 Līdz ar to var secināt, ka Apvienošanās dalībnieki varētu kontrolēt 40-50 % tirgus daļu. Ņemot vērā, ka apskatītajā tirgū darbojas mazs skaits tirgus dalībnieku, arī Apvienošanās dalībnieku klientiem nebūs pietiekamas izvēles iespējas minēto produktu iegādē, tajā pašā laikā jāvērš uzmanība tabulai Nr. 3, kur dota informācija par citu ES valstu lidostu praksi saistībā ar pakalpojumu sniedzēju skaitu. Tabula Nr. 3 Aviācijas degvielas uzpildītāju skaits ES lidostās (pirms Apvienošanās) (KPI, 2024) Paklapojuma sniedzēju skaits lidostā Lidostu lielums pēc apkalpotā pasažieru skaita, milj. Lidostu skaits 1 6,1-8,4 6 2 5,1-9,6 16 3 5,0-9,2 17 4 5,0 1 Kopā: 281,5 40 Avots: ES lidostu statistikas un informatīvie dati, Ziņojuma dati 62 Balstoties uz Ziņojumā sniegto informāciju, ES lidostās visbiežāk ir vien divi vai trīs Pakalpojuma sniedzēji, vairāk ir tikai vienā no minētajām 40 lidostām, taču var secināt, ka apkalpoto pasažieru skaits nav noteicošais faktors, bet gan infrastruktūras pieejamība, kas Rīgas lidostā ir kļuvusi ierobežotāka "Rail Baltica" projekta izbūves dēļ. 63 Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 17.06.2008. noteikumu Nr. 447 "Kārtība, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum" 12.3. apakšpunktam lidostas administrācija nodrošina, lai lidostas lietotājiem neatkarīgi no tā, kādā lidostas daļā tas darbojas, būtu iespēja izvēlēties vismaz starp diviem lidlauka degvielas uzpildes pakalpojumu sniedzējiem. Minētajos noteikumos ietvertās tiesību normas izriet no Padomes 15.10.1996. Direktīvas 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās, kuras 2. pants paredz, ka dalībvalstis var ierobežot lidlauka degvielas uzpildes pakalpojumu sniedzēju skaitu. Atbilstoši minētās direktīvas preambulas 11. punktam atsevišķas lidlauka sniegto pakalpojumu kategorijās pieeja tirgum var saskarties ar ierobežojumiem attiecībā uz drošību, jaudu un pieejamo platību, ir jāspēj ierobežot šo pakalpojumu sniedzēju skaitu. Tādējādi šāds degvielas uzpildes pakalpojumu sniedzēju skaits tik specifiskā tirgū nav nekas neparasts un ir pieļaujams. 64 Kā minēts iepriekš, cits būtisks rādītājs tirgus koncentrācijas noteikšanai ir HHI. Aprēķins dots tālāk. Tabula Nr. 4 Kopējais koncentrācijas līmenis (HHI) tirgū (KPI, 2024) Tirgus dalībnieks Vērtība pirms Apvienošanās (*) Vērtība pēc Apvienošanās (*) BGS LV [500-750] [2 000-2 500] Gulfstream Oil [250-500] RIXJET [2 500-3 000] [2 500-3 000] HHI: [3 500-4 000] [5 000-5 500] ∆ (*) [1 000-1 500] Avots: KP aprēķini 65 Balstoties uz HHI aprēķinu rezultātiem, kas doti tabulā Nr. 4, ja HHI vērtība pēc apvienošanās ir lielāka par 2 000 un delta (∆) vērtība ir lielāka par 250, koncentrācija radīs bažas. Tāpat arī var secināt, ka, tā kā HHI>2 500, tad tirgus tiek uzskatīts par ļoti koncentrētu, tādējādi HHI pēc apvienošanās norāda uz vēl lielāku koncentrāciju, padarot tirgu vēl mazāk konkurētspējīgu. Pamatojoties uz šo analīzi, apvienošanās radīs ievērojamu koncentrācijas pieaugumu jau tā ļoti koncentrētajā tirgū. Šādas izmaiņas var radīt būtiskus konkurences ierobežojumus, kas varētu negatīvi ietekmēt patērētājus un tirgus dinamiku kopumā. Tādēļ šādas apvienošanās gadījumā rūpīgi jāizvērtē potenciālie riski un jānosaka atbilstoši nosacījumi vai ierobežojumi, lai mazinātu negatīvo ietekmi. Tirgus ar HHI virs 2 500 tiek uzskatīts par ļoti koncentrētu un apvienošanās, kas palielina HHI par vairāk nekā 200 punktiem, var radīt monopola vai oligopola tendences. 66 Lietas izpētes laikā iegūta informācija gan no Rīgas lidostas, gan no RIXJET, gan no aviokompānijām, kas piedāvā lidojumus uz un no Rīgas lidostas. No desmit aviokompānijām izsūtītiem informācijas pieprasījumiem saņemtas sešas atbildes vēstules. Informācijas pieprasījumos tika jautāts galvenokārt par Apvienošanās riskiem un pozitīvajiem aspektiem, jaunu dalībnieku ienākšanas iespējām ietekmētajā tirgū, aizvietojamību, sadarbības līgumu noslēgšanas procesiem un noteikumiem, kā arī par caurredzamību attiecībā uz cenu noteikšanu. 67 Vērtējot klientu grupas, secināts, ka BGS LV un Gulfstream Oil klienti lielākoties nepārklājas, tā kā biežāk aviokompānijas izvēlas izmantot tikai vienu Pakalpojuma sniedzēju, ja vien piedāvātais aviācijas degvielas apjoms ir limitēts, tad ir iespējams izmantot arī citus Pakalpojuma sniedzējus iztrūkstošā apjoma nodrošināšanai. Apvienošanās dalībnieku klientu loks, t. i., aviokompānijas, ir samērā stabils - tie lielākoties ir tieši regulārās aviācijas klienti. Klientu loks ir tieši piesaistīts Rīgas lidostai, tādējādi var secināt, ka no pieprasījuma puses netiek sagaidītas būtiskas izmaiņas, tā kā jaunu klientu piesaiste ir ierobežota. 68 Apvienošanās dalībnieka BGS LV 5 lielākie klienti 2023. gadā bija (*). BGS LV 5 lielākie klienti 2022. gadā bija (*). BGS LV 5 lielākie klienti 2021. gadā bija (*). 69 Apvienošanās dalībnieka Gulfstream Oil 5 lielākie klienti 2023. gadā bija (*). Gulfstream Oil 5 lielākie klienti 2022. gadā bija (*). Gulfstream Oil 5 lielākie klienti 2021. gadā bija (*). Kopš 01.01.2024. Oil papildus apkalpo arī BGS LV klientus trūkstošās infrastruktūras dēļ. Kā minēts iepriekš, aviokompānijas biežāk izmanto tikai vienu Pakalpojuma sniedzēju, izņemot gadījumus, kad uzpildāmais apjoms pārsniedz Pakalpojuma sniedzēja piedāvājuma apjomu (*). 70 Klientu iespējas pārslēgties uz citu piegādātāju var tikt vērtētas no diviem aspektiem: (i) pārslēgšanās (izmaksu) barjeras un (ii) alternatīvu piegādātāju esība. Balstoties uz saņemtajām atbildēm uz informācijas pieprasījumiem, Apvienošanās tiek uzskatīta par klientu izmaksu optimizācijas iemeslu. Tāpēc klienti Apvienošanos rezultātā sagaida izmaksu samazinājumu. Tomēr jebkura cenu paaugstināšana tiek uzskatīta par monopola izmantošanu cenu politikā. Tas noteikti mudinātu aviokompānijas meklēt citus alternatīvos piegādātājus. Aviokompānijas uzsver, ka tās var rīkoties saskaņā ar saviem līgumu nosacījumiem - ja līgums noteic cenu, tā nevar mainīties noteiktā laika posmā. Ja kāds piegādātājs to pieprasa, aviokompānijas veic tirgus pētījumus un var pārtraukt līgumu, lai veiktu jaunu iepirkuma procedūru. Savukārt par alternatīvu esību aviokompānijas norāda, ka tām ir grūti prognozēt jaunu dalībnieku parādīšanos Pakalpojuma tirgū, tā kā mazākās lidostās jauni dalībnieki parasti nav gaidāmi bieži. Par aizstājamību ar Pakalpojumu citās lidostās aviokompānijas uzsver, ka tās dod priekšroku saņemt Pakalpojumu galamērķa lidostā, ja degvielas cena ir pieņemamā līmenī. Šajā aspektā lidostas nav aizstājamas ar citām lidostām. Ja galamērķa lidostā cena ir augstāka par pieņemamo līmeni, tad operatīvos apstākļos tie var plānot degvielas uzpildīšanu arī izlidošanas lidostā, cik vien tas ir iespējams. 71 Tāpat būtiski uzsvērt ienākšanas barjeru nozīmi konkurences kontekstā. Ienākšanas barjeras aviācijas degvielas tirgū Rīgas lidostā var būt ievērojamas: 1) naftas bāzēm, termināliem un degvielas uzpildes stacijām ir nepieciešams saņemt B vai C kategorijas piesārņojošās darbības atļauju saskaņā ar Ministru kabineta 30.11.2010. noteikumiem Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (var būt laikietilpīgi un sarežģīti); 2) aviācijas degvielas tirdzniecībai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence) naftas produktu vairumtirdzniecībai, kā noteikts likumā "Par akcīzes nodokli" (var būt laikietilpīgi un sarežģīti); 3) jaunam tirgus dalībniekam būs nepieciešami ievērojami ieguldījumi, lai izveidotu vai iegādātos nepieciešamo infrastruktūru degvielas tirdzniecībai un uzpildei (pēdējo 10 gadu laikā nav bijuši citi konkurenti tirgū, izņemot BGS LV, Gulfstream Oil un RIXJET); 4) nepieciešams apmācīt vai nolīgt kvalificētu personālu, kas rada papildu izmaksas, kas ir līdzīgas esošo tirgus dalībnieku izmaksām; 5) lai izmantotu RIXJET hidrantus, citiem tirgus dalībniekiem būtu jāmaksā par to lietošanu, kas palielinātu operatīvās izmaksas. 72 Tātad var secināt, ka ienākšana aviācijas degvielas tirgū Rīgas lidostā prasa ievērojamu ieguldījumu infrastruktūrā, apmācībā un licencēšanas procesā. Papildu izmaksas var radīt nepieciešamība īrēt esošos hidrantu pakalpojumus, un lielā konkurenta RIXJET tirgus vara veicina ievērojamas ekonomiskās un administratīvās barjeras jaunajiem tirgus dalībniekiem. Apvienošanās rezultātā tiek likvidēts būtisks konkurētspējīgs spēks, kas iepriekš nodrošināja tirgus dinamiku un līdzsvaru, samazinot konkurences intensitāti un veicinot augstākas cenas vai zemākas kvalitātes Pakalpojumu. Tomēr jāņem vērā, ka, pamatojoties uz BGS LV Ziņojumā norādīto informāciju, Gulfstream Oil īpašnieks plāno pamest tirgu, un bez Apvienošanās tirgus koncentrācija vēl ievērojamāk pasliktinātos, jo paliktu tikai viens lielais spēlētājs - RIXJET, vai arī RIXJET kopā ar BGS LV (bez būtiskiem aktīviem). Šādā gadījumā Apvienošanās varētu nodrošināt nepieciešamo konkurētspējas saglabāšanu tirgū. 73 KP secina, ka BGS LV un Gulfstream Oil Apvienošanās radītu būtiskus šķēršļus (nekoordinētā ietekme) efektīvai konkurencei aviācijas degvielas piegādes un uzpildes tirgū, tirgus dalībnieku skaitam mazinoties no 3 uz 2, apvienojot tuvus konkurentus, kā arī pircējiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātājus. Apvienošanās rezultātā ietekmētajā tirgū var tikt nodarīts būtisks kaitējums, kas var novest pie cenu celšanās, kvalitātes un inovāciju samazināšanās. 1.3. Koordinētās ietekmes izvērtējums 74 Atbilstoši Horizontālajām pamatnostādnēm EK, vērtējot koordinētās ietekmes iespējamību, pārbauda, vai būtu iespējams panākt vienošanos attiecībā uz koordinēšanu un vai ir paredzams, ka koordinēšana būs noturīga. Uzņēmumu skaita samazināšanās tirgū pēc savas būtības var būt faktors, kas veicina koordinēšanu14. 75 Konkrētās Apvienošanās gadījumā, to aizliedzot vai atļaujot, jebkurā gadījumā tirgū no trīs paliek ne vairāk kā divi dalībnieki, no tiem RIXJET un BGS LV. 76 Tāpat, jo ekonomiskā vide ir mazāk sarežģīta un stabilāka, jo vieglāk uzņēmumiem panākt kopēju vienošanos par koordinēšanas noteikumiem, piemēram, ir vieglāk veikt koordinēšanu starp dažiem dalībniekiem nekā starp vairākiem. Vieglāk ir veikt koordinēšanu attiecībā uz viena viendabīga ražojuma cenu nekā simtiem cenu tirgū ar daudziem atšķirīgiem ražojumiem15. 77 Ziņojumā norādīts, ka lidmašīnās izmantojamā petrolejas veida reaktīvās (aviācijas) JET A-1 tipa degviela veido atsevišķu konkrētās preces tirgu. No tā var secināt, ka konkrētā prece ir viendabīga, viena veida aviācijas degviela JET A-1. Tā kā visi trīs tirgus dalībnieki tirgo šo degvielu, tad jebkurā no scenārijiem šis kritērijs būtu kā koordinēšanu veicinošs faktors. 78 Novērtējot koordinētās ietekmes varbūtību, EK ņem vērā visu būtisko informāciju, kas ir pieejama par attiecīgo tirgu raksturojumiem, tostarp gan uzņēmumu strukturālajām pazīmēm, gan to pagātnes darbību16. 79 2022. gadā pieņemot lēmumu lietā, kurā KP atļāva apvienošanos, fiziskai personai iegūstot vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār RIXJET17, KP jau veica tirgus izpēti, līdz ar to, izpētot tirgu Lietā, KP var izmantot arī informāciju, kas tika iegūta 2022. gadā. 80 No iepriekš minētā lēmuma un publiski pieejamās informācijas var secināt, ka viens no pašreizējiem kontroles pār BGS LV īstenotājiem vēl 2020. gadā realizēja izšķirošu ietekmi RIXJET, kā arī šī persona ilglaicīgi ir bijusi pašreizējā RIXJET īpašnieka biznesa partneris. 81 Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, pēc Apvienošanās tirgū pastāv teorētiska iespēja koordinācijas riskam starp atlikušajiem diviem tirgus dalībniekiem RIXJET un BGS LV. 82 Tomēr, veicot RIXJET un BGS LV pašreizējo īpašnieku struktūras analīzi, strukturālas saites, piemēram, savstarpējas kapitāla daļas vai līdzdalība kopuzņēmumos, kas varētu palīdzēt saskaņot koordinējošo uzņēmumu stimulus, KP nekonstatē šādas saiknes esību. 83 Horizontālajās pamatnostādnēs tāpat norādīts, ka pierādījumi par koordinēšanu pagātnē ir svarīgi, ja konkrēta tirgus raksturojums nav būtiski mainījies vai ir maz ticams, ka tas drīzumā mainīsies18. 84 Tirgus dalībnieku klienti atbildēs uz KP informācijas pieprasījumiem norāda, ka Pakalpojuma cenas veidojas no dažādām sastāvdaļām, kā, piemēram, degvielas ražotnes attālums, piegādes loģistikas, uzglabāšanas utt., un sadarbības līgumi tiek pārskatīti regulāri, parasti katru gadu, izskatot tādus nosacījumus kā Pakalpojuma cena, apmaksas termiņi, kā arī laicīgas uzpildes, lai pasažieri laikus sasniegtu savus galamērķus. Klienti norāda, ka pagātnē nav novērojuši tādas cenu vai noteikumu vienlaicīgas korekcijas, kuras nevar izskaidrot tikai ar tirgus apstākļu maiņu makroekonomiskās vai ģeopolitiskās situācijas dēļ. 85 Pircēju kompensējošās pirktspējas ietekmei var būt preventīva loma attiecībā uz koordinēšanas stabilitāti. Piemēram, nodrošinot vienu piegādātāju ar lielu daļu sava pieprasījuma vai piedāvājot ilgtermiņa līgumu slēgšanu, liels pircējs var destabilizēt koordinēšanu, veiksmīgi pārliecinot vienu no koordinējošajiem uzņēmumiem atkāpties no noteiktumiem, lai gūtu jaunu ievērojamu tirdzniecības iespēju19. 86 Pēc Rīgas lidostas tīmekļvietnē pieejamās informācijas divas lielākās kompānijas, kas nodrošina lidojumus, ir Air Baltic (54 %) un Ryanair (28 %)20. Tādējādi var secināt, ka tirgus klientiem varētu būt pietiekoša kompensējošā pirktspēja, lai novērstu iespējamo koordināciju. 87 Izvērtējot iespējamos koordinētās rīcības riskus kontekstā ar iepriekš šajā sadaļā novērtētajiem apstākļiem, KP secina, ka Apvienošanās rezultātā konkurences struktūra netiks izmainīta tā, lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka tiks uzsākta vai atvieglota tirgus dalībnieku rīcības koordinēšana, kas kaitēs pastāvošai konkurencei aviācijas degvielas piegādes un uzpildes tirgū. 1.4. BGS LV konkurētspējas samazināšanās 88 Iesniedzējs norāda, ka BGS LV bija spiesta atsavināt savu degvielas uzglabāšanas bāzi stratēģiski nozīmīgam projektam "Rail Baltica". Atbilstoši Ziņojumā norādītajam šobrīd BGS LV vēl ir saistoši līgumi ar klientiem, kuri bija noslēgti tad, kad BGS LV vēl bija sava degvielas uzglabāšanas bāze. Piedāvātajā cenā nebija iekļauti izdevumi, kas ir saistīti ar apakšuzņēmēju izmantošanu (šobrīd BGS LV Pakalpojumu nodrošina caur Gulfstream Oil). Katru gadu aviokompānijas organizē konkursu un noslēdz līgumu ar tādu degvielas piegādātāju, kurš piedāvā zemāku cenu. Degvielas piegādātājs, kam ir sava infrastruktūra, var piedāvāt lētāku degvielas piegādes cenu. Nekonkurētspējīgas cenas dēļ (iekļaujot izdevumus par apakšuzņēmēja izmantošanu piedāvātajā cenā) BGS LV pazaudēs savus klientus 2024. gada rudenī, jaunus klientus iegūt arī nebūs iespējams, un BGS LV būs spiesta aiziet no tirgus. 89 Horizontālajās pamatnostādnēs norādīts, ka dažos apstākļos EK ņem vērā turpmākās tirgus izmaiņas, ko var viegli paredzēt. Savukārt konkurences literatūrā, norādīts, ka konkurences efekta novērtēšanā svarīgs faktors ir apvienošanās dalībnieku konkurētspējas novērtējums, kā arī konkurences stāvoklis industrijā.21 90 Piemēram, Boing/McDonnel Douglas apvienošanās gadījumā, kurā konkurence samazinājās no 3 tirgus dalībniekiem uz 2, FTC atļāva apvienošanos, jo: 1) MC Donnel Douglas prognozējamā nākotnē nav vērtējams kā nozīmīgs tirgus spēks; 2) turpmākai MC Donnel Douglas darbībai nav ekonomiski pamatotas stratēģijas. 91 Savukārt Deloitte & Touche/Andersen lietā22, kur konkrētajā tirgū tirgus dalībnieku skaits samazinājās no 5 uz 4, EK ņēma vērā Andersen tīkla pasaules mēroga sabrukumu, kā rezultātā tas vairs nebija uzskatāms par efektīvu konkurentu, līdz ar to pakalpojumu sniedzēju skaita samazinājums neizbēgami tiktu samazināts no 5 līdz 4 neatkarīgi no apvienošanās, t. i., šāds samazinājums būtu neizbēgams. EK norādīja, ka, ja ierosinātais apvienošanās darījums kādu iemeslu dēļ nenotiktu, pastāv divi iespējami alternatīvi scenāriji: (1) Andersen pārņemtu kāds no pārējiem lielā četrinieka revīzijas un grāmatvedības uzņēmumiem; (2) Andersen esošie klienti tiktu izkliedēti starp atlikušajiem lielā četrinieka revīzijas un grāmatvedības uzņēmumiem. Abu scenāriju gadījumā vienīgā atšķirība ir tirgus daļu sadale starp atlikušajiem tirgus dalībniekiem, taču EK secināja, ka tirgus daļām ir ierobežota nozīme revīzijas un grāmatvedības pakalpojumu tirgū lieliem un kotētiem uzņēmumiem, jo gandrīz visa jaunu klientu iegūšana notiek klientu izsludinātajos konkursos. Kopumā visiem lielā četrinieka uzņēmumiem ir pietiekama reputācija un resursi, lai tos uzskatītu par konkurētspējīgiem uzņēmumiem. EK tirgus izpēte ir parādījusi, ka, ja klients konkursā neizvēlas kādu no lielā četrinieka, visbiežākais iemesls ir interešu konflikta problēma, nevis uzņēmuma lielums (tirgus daļa). Izvērtējot alternatīvos scenārijus, EK konstatēja, ka tie nebūtu mazāk kaitīgi konkurencei, un atļāva apvienošanos. 92 03.06.2024. vēstulē BGS LV norāda, ka tai piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanas process ilga 5 gadus un kopš tā uzsākšanas tas vairākkārt tika apturēts un atsākts no jauna, radot tiesisku un faktisku nenoteiktību par atsavināšanas kārtību, noteikumiem un termiņiem. Visa atsavināšanas procesa laikā BGS LV regulāri esot lūgusi SIA "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS", kas realizēja valsts deleģējumu veikt atsavināšanas procesu, noteikt precīzu datumu, kad BGS LV būs jāatbrīvo tai piederošais aviācijas degvielas termināls, lai laicīgi varētu plānot savas saimnieciskās darbības aktivitātes. Taču galējais atbrīvošanas un termināla nodošanas datums tika paziņots vien 2023. gada otrajā pusē, norādot, ka tas jāatbrīvo un jānodod līdz 01.01.2024. 93 BGS LV jau 2019. gadā primāri esot vērsusies pie Rīgas lidostas ar lūgumu ierādīt citu līdzvērtīgu zemesgabalu esošā termināla pārcelšanai vai jauna termināla būvniecībai, taču Rīgas lidosta, izvērtējot tajā laikā pieejamos brīvos zemesgabalus, esot darījusi zināmu, ka izpildīt šo lūgumu nav iespējams. 94 Vienlaikus kā argumentu tam, kādēļ BGS LV neizvēlējās pārcelt esošo termināli uz jaunu vietu lidostas teritorijā vai būvēt jaunu termināli lidostas teritorijā, nenorāda uz nepieciešamās teritorijas trūkumu, bet gan būvniecības procesa ilgumu (3-5 gadi). Arī Rīgas lidosta savā 31.05.2024. vēstulē norāda, ka, ja Pakalpojuma sniedzējiem rastos nepieciešamība veikt jaunas infrastruktūras izbūvi Pakalpojuma sniegšanai, saņemot attiecīgu pieprasījumu, Rīgas lidosta vērtētu attiecīgai infrastruktūrai piemērotāko vietu, ņemot vērā Rīgas lidostas attīstības plānus un uzņemtās saistības, un normatīvajos aktos (t. sk. Rīgas lidostas iekšējos normatīvos dokumentos) noteiktajā kārtībā organizētu konkursu par apbūves tiesību piešķiršanu noteikta veida infrastruktūras izbūvei. 95 Saistībā ar iespējamiem scenārijiem esošās infrastruktūras atsavināšanas kontekstā 03.06.2024. vēstulē BGS LV ir izvērtējusi tādus iespējamos scenārijus kā: 1) esošā termināla pārcelšana uz jaunu vietu lidostas teritorijā; 2) jauna termināla būvniecība lidostas teritorijā; 3) lidostā esošas termināla infrastruktūras noma; 4) lidostā esošas termināla infrastruktūras iegāde. 96 Kā minēts vēstulē, pirmie divi scenāriji prasītu darbības pilnīgu apturēšanu uz 3-5 gadiem būvniecības dēļ (papildus radot apgrūtinājumu, ienākot tirgū no jauna), trešais scenārijs nozīmētu ekonomisku atkarību no iznomātāja, palielinot Pakalpojuma pašizmaksu, savukārt ceturtais scenārijs tika atzīts par BGS LV optimālāko risinājumu, tā kā ļauj saglabāt tirgus pozīcijas bez būvniecības dīkstāves perioda vai atkarības no iznomātāja. 97 No iepriekš minētā var secināt, ka BGS LV vairs nevar piedāvāt konkurētspējīgu cenu, jo "Rail Baltica" projekta dēļ tai atsavināta degvielas uzglabāšanas bāze. Nekonkurētspējīgas cenas dēļ (iekļaujot izdevumus par apakšuzņēmēja izmantošanu piedāvātajā cenā) BGS LV pazaudēs savus klientus 2024. gada rudenī, jaunus klientus iegūt arī nebūs iespējams, un BGS LV būs spiesta aiziet no tirgus. 98 Par to, ka tirgū nav teritoriju jaunas degvielas bāzes izbūvei apliecina arī (*) 99 Gadījumā, ja BGS LV izietu no tirgus, tajā paliktu viens liels tirgus spēlētājs RIXJET ar vairāk nekā 60 % tirgus daļu un Gulfstream Oil, tādējādi nostiprinoties RIXJET tirgus varai. 100 Savukārt BGS LV un Gulfstream Oil Apvienošanās gadījumā tirgū rastos konkurējošs spēks pašreizējam tirgus līderim RIXJET. Kā liecina klientu atbildes, (*) 101 Tādējādi, izvērtējot hipotētiskos scenārijus gadījumiem, ja Apvienošanās notiek vai nenotiek, KP secina, ka abos gadījumos koncentrācija tirgū pieaugtu, tirgus dalībnieku skaitam samazinoties no 3 uz 2. Tomēr, ja Apvienošanās nenotiktu, pieaugtu tirgus varas pozīcija, savukārt, ja Apvienošanās notiktu, tirgū izveidotos konkurējošs spēks šim tirgus līderim. Tādējādi konkrētajā situācijā, kad ārēju apstākļu dēļ BGS LV būtu spiesta pamest tirgu, tirgus dalībnieku Apvienošanās radītu mazāku kaitējumu vai pat ieguvumu konkurences situācijai nekā gadījumā, ja Apvienošanās nenotiek. Gala secinājumi 102 BGS LV un Gulfstream Oil Apvienošanās ietekmes novērtējums veikts, izvērtējot Apvienošanās horizontālos aspektus, kā arī ņemot vērā hipotētiskā scenārija izvērtējumu. 103 BGS LV un Gulfstream Oil Apvienošanās radītu būtiskus šķēršļus (nekoordinētā ietekme) efektīvai konkurencei aviācijas degvielas piegādes un uzpildes tirgū. Tirgus dalībnieku skaitam mazinoties no 3 uz 2, apvienotos tuvi konkurenti, kā arī pircējiem ir ierobežotas iespējas mainīt piegādātājus. Apvienošanās rezultātā ietekmētajā tirgū var tikt nodarīts būtisks kaitējums, kas var novest pie cenu celšanās, kvalitātes un inovāciju samazināšanās. 104 Izvērtējot iespējamos koordinētās rīcības riskus kontekstā ar iepriekš šajā sadaļā novērtētajiem apstākļiem, KP secina, ka Apvienošanās rezultātā konkurences struktūra netiks izmainīta tā, lai ievērojami palielinātu varbūtību, ka tiks uzsākta vai atvieglota tirgus dalībnieku rīcības koordinēšana, kas kaitēs pastāvošai konkurencei aviācijas degvielas piegādes un uzpildes tirgū. 105 Izvērtējot hipotētiskos scenārijus gadījumiem, ja Apvienošanās notiek vai Apvienošanās nenotiek, KP secina, ka abos gadījumos koncentrācija tirgū pieaugtu, tirgus dalībnieku skaitam samazinoties no 3 uz 2. Tomēr, ja Apvienošanās nenotiktu, pieaugtu tirgus varas pozīcija, savukārt, ja Apvienošanās notiktu, tirgū izveidotos konkurējošs spēks šim tirgus līderim. Tādējādi, konkrētajā situācijā, kad ārēju apstākļu dēļ BGS LV būtu spiesta pamest tirgu, tirgus dalībnieku Apvienošanās radītu mazāku kaitējumu vai pat ieguvumu konkurences situācijai nekā gadījumā, ja Apvienošanās nenotiek. Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktu, 15. panta pirmās daļas 3. punktu un 16. panta otro un ceturto daļu, Konkurences padome nolēma: atļaut apvienošanos, Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "BALTIC GROUND SERVICES LV" iegūstot izšķirošu ietekmi pār "Gulfstream Oil" SIA. Saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. (*) - Ierobežotas pieejamības informācija 1 Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju Savienības konkurences tiesībās (C/2024/1645), 23. punkts. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ%3AC_202401645 2 KP 10.05.2022. lēmums Lietā Nr. KL\2.2-4\22\6 - "Par fiziskas personas vienpersoniskas izšķirošas ietekmes iegūšanu pār SIA "RIXJET" un SIA "RIXJET RIGA"". Pieejams: https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/20220510_L%C4%93mums_RIXJET_publiskojam%C4%81%20versija.pdf 3 04.11.2010. EK lēmums - SHELL/ TOPAZ/ JV. Pieejams: https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m5880_215_2.pdf 4 26.07.2012. Bulgārijas Konkurences iestādes lēmums - Lukoil Neftochem Burgas AD | Lukoil Aviation Bulgaria EOOD. Pieejams: https://your.caselex.eu/storage/announcement/%D0%90%D0%9A%D0%A2-889-26.07.2012.pdf#page= 5 20.01.2004. EK Pamatnostādnes par horizontālo apvienošanos novērtēšanu. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52004XC0205(02)&from=EN 6 Senāta 22.01.2013. spriedums lietā Nr. SKA-37/2013, Plesko, 8. punkts un tajā norādītā judikatūra. 7 Horizontālās pamatnostādnes, 22. punkts. Skat arī KP 06.08.2020. lēmums Nr. 11 Coffee Address, KAFE SERVISS, ESPRESSOBLUE, 71. punkts. Pieejams: https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/20200806_KP_%20LEMUMS_PUBLISKOJAMA_Versija.pdf. KP 20.02.2020. lēmums Nr. 4 BITE Latvija, Baltcom, 57. punkts. Pieejams: https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/KP_lemums_Bite_publiskojama.pdf. 8 Horizontālās pamatnostādnes, 27. punkts. 9 Horizontālās pamatnostādnes, 28.- 30. punkts. 10 Horizontālās pamatnostādnes, 31. punkts. 11 Horizontālās pamatnostādnes, 32.-35. punkts. 12 Horizontālās pamatnostādnes, 36. punkts. 13 Horizontālās pamatnostādnes, 37.-38. punkts. 14 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52004XC0205(02) 41. punkts 15 Turpat 45. punkts 16 Turpat 43. punkts 17 KP 10.05.2022. lēmums Nr. 7 Par fiziskas personas vienpersoniskas izšķirošas ietekmes iegūšanu pār SIA "RIXJET" un SIA "RIXJET RIGA, https://lemumi.kp.gov.lv/files/documents/20220510_L%C4%93mums_RIXJET_publiskojam%C4%81%20versija.pdf 18 Turpat 43. punkts 19 Turpat 57. punkts 20 https://www.riga-airport.com/lv/media/2944/download 21 https://www.competitionpolicyinternational.com/wp-content/uploads/2020/09/AC-September-I.pdf 22 EK 01.07.2002. lēmums lietā Nr. COMP/M.2810, pieejams: https://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m2810_en.pdf Konkurences padomes priekšsēdētājs J. Gaiķis