7. Article

Metodiskās vadības institūcijai attiecīgajā veselības aprūpes jomā ir šādi pienākumi: 7.1. nodrošināt sistemātisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī, tai skaitā pacientu drošības un pieredzes jomā: 7.1.1. sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru nodrošināt metodisko atbalstu un konsultācijas ārstniecības iestādēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos; 7.1.2. izvērtēt un veicināt klīnisko vadlīniju, klīnisko algoritmu, klīnisko ceļu un standarta rīcības procedūru ieviešanu un aktualizēšanu ārstniecības iestādēs, kā arī sekmēt klīnisko datu aprites platformas izstrādi un ieviešanu; 7.1.3. sniegt priekšlikumus Slimību profilakses un kontroles centram un Nacionālajam veselības dienestam par jomas pilnveidošanu, tai skaitā par metodiskā atbalsta sniegšanu ārstniecības iestādēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos, par veselības aprūpes rezultatīvo rādītāju un indikatoru klāstu ārstniecības iestāžu darbības un rezultātu analīzei, kā arī par izstrādājamo klīnisko vadlīniju sarakstu, spēkā esošajām klīniskajām vadlīnijām un to ieviešanas metodisko vadību; 7.1.4. nodrošināt klīnisko auditu veikšanu; 7.1.5. nodrošināt nāves cēloņu konfidenciālās analīzes veikšanu; 7.2. izstrādāt vienotus profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principus ārstniecības iestādēs un veicināt to ieviešanu, tai skaitā: 7.2.1. definēt kvalitātes kritērijus cilvēkresursu un materiāltehniskajam nodrošinājumam, veicot datu atlasi un analīzi; 7.2.2. identificēt veselības aprūpes jomai specifiskus kvalitātes kritērijus, tai skaitā rezultatīvos rādītājus, un nodrošināt kvalitātes kritēriju sistemātisku izvērtēšanu; 7.2.3. veikt aktuālās situācijas analīzi, noskaidrot problēmjautājumus, sagatavot praksē balstītus secinājumus par profilakses, diagnostikas un ārstēšanas principiem, tos papildinot ar rekomendācijām, kas pamatojas uz pierādījumos balstītas medicīnas principiem; 7.2.4. izveidot un atjaunot metodiskos standartus dažādām ārstēšanas programmām un apakšprogrammām, ņemot vērā diagnostikas iespējas un pieejamos resursus; 7.2.5. pārraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu metodisko standartu ievērošanu; 7.2.6. sniegt priekšlikumus Veselības inspekcijai jomas pilnveidošanai, tai skaitā par veselības aprūpes profesionālās un darbspējas ekspertīzes kvalitāti; 7.3. konsultēt ministriju un citas veselības jomas institūcijas jautājumos, kas saistīti ar veselības aprūpes politikas plānošanu un pārraudzības sistēmas uzlabošanu, tai skaitā: 7.3.1. plānot un sniegt priekšlikumus ministrijai par jomas attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā par nepieciešamo diagnostisko un ārstniecības metožu (medicīnisko tehnoloģiju) nodrošinājumu valstī; 7.3.2. sniegt atbalstu un viedokli Zāļu valsts aģentūrai ar veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanu saistītos jautājumos; 7.3.3. izvērtēt un sniegt priekšlikumus ministrijai par attīstības plānošanas dokumentu un citu normatīvo aktu projektiem, tai skaitā prioritizēt un sniegt viedokli Nacionālajam veselības dienestam par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pārrēķināto vai no jauna ieviesto tarifu ieviešanai; 7.4. sniegt priekšlikumus par medicīniskās izglītības kvalitātes uzlabošanu, tai skaitā: 7.4.1. ministrijai par veselības nozares cilvēkresursu īstermiņa un ilgtermiņa attīstību un plānošanu; 7.4.2. ārstniecības iestādēm par klīniskās bāzes izmantošanu ārstniecības personu izglītībai un zināšanu pārnesei starp ārstniecības iestādēm, tai skaitā zināšanu pārnesi uz reģioniem; 7.5. īstenot starpdisciplināru pieeju jomas attīstībā un nodrošināt starpnozaru sadarbības labās prakses paraugu pārņemšanu, veicinot izcilību; 7.6. piedalīties procedūru izstrādē klīnisko datu ievākšanai, apkopošanai, uzglabāšanai un analīzei, tai skaitā definējot iztrūkstošos un rekomendējot neievākt liekos veselības datus; 7.7. sniegt rekomendācijas ministrijai un valsts institūcijām par reģistriem, klasifikatoriem un klasificēšanas sistēmām; 7.8. līdzdarboties epidemioloģisko un klīnisko pētījumu veikšanā, tai skaitā akadēmisko, valsts pētījumu un fundamentālo pētījumu programmās, īstenojot padomdevēja funkciju; 7.9. piedalīties nacionāla līmeņa veselības aprūpes jomas sadarbības tīklu izveidē un nodrošināt dalību Eiropas Savienības dalībvalstu veselības aprūpes sniedzēju un ekspertīzes centru kopīgi veidotajos Eiropas references tīklos; 7.10. iesaistīties profesionālo jautājumu risināšanā sadarbībā ar Veselības ministriju, citām ārstniecības iestādēm, ārstniecības personu profesionālajām organizācijām, izglītības iestādēm, valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī citu jomu ekspertiem, tai skaitā konsultējoties ar citu valstu ekspertiem un kompetenču centriem; 7.11. sniegt priekšlikumus ministrijai par ārstniecības personu darba samaksas veidošanas principiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai; 7.12. nodrošināt veselības aprūpes jomas ekonomisko izvērtēšanu; 7.13. sagatavot un katru gadu līdz 15. septembrim iesniegt ministrijā metodiskās vadības institūcijas prioritāri veicamos uzdevumus nākamajam gadam; 7.14. nodrošināt ministrijas uzdoto uzdevumu izpildi vienotu profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un tās pēctecības principu izstrādē, kā arī sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzības nodrošināšanā. 8