10. Article

Izvērtējot Lokālplānojuma atbilstību Plānojumam, konstatēju, ka Plānojuma apbūves noteikumu 350.2. apakšpunkts attiecībā uz TIN2 un TIN3 nosaka, ka detālplānojumā vai lokālplānojumā jānosaka ūdensapgādes un notekūdeņu risinājumus, paredzot obligātu pieslēgumu centralizētajiem tīkliem. Plānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīts: "Kā viena no būtiskām problēmām, kas kavē Sužu ciema attīstību, ir teritorijas sliktā notece, kas izraisa gan applūšanas risku, gan apgrūtina ciema teritorijas turpmāko apbūvi. Ciema dienvidaustrumu daļā, kur ir būvniecībai nelabvēlīgi apstākļi - vāja grunts nestspēja, applūšanas risks, iepriekšējā teritorijas plānojumā 2009.-2021.g. bija paredzētas plašas savrupmāju apbūves teritorijas. Jaunajā plānojumā šī daļa noteikta kā teritorija ar īpašiem nosacījumiem TIN11, kur pirms būvniecības uzsākšanas veicama izpēte un nopietna inženiertehniskā sagatavošana. Tālākā ciema attīstība būtu plānojama kopā ar Rīgas pilsētas Sužiem, paredzot vienotas kanalizācijas sistēmas izveidi"27, "[..] Garkalnes novada teritorijas plānojumā ir apzinātas vairākas teritorijas, kur vienlaikus identificēti vairāki paaugstināta riska faktori, kas savstarpēji pārklājoties ietekmē viens otru. Šajās teritorijās ir komplicētas situācijas, ko nevar atrisināt, pievēršoties tikai kāda atsevišķa riska pārvaldības plānošanai"28. Savukārt Lokālplānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka Lokālplānojuma risinājumi nesaglabā Plānojumā noteikto teritoriju ar īpašiem noteikumiem - TIN2 un TIN3, jo teritorijas attīstības plānošanai tiek izstrādāts lokālplānojums, kurā citustarp tiek noteikts ūdensapgādes un notekūdeņu risinājums, paredzot obligātu pieslēgumu centralizētajiem tīkliem29. Neskatoties uz minēto, Lokālplānojuma apbūves noteikumu 10. un 11. punkts nosaka, ka Lokālplānojuma teritorijā tiek atļauti decentralizētie risinājumi - lokāla ūdensapgāde (dziļurbums) katrā zemesgabalā un decentralizētas kanalizācijas sistēmas ierīkošana kā pagaidu risinājums līdz centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvei. Savukārt Lokālplānojuma apbūves noteikumu 65. punkts noteic, ka, lai lokālplānojuma teritorijā īstenotu savrupmāju dzīvojamo apbūvi pēc piecdesmitās dzīvojamās mājas būvniecības jeb, sākot ar teritorijas attīstības otro kārtu, ir jāparedz centralizētās kanalizācijas risinājums - izbūvēt lokālās bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas vai kanalizācijas tīklu ar pieslēgumu esošajam kanalizācijas tīklam Bukultos, vai pieslēgties kanalizācijas tīklam, kas izbūvēts gar Lokālplānojuma teritoriju vai tās tuvumā (ja ir pieejams centralizētās kanalizācijas tīkls ārpus Lokālplānojuma teritorijas). 10.1. Lokālplānojuma apbūves noteikumu 10. un 11. punkts nenosaka subjektu, kuram ir pienākums izbūvēt centralizētās kanalizācijas tīklus Lokālplānojuma teritorijā: 10.1.1. 2022. gada 21. decembra Domes sēdē tika apstiprināta Stratēģija un Attīstības programma 2022.-2028. gadam ar tās sastāvā esošo Rīcības plānu un Investīciju plānu30. Minētie ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumenti līdz 2028. gadam neparedz Sužos investīcijas inženierkomunikāciju, t.sk. centralizētās kanalizācijas tīklu, izbūvei. Tomēr šīs pašas Domes sēdes laikā pieņemts lēmums par Lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu31. Proti, Pašvaldībai Lokālplānojuma izstrādes uzsākšanas brīdī jau bija zināms, ka plānošanas periodā līdz 2028. gadam Sužos netiek paredzēta centralizēto kanalizācijas tīklu izbūve. 10.1.2. Lokālplānojuma darba uzdevumā32 Pašvaldība nav izvirzījusi prasību plānot centralizētos kanalizācijas tīklus Lokālplānojuma teritorijā, kaut Plānojuma nosacījumi šai teritorijai to uzliek kā obligātu pienākumu, attiecīgi Lokālplānojuma darba uzdevums šajā daļā neatbilst Plānojuma apbūves noteikumu 350.2. apakšpunktam. 10.1.3. Pašvaldības SIA "Garkalnes inženiertīkli" savos izdotajos nosacījumos norādījusi33, ka pie Lokālplānojuma teritorijas tai nav piederošu centralizētu kanalizācijas tīklu. Arī SIA "Rīgas ūdens" savos nosacījumos norādījusi34, ka pie Lokālplānojuma teritorijas tai nav izbūvēti centralizētās kanalizācijas sistēmas cauruļvadi, un plānošanas periodā līdz 2026. gadam tos nav paredzēts izbūvēt Sužu ciema tuvumā. 10.1.4. Dienests savā atzinumā35 par Lokālplānojumu norāda, ka nepiekrīt Lokālplānojumā plānotajiem ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas risinājumiem, pamatojot, ka tik apjomīgai dzīvojamās apbūves atļaušanai Lokālplānojumā būtu jānosaka obligāts pieslēgums centralizētajai ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas sistēmai vai jāsniedz atbilstošs skaidrojums36 un prasības pagaidu risinājumiem apbūves noteikumos jāpadara stingrākas. Dienesta atzinuma37 noraidīšanas argumentācijā Lokālplānojuma izstrādātāji atsaukušies uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 20. jūnija spriedumā lietā Nr. SKA-170/2018 (A420349813) (turpmāk - Spriedums) paustajām atziņām, tostarp, ka jānošķir centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūve no pieslēgšanās centralizētajai kanalizācijas sistēmai; centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve ir pašvaldības pienākums, savukārt pašvaldības iedzīvotāju (zemesgabalu īpašnieku) pienākums var būt izveidot pieslēgumu no sava īpašuma līdz pašvaldības izveidotajai centrālajai kanalizācijas sistēmai. Tomēr Lokālplānojuma izstrādātāji nav ņēmuši vērā, ka minētajā Spriedumā tika vērtēts, vai pašvaldība kā nosacījumu zemesgabala sadalīšanai un apbūvei var izvirzīt privātpersonai pienākumu izbūvēt savienojumu ar pašvaldības centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ņemot vērā, ka šāda pienākuma noteikšana skar vairākas būtiskas tiesību jomas - teritorijas plānošanu un apbūves kontroli pašvaldībā, vides aizsardzību un privātpersonas tiesības uz sava īpašuma izmantošanu. Proti, šajā spriedumā ietvertās atziņas ir vērstas uz privātpersonu tiesisko aizsardzību, kas nav tulkojamas tādējādi, ka pašvaldībai ir pienākums ikviena attīstītāja zemes vienībā izbūvēt centralizētos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, kad attīstītājs iecerējis, piemēram, ciemata izveidošanu. Spriedumā tiesa norādījusi, ka centralizēta sistēma ir tāda, kuru kopīgi lieto vairāki lietotāji (ārējo tīklu un būvju kopums) un kura atrodas attiecīgā ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā. Tāds cauruļvads (ūdenssaimniecības sistēmas daļa), kam pieslēdzas vairāku zemesgabalu īpašnieki, pats par sevi veido centralizēto sistēmu. Savukārt pieslēgums ir tā sistēmas daļa, kas savieno individuālā lietotāja sistēmu ar kopīgi lietoto; pieslēgums nevar būt tāda sistēmas daļa, kurai pieslēdzas citi lietotāji. Zemes sadales gadījumā paredzama vairāku lietotāju esība, attiecīgi līdz katram paredzamajam zemesgabalam izbūvējamais cauruļvads veidotu centralizētu sistēmu, nevis lietotāja pieslēgumu centralizētajai sistēmai38. Pašvaldība noteiktos gadījumos atļauj individuālai privātpersonai īstenot konkrētu attīstības projektu, kura ietvaros šī privātpersona uzņemas arī publiskās infrastruktūras būvniecību. Ja šāda iespēja pastāv, tas ir izdarāms ar konkrētiem tiesiskiem instrumentiem, parasti administratīvo līgumu, un konkrēti noregulējot tiesiskās sekas, arī vēlāku infrastruktūras piederību un apsaimniekošanu. Vai un ciktāl šāda sadarbība ir iespējama, ir atkarīgs no katra konkrētā gadījuma39. Instruments, ko tiesiskajā sistēmā pašvaldība var izmantot, lai savu ekonomisko iespēju robežās salāgotu individuālās un sabiedrības kopējās intereses, ir teritorijas attīstības plānošana. Ievērojot, ka pašvaldības teritorijā noteiktos gadījumos ir ar likumu noteikts pienākums ierīkot centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, pašvaldībai ar šo pienākumu ir jārēķinās, nosakot teritorijas plānojumā noteiktus teritorijas izmantošanas veidus40. Vienlaikus tiesa atzina, ka individuālo kanalizācijas iekārtu ierīkošana rada lielāku vides apdraudējuma risku, jo to pienācīga ekspluatācija ir katra individuāla īpašnieka rīcības ietvaros. Gan vispārīgi loģiski apsvērumi, gan dzīvē gūtie novērojumi apstiprina, ka individuālu kanalizācijas sistēmu darbība rada pārslodžu riskus (tātad neattīrītu notekūdeņu noplūdi vidē), tāpat jāņem vērā, ka praktiski nav iespējams pilnībā kontrolēt izsūknējamo tvertņu hermētiskumu, nosēdumu regulāru izvešanu vai bioloģisko attīrīšanas iekārtu efektivitāti41. No minētā secināms, ka Spriedumā ietvertās atziņas nevar tikt iztulkotas tādējādi, ka katrai Lokālplānojuma teritorijā esošajai 191 apbūves zemes vienībai ir jānodrošina pieslēgšanās pie Pašvaldības centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, kas atrodas ārpus Lokālplānojuma teritorijas, bet gan, ka pašā Lokālplānojuma teritorijā ir jāplāno un jāizbūvē centralizētie tīkli ar iespēju tai pieslēgt katru no 191 zemes vienības mājsaimniecībām. Savukārt centralizēto kanalizācijas tīklu izbūvi var veikt teritorijas attīstītājs, slēdzot administratīvo līgumu, kā to paredz Lokālplānojuma apbūves noteikumu 68. punkts, vai to izbūvi var veikt pati Pašvaldība, kad tās budžetā šim mērķim būs pietiekami līdzekļi, līdz tam brīdim apturot Lokālplānojumu42. Kā atzinusi Satversmes tiesa, no Satversmes 115. panta izriet prasība visos ar vidi saistītajos jautājumos ņemt vērā ne vien tagadējās paaudzes, bet arī nākamo paaudžu tiesības dzīvot labvēlīgā vidē43. Piesardzības pasākumi jāveic un paredzētā darbība nepieciešamības gadījumā jāaizliedz tad, ja aizdomas par šīs darbības iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi ir pamatotas44. 10.1.5. No Lokālplānojuma grafiskās daļas45 izriet, ka centralizētie kanalizācijas tīkli Lokālplānojuma teritorijā nav plānoti - nav izdalītas zemes vienības, piemēram, sūkņu staciju un attīrīšanas iekārtu izbūvei, nav noteikta atrašanās vieta perspektīvajiem centralizētās kanalizācijas tīkliem46, kā arī atbilstoši Aizsargjoslu likumam ap tiem nav noteiktas aizsargjoslas. Tajā pašā laikā Lokālplānojuma apbūves noteikumu 6347. un 6548. punkts paredz decentralizēto kanalizāciju vienīgi kā pagaidu risinājumu (apbūves noteikumu 65. punkts uzsver obligātu centralizētās kanalizācijas risinājumu pēc piecdesmitās dzīvojamās mājas būvniecības), tādējādi Lokālplānojuma Grafiskā daļa un apbūves noteikumu 11., 63., 64. un 65. punkti ir savstarpējā pretrunā. 10.2. Lokālplānojuma apbūves noteikumu 63. un 65. punktā ietvertā prasība par Lokālplānojuma īstenošanu kārtās nenodrošina normatīvā akta tiesisku piemērošanu attiecībā uz Lokālplānojuma teritorijas zemes vienību īpašniekiem: 10.2.1. Likuma 24. panta ceturtā daļa nosaka, ka lokālplānojuma teritorijā ir spēkā lokālplānojumā noteiktais funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Ņemot vērā, ka Lokālplānojuma teritorijā 191 zemes vienībai noteikts funkcionālais zonējums Savrupmāju apbūves teritorija (DzS9), tad arī apbūves noteikumiem šajās zemes vienībās jābūt vienveidīgiem un vairākkārt piemērojamiem. Lokālplānojums kā ārējais normatīvais akts nedrīkst paredzēt nepamatotu tiesību vai priekšrocību piešķiršanu vai noteikt privātpersonai nelabvēlīgākus ierobežojumus kā tos, kas objektīvi izriet no tiesību normām. Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka tiesiskās vienlīdzības principam jāgarantē vienotas tiesiskās kārtības pastāvēšana. Proti, tā uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu īstenota tāda tiesiskas valsts prasība kā likuma aptveroša ietekme uz visām personām un lai likums tiktu piemērots bez jebkādām privilēģijām. Tas arī garantē likuma pilnīgu iedarbību, tā piemērošanas objektivitāti un bezkaislību, kā arī to, ka nevienam nav ļauts neievērot likuma priekšrakstus49. Kaut arī Lokālplānojums paredz tā īstenošanu kārtās, tas tomēr nenosaka subjektu, kuram ir pienākums izbūvēt centralizētos kanalizācijas tīklus, turklāt Lokālplānojuma grafiskajā daļā centralizētie kanalizācijas tīkli nemaz nav plānoti. Var secināt, ka Lokālplānojuma risinājumi ir pretrunā tiesiskās vienlīdzības principam, jo īpaši attiecībā pret tām personām, kuras Lokālplānojuma teritorijā īstenos būvniecības ieceres (savrupmāju apbūvi), sākot ar otro kārtu vai pēc piecdesmitās dzīvojamās mājas būvniecības jebkurā no 191 zemes vienībām. 10.2.2. Lai arī Lokālplānojuma apbūves noteikumu 63. punkts paredz teritorijas attīstības īstenošanu kārtās atbilstoši apbūves noteikumu pielikumā pievienotajam grafiskajam materiālam, apbūves noteikumu 65. punkts neierobežo savrupmāju izklaidu būvniecību visā Lokālplānojuma teritorijā. No minētā secināms - kaut apbūves noteikumu 63. punkts sašaurina tiesību izlietošanu Lokālplānojuma teritorijas austrumu daļā, turpat 65. punkts šo tvērumu pēc būtības paplašina vai pat pilnībā izslēdz. Proti, jebkuras 191 zemes vienības īpašnieks būs tiesīgs būvēt savrupmāju, neatkarīgi no tam piederošās zemes vienības atrašanās vietas apbūves noteikumu pielikumā pievienotajā grafiskajā materiālā, kas paredz Lokālplānojuma īstenošanu kārtās, tādējādi padarot apbūves noteikumu 63. punkta prasību neizpildāmu.