11. Article

Vienlaikus konstatēju šādas neatbilstības Lokālplānojuma apbūves noteikumos: 11.1. Apbūves noteikumu 10. punkts50 noteic, ka plānotās dzīvojamās ēkas nodrošina ar lokālo ūdensapgādi (dziļurbumu). Lokālplānojuma Paskaidrojuma rakstā51 sniegts skaidrojums, ka Lokālplānojuma tuvumā nepastāv centralizētie ūdensapgādes tīkli, turklāt tuvākajā laikā tos nav plānots izbūvēt. Tādējādi, ņemot vērā esošo gruntsūdeņu vājo kvalitāti (arī gruntsūdeņu dabiskā aizsargātība ir vāja), ūdens ieguvei katrā no 191 zemes vienībām paredzēts ierīkot dziļurbumu. Tā kā Lokālplānojums paredz blīvu apbūvi, t.i., 191 savrupmāju, ar plānoto iedzīvotāju skaitu - 760 iedzīvotāji52, risinājums par lokālo ūdensapgādi katrā jaunizveidotajā zemes vienībā neatbilst Likuma 3. panta 1. punktā nostiprinātajam ilgtspējības principam, kā arī negarantē normatīvo aktu prasību izpildi par dzeramā ūdens kvalitāti ilgtermiņā. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka pašvaldības autonomā funkcija ir organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības pakalpojumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta trešajai un ceturtajai daļai autonomo funkciju izpildi atbilstoši savai kompetencei organizē un par to atbild pašvaldība, kā arī autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Kā atzinusi Augstākā tiesa, pašvaldību autonomo funkciju izpilde ir saistīta ar pašvaldības budžetā pieejamo līdzekļu apjomu. Nepietiekama finanšu līdzekļu apjoma gadījumā pašvaldība patstāvīgi nosaka pašvaldības budžeta prioritātes53. Gluži kā jautājums par centralizētās kanalizācijas sistēmas risinājumiem, tā arī centralizētās ūdensapgādes sistēmas risinājumi a priori risināmi pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos - Pašvaldībai ir pienākums jauna plānošanas dokumenta ietvaros, kas kalpos par pamatu jauna ciemata izveidei, izvirzīt nosacījumus attiecībā uz centralizēto komunikāciju tīkliem, tādējādi, savlaicīgi novēršot tādu situāciju rašanos, kas var negatīvi ietekmēt iedzīvotāju dzīves kvalitāti. 11.2. Apbūves noteikumu 17. punkts54 noteic, ka ārējai ugunsdzēsībai ierīko virszemes ugunsdzēsības hidrantu, tehniskos risinājumus un precīzu tā novietojumu paredzot būvprojektā. Pretēji Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 240) 153. punktam, Lokālplānojuma Grafiskajā daļā55 nav plānotas ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām. Būtiski uzsvērt Plānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīto: "[..] novada teritoriju aizņem lielas mežu teritorijas, kurās dominē tādas mežaudzes, kā sils, kas ir augstas ugunsbīstamības mežaudze un damaksnis, kas ir vidējas ugunsbīstamības mežaudzes. Ņemot vērā, ka gandrīz visus ciemus cieši ietver meži, liela novada teritorijas daļa uzskatāma par paaugstinātas ugunsbīstamības riska zonu. To vēl pastiprina apstāklis, ka novada meži ir populāra atpūtas, sēņošanas un ogošanas vieta, ko bieži apmeklē Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji tieši gada karstākajā un sausākajā laikā. Tādējādi par paaugstinātas ugunsbīstamības teritoriju būtu jānosaka lielākā daļa Garkalnes novada mežu. Savukārt ciemos jāparedz normatīvo aktu prasībām atbilstošs ugunsdzēsības līdzekļu aprīkojums - ārējie ugunsdzēsības ūdensvadi ar hidrantiem, ka arī pietiekams skaits labi sasniedzamu ūdens ņemšanas vietu. Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt atsevišķo apbūves kvartālu labu sasniedzamību, veidojot ciemos vienotu un skaidru ielu tīklu"56. Lokālplānojuma Paskaidrojuma rakstā57 minēts, ka Pašvaldības SIA "Garkalnes inženiertīkli" izdotajos nosacījumos norādīts, ka pie Lokālplānojuma teritorijas tai nav centralizētu ūdensvadu tīklu. Arī SIA "Rīgas ūdens" izdotajos nosacījumos analoga norāde. SIA "Rīgas ūdens" esot sniegusi informāciju, ka plānošanas periodā no 2026. gada līdz 2028. gadam iecerēta centralizētās ūdensapgādes sistēmas sacilpojuma izbūve starp apkaimēm Berģi-Jaunciems. Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 326 "Latvijas būvnormatīvs LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves"" 5. punkts noteic, ka, projektējot objektu ūdensapgādes sistēmas, ņem vērā normatīvo aktu prasības teritorijas plānošanas jomā, pašvaldības teritorijas plānojumu un saistošo noteikumu prasības, kā arī veic esošo ūdensapgādes būvju tehnisko, ekonomisko un higiēnisko novērtējumu, un izvērtē to kooperēšanas lietderību (neatkarīgi no piederības), paredzot to izmantošanas un darbības intensificēšanas iespējas. Būvniecības ieceres dokumentāciju izstrādā saskaņoti ar kanalizācijas būvniecības ieceres dokumentāciju un obligāti veic ūdens patēriņa un notekūdeņu novadīšanas bilances analīzi. Ņemot vērā, ka, pretēji Plānojuma apbūves noteikumu 350.2. apakšpunktam, Lokālplānojuma teritorijā nav paredzēti centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tīkli, kā arī nav plānotas ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām, secināms, ka apbūves noteikumu 17. punkts nav izpildāms un secīgi - neatbilst normatīvo aktu prasībām. 11.3. Apbūves noteikumu 18. punkts58 nosaka pienākumu pirms Lokālplānojuma teritorijā paredzētās apbūves veikt meliorācijas sistēmu pārbūvi. Turpat 56. punkts59 paredz, ka Lokālplānojuma teritorijā plānoto ēku nodošanu ekspluatācijā var veikt pēc meliorācijas sistēmas pārbūves vai pārkārtošanas atbilstoši meliorācijas sistēmas izpētei un būvprojektam, kā arī pēc teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas, inženiertīklu un ielu izbūves, un nodošanas ekspluatācijā. Savukārt 64. punkts60 nosaka, ka vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas projektēšanu var izdot būvatļaujas ēku būvniecībai. Ēku būvdarbi var tikt uzsākti vienlaicīgi ar ielu, inženiertīklu un meliorācijas sistēmas būvdarbiem. Ēku nodošana ekspluatācijā var tikt veikta pēc ielas līdz šķembu vai grants seguma, inženiertīklu (elektroapgādes, ārējā apgaismojuma, gāzes apgādes, ārējās ugunsdzēsības tīklu, lokālās ūdensapgādes un kanalizācija) un meliorācijas sistēmas pārbūves nodošanas ekspluatācijā teritorijas attīstības kārtā. Kaut prasības apbūvei uzliek pienākumu pirms apbūves veikt meliorācijas sistēmu pārbūvi, Lokālplānojuma īstenošanas kārtība pieļauj vienlaicīgi ar meliorācijas sistēmas projektēšanu izdot būvatļaujas ēku būvniecībai, tādējādi apbūves noteikumu 18.-23., 56. punkti un apbūves noteikumu 6. nodaļa "Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība" ir savstarpējā pretrunā, jo tiek pieļauta ēku būvniecība, iepriekš neparedzot visas teritorijas meliorācijas sakārtošanu. Būtiski uzsvērt Plānojuma Paskaidrojuma rakstā norādīto: "Sužu ciema teritorijas DA dala, kur iepriekšējā teritorijas plānojumā paredzēta dzīvojamā apbūve, atrodas zemā purvainā vietā, ko šķērso vairāki meliorācijas grāvji ar noteci uz Ķīšezeru. Tur ir būvniecībai nelabvēlīgi apstākļi - gan vāja grunts nestspēja, gan applūšanas risks [..] Arī Sužos veicama esošās meliorācijas sistēmas izpēte un to rekonstrukcijas projekts. Savukārt neapbūvētajā daļā jāizstrādā meliorācijas sistēmu projekts, ietverot rekomendācijas teritorijas izmantošanai un nepieciešamajiem inženiertehniskās sagatavošanas darbiem. Tas ir jo īpaši svarīgi tāpēc, ka Sužu ciema meliorācijas grāvji atrodas NATURA 2000 teritorijas tiešā tuvumā"61. Lokālplānojuma teritorija noteikta kā teritorija, kur veicami kompleksi meliorācijas un aizsardzības pret plūdiem pasākumi (TIN11) un atbilstoši apbūves noteikumu 55. punktam tai izstrādājams meliorācijas pārbūves vai pārkārtošanas projekts, kā arī veicama teritorijas inženiertehniskā sagatavošana. Tomēr apbūves noteikumi nenosaka subjektu, kuram ir pienākums izstrādāt meliorācijas pārbūves vai pārkārtošanas projektu un to izbūvēt62 Lokālplānojuma teritorijā pirms ēku būvniecības.