1. Article

Mērķis un nepieciešamības pamatojumsSaistošo noteikumu izdošana ir pamatojama ar 2023. gada 1. janvārī spēkā stājušos Pašvaldību likumu. Līdzšinējie saistošie noteikumi Ventspils pilsētas domes 2012. gada 3. februāra saistošie noteikumi Nr. 7 "Ventspils pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi" ir izdoti uz šobrīd jau spēku zaudējušā likuma "Par pašvaldībām" pamata. Atbilstoši Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punktā noteiktajam, uz likuma "Par pašvaldībām" pamata izdotie saistošie noteikumi piemērojami līdz 2024. gada 30. jūnijam un šajā termiņā domei ir jāizdod jauni saistošie noteikumi.Attiecīgi saistošie noteikumi par teritoriju un būvju uzturēšanu ir izstrādāti jaunā redakcijā, aktualizējot to izdošanas tiesisko pamatojumu un saturu. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir noteikt vienotu kārtību visā Ventspils valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk Pašvaldība) teritorijas kopšanai un būvju uzturēšanai, ņemot vērā: 1) Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu; 2) Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktā noteikto pilnvarojumu pašvaldībām izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, kā arī par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu. Raugoties no faktiskās situācijas, Pašvaldības iedzīvotāju teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas paradumiem, secināms, ka nolūkā nodrošināt sabiedrībai drošu, tīru un sakoptu pilsētvidi, ir nepieciešams noteikt vienotas prasības teritorijas kopšanai un būvju uzturēšanai Pašvaldībā. Attiecībā uz viendzīvokļu un daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām īpašumu uzturēšanas prasības pamatā ir noteiktas vienādas, jo pretējā gadījumā pašvaldībā veidotos atšķirīgi koptas īpašumu teritorijas, kas neveicinātu vienotu pilsētvides ainavu. Ar saistošajiem noteikumiem Pašvaldībā tiek noteiktas prasības regulāri pļaujamām teritorijām: 1) īpašumos, kas atrodas zāliena teritorijā saskaņā ar noteikumu pielikumā iezīmēto karti, kā arī apbūvētās teritorijās un sabiedriskās teritorijās (parkos, skvēros u.t.l.) zāles garums nedrīkst pārsniegt 40 cm nožogotās teritorijās, savukārt ārpus nožogotām teritorijām 15 cm; 2) zālāja teritorijās, kas ir ar zāli apaugusi teritorija ārpus saistošo noteikumu pielikumā iezīmētajām zāliena teritorijām izbūvēto ielu sarkanajās līnijās, kā arī 10 m platumā joslā mērot no ielas sarkanās līnijas perpendikulāri ielai zāles garums nedrīkst pārsniegt 30 cm. Pārējā pilsētas teritorijas daļā, kurā zāles pļaušanas prasības netiek noteiktas, to uzturēšanu regulē citi normatīvie akti, piemēram, ugunsdrošības jomā, vides aizsardzības jomā. Zāles regulāra pļaušana ir nepieciešama, lai novērstu dažādu kaitēkļu izplatību (ērces, grauzēji u.c.) un antisanitāras vides veidošanos. Piemēram, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā (https://www.spkc.gov.lv/) pieejamo informāciju, pēdējos gados Latvijā īpaši plaši vērojama ērču izplatība, vairojot saslimstību ar ērču pārnēsātajām, cilvēka veselībai bīstamajām slimībām. Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra skaidrojumam, efektīvs veids kā mazināt ērču daudzumu, ir apkārtējās vides regulāra sakopšana, lai radītu nelabvēlīgus apstākļus ērču izplatībai, tostarp, regulāra zāles pļaušana, pērnā gada lapu kaudžu, koku un zaru aizvākšana no teritorijām. Attiecībā uz teritoriju sakopšanu saistošajos noteikumos ir noteiktas vispārīgas prasības (tīrības uzturēšana, nepieļaujot nokritušo zaru, lapu u.tml. uzkrāšanos, kā arī publiski pieejamo, t.i., publisko vietu1 uzturēšana ziemas periodā attīrīšanu no sniega un kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem), lai nodrošinātu sanitāro tīrību, pilsētvides ainavas saglabāšanu un cilvēku drošību. Noteikumi paredz arī personu pienākumu uzturēt īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu Pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) (turpmāk pieguļošā teritorija), tajās nodrošinot regulāru zāles pļaušanu (zāliena teritorijās uzturot to 15 cm garumā, zālāja teritorijās 30 cm garumā), teritorijas sakopšanu, ietvju attīrīšanu no sniega un kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem. Saistošo noteikumu 4.2.1. apakšpunktā noteiktais kopjamās piegulošās teritorijas lielums 6 metri ir noteikts samērīgi, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpļauj nesamērīgi liela zāles platība pieguļošajā teritorijā, turklāt gadījumos, kad kopjamās īpašumam piegulošās teritorijas platība nav samērīga ar īpašuma platību, saistošo noteikumu IV nodaļā ir noteikts pašvaldības līdzdalības mehānisms. Satversmes tiesas 2014. gada 6. novembra spriedumā lietā Nr. 2013-20-03 secināts, ja pašvaldība ir izvēlējusies piegulošās teritorijas kopšanas funkcijas izpildi uzlikt privātpersonām, tai jāuzņemas līdzdalība šīs funkcijas īstenošanā. Attiecīgi Pašvaldība saistošajos noteikumos ir noteikusi arī citus līdzdarbības mehānismus piegulošo teritoriju uzturēšanas pienākuma izpildē, tādējādi nodrošinot samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi. Saistošajos noteikumos tiek noteiktas arī prasības būvju, to fasāžu un citu ārējo konstrukciju tehniskajam stāvoklim un ārējam izskatam, lai tās nedegradētu pilsētvides ainavu un neradītu apdraudējumu sabiedrības drošībai. Par saistošajos noteikumos ietverto prasību neievērošanu, pieļaujot bezdarbību sava īpašuma un piegulošās teritorijas sakopšanā, saistošajos noteikumos paredzēts administratīvais sods brīdinājums vai naudas sods, ievērojot Administratīvās atbildības likumā noteiktās minimālās un maksimālās administratīvā soda apmēra robežas. Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma, ko izvērtēs Pašvaldības Administratīvā komisija. Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, tiks ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pie atbildības saucamās personas personība (juridiskajai personai reputāciju), mantiskais stāvoklis, pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Administratīvais sods saistošajos noteikumos paredzēts ar mērķi atturēt īpašniekus no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē. Brīdinājumu piemēros gadījumos, kad konstatēs, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar pie administratīvās atbildības saucamās personas mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Naudas sodam ir jāmotivē personu atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas un jāattur citas personas no pārkāpuma izdarīšanas.