14. Article

Lai pārvarētu Valsts enerģētisko krīzi dabasgāzes nozarē, dabasgāzes lietotāji tiek iedalīti sešās grupās: 14.1. pirmās grupas dabasgāzes lietotāji (turpmāk nodrošināmie lietotāji) mājsaimniecības, izglītības iestādes, slimnīcas, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, krīzes centri, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, valsts drošības iestādes, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijas, brīvības atņemšanas iestādes, mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi un komersanti, kuru gazificēto objektu maksimālā atļautā slodze ir 25 m3/h vai mazāka; 14.2. otrās grupas dabasgāzes lietotāji pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotnes, izņemot šo noteikumu 14.1. un 14.4. apakšpunktā minētos dabasgāzes lietotājus; 14.3. trešās grupas dabasgāzes lietotāji energoapgādes komersanti, kuru gazificēto objektu maksimālā atļautā slodze ir lielāka par 25 m3/h, bet mazāka vai vienāda ar 4999 m3/h, izņemot šo noteikumu 14.4. apakšpunktā minētos dabasgāzes lietotājus; 14.4. ceturtās grupas dabasgāzes lietotāji tautsaimniecībai nozīmīgi komersanti; 14.5. piektās grupas dabasgāzes lietotāji energoapgādes komersanti, kuru gazificēto objektu maksimālā atļautā slodze ir 5000 m3/h vai lielāka, izņemot šo noteikumu 14.4. apakšpunktā minētos dabasgāzes lietotājus; 14.6. sestās grupas dabasgāzes lietotāji lietotāji, kuri nav iekļauti šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.3., 14.4. un 14.5. apakšpunktā. 15