1. Article

Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt Rīgas domes 2023. gada 27. septembra saistošo noteikumu Nr. RD-23-239-sn "Par sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanu Rīgā" (turpmāk - grozāmie saistošie noteikumi) atbilstību aktuālajiem normatīvajiem aktiem. Ar 2024. gada 1. janvāri ir spēkā Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - regula Nr. 2023/2831). Ar Regulas Nr. 2023/2831 stāšanos spēkā ir zaudējusi spēku Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula Nr. 1407/2013 "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam", kura radīja tiesisko pamatojumu sakrālā mantojuma objekta saglabāšanas projekta apstiprināšanai, ja atbalsta saņēmējs ir saimnieciskās darbības veicējs. Regulas Nr. 2023/2831 preambulas vienpadsmitā daļa un 3. panta 2. punkts noteic, ka de minimis atbalsta kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz 300 000 euro. Trīs gadu laikposms šīs regulas vajadzībām būtu jāvērtē kā slīdošs periods. Attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados. Grozāmo saistošo noteikumu 9. punkts ir precizēts (saistošo noteikumu 3. punkts), ievērojot Administratīvās rajona tiesas 2024. gada 26. jūnija sprieduma lietā Nr. A420138023 motīvu daļas 10. un 11. punktā iekļauto Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa saistošo noteikumu Nr. 45 "Par sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanu Rīgā" 9. punkta (tiesību normas redakcija ir identiska grozāmo saistošo noteikumu 9. punktam) izvērtējumu kopsakarā ar konkursa "Rīgas pilsētas pašvaldības finansējums sakrālā mantojuma objektu saglabāšanai 2021.-2022. gadā" nolikuma 23.6.1 apakšpunktu un 50. punktu. Tādējādi grozāmajos saistošajos noteikumus precīzāk ir izteikta nostāja, ka par katru atbalsta saņēmēju, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, vai tā īpašumā (valdījumā) esošo sakrālā mantojuma objektu nav veicama detalizēta analīze par atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā norādītajam komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmēm. Šāda nostāja atbilst Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 715 "De minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība" 23. punktā norādītajam, ka atbalsta sniedzējs (tātad arī pašvaldība), pārliecinoties par atbalsta pretendenta (tātad arī atbalsta saņēmēja) sniegtās informācijas patiesumu, var aprobežoties ar publiskās informācijas sistēmu datiem. Grozāmo saistošo noteikumu 9. un 19. punkts, kā arī 14.8. apakšpunkts ir izteikts (saistošo noteikumu 3., 6. un 8. punkts), tā redakciju saskaņojot ar Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamentu on-line konsultāciju laikā. Rīgas teritorijas plānojuma, kas ir apstiprināts ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi", 4.72. un 107.2. apakšpunkts satur vēsturiskās būves definīciju, nosakot, ka tā ir būve, kas ir būvēta pirms vairāk nekā 50 gadiem. Vēsturiskai būvei var būt noteikts kultūrvēsturiski vērtīgas būves līmenis. Saskaņā ar Rīgas domes 2024. gada 12. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-275-sn "Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām būvēm un vēsturiskiem apstādījumiem" 3. un 4. punktu, kā arī 6.2. apakšpunktu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšanas mērķis ir aizsargāt esošo kultūrvēsturisko mantojumu no būtiskiem pārveidojumiem. Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu mantojuma objektiem atbild Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments. Kultūrvēsturiskā vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz būvniecības ieceri par vēsturisku būvi, kurai iepriekš nav bijis noteikts kultūrvēsturiskās vērtības līmenis. Rīgas domes 2024. gada 12. jūnija saistošo noteikumu Nr. RD-24-275-sn "Par kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu vēsturiskām būvēm un vēsturiskiem apstādījumiem" paskaidrojuma rakstā ir akcentēts, ka gadījumā, ja vēsturiskai būvei nebūs noteikts kultūrvēsturiskās vērtības līmenis, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam nebūs pamata pieņemt lēmumu par būvniecības ieceres akceptu. Pamatojoties uz Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošo noteikumu Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" 2.1. apakšpunktu, atzīti par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2005. gada 20. decembra saistošie noteikumi Nr. 34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", kuru 397. punkts paredzēja, ka kultūras pieminekļu un apbūves aizsardzības teritorijās 19. gs. un 20. gs. sākuma koka mājām ir aizsargājamas apbūves statuss. Aizsargājamai koka apbūvei un mūra ēkām, kas būvētas līdz 1940. gadam, svarīgākās aizsargājamās vērtības ir autentisks būvapjoms, oriģinālajam būvperiodam raksturīga fasādes arhitektūra un detalizācija, konstruktīvā sistēma, ēkas autentiskums un saglabātība. Atbilstoši Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes tīmekļvietnē https://mantojums.lv/cultural-objects atrodamajai informācijai Pārdaugavas apbūves fragments, Ķīpsalas vēsturiskā apbūve un Kalnciema ielas koka apbūve atbilst nevis valsts, bet reģiona nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu vērtību grupai. Ievērojot iepriekšminēto, ir precizēts grozāmo saistošo noteikumu 1. punkts (saistošo noteikumu 1. punkts). Konkursa "Rīgas finansējums sakrālā mantojuma saglabāšanai" ietvaros pašvaldība faktiski piedāvā pilnā apmērā apmaksāt būvdarbus atbalsta saņēmēja vietā. Salīdzinājumam pārējos Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamenta (turpmāk - departaments) administrētajos konkursos to dalībniekiem piedāvā apmaksāt ne vairāk par pusi no būvdarbu izdevumiem. Tādējādi konkursa "Rīgas finansējums sakrālā mantojuma saglabāšanai" popularitāte nemitīgi pieaug. 2024. gadā konkursam ir iesniegti seši projekti, kas ir par 300 % vairāk nekā 2021. gadā, kad konkurss notika pirmoreiz. Vienlaikus apstiprinātā sakrālā objekta saglabāšanas projekta administrēšana departamenta resursu patēriņa ziņā ir ievērojami ietilpīgāka salīdzinājumā ar citu konkursu projekta administrēšanu. Proti, sešu apstiprināto sakrālo objektu saglabāšanas projektu administrēšanai ir nepieciešams viens projektu vadītājs, turklāt šo projektu vadītāju nav iespējams iesaistīt citos konkursos. Tādēļ grozāmo saistošo noteikumu 17. punktā administratīvā kapacitāte ir ierobežota ar trīs projektiem (saistošo noteikumu 7. punkts). Grozāmo saistošo noteikumu 8. punkts ir papildināts ar papildu prasību, atbalsta saņēmējam nosakot, ka tā nekustamā īpašuma nodokļa parāds par pašvaldības teritorijā esošajiem nekustamā īpašuma objektiem par pirmstaksācijas periodu nedrīkst pārsniegt 500 euro sakrālā objekta saglabāšanas projekta iesniegšanas gadā, bet sakrālā objekta saglabāšanas projekta apstiprināšanas gadījumā - nedrīkst pārsniegt 500 euro arī apstiprināšanas gadā par pirmstaksācijas periodu (saistošo noteikumu 3. punkts). Vienlaikus grozāmie saistošie noteikumi ir papildināti ar 35. punktu (saistošo noteikumu 9. punkts), ar kuru ir aizsargāta to atbalsta saņēmēju, kuri iesniedza projektus konkursam "Rīgas finansējums sakrālā mantojuma saglabāšanai 2025. gadā", paļāvība uz pašvaldības normatīva regulējuma noteiktību saprātīgā termiņā. Papildus no grozāmajiem saistošajiem noteikumiem ir svītrotas Rīgas domes Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisijas (turpmāk - komisija) tiesības noteikt konkursa nolikumā sakrālā objekta saglabāšanas projekta apstiprināšanas kritērijus, jo vienīgais apstiprināšanas kritērijs turpmāk ir pašvaldības budžeta naudas līdzekļu pietiekamība, ko komisija nevar ietekmēt ar savu lēmumu (saistošo noteikumu 2. un 4. punkts). Saistošo noteikumu 5. punkts satur tehniska rakstura grozījumus.