4. Article

Pat ja apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums būtu noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, uzskatu, ka tas neatbilst arī samērīguma principam, jo likumdevējs nav nodrošinājis līdzsvaru starp valsts valodas lietojuma veicināšanu un pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo tiesībām uz savas valodas, kā arī etniskās un kultūras savdabības saglabāšanu un attīstīšanu privātajās izglītības iestādēs. Spriedumā vairākkārt norādīts, ka apstrīdētās normas sekmē vienotas skolas izveidi, proti, vienotas izglītības nodrošināšanu valsts valodā, lai tādējādi izskaustu izglītības iestāžu segregāciju. Piekrītu, ka arī privātajās izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmu, izglītojamiem ir jāapgūst pienācīga valsts valodas prasme. Ja iepriekšējā izglītības ieguves valodas reformas posmā noteiktā valsts valodas un mazākumtautības valodas lietojuma proporcija nenodrošināja pienācīgu valsts valodas prasmi, likumdevējs varēja izvērtēt nepieciešamību šo proporciju mainīt. Tomēr nepiekrītu koncepta "vienota skola" attiecināšanai uz privātajām mazākumtautību izglītības iestādēm. Minoritāšu konvencijas 13. pants paredz pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes. No šā panta un Minoritāšu konvencijas būtības izriet, ka pie mazākumtautībām piederošās personas savas izglītības iestādes veido tāpēc, lai saglabātu un attīstītu mazākumtautības valodas, kultūras un etnisko savdabību. Arī Konsultatīvā komiteja uzsvērusi, ka mazākumtautības valodai ir būtiska nozīme izglītības procesā (sk. Konsultatīvās komitejas 2023. gada 9. oktobra ceturtā viedokļa par Latviju 145. punktu. Pieejams: coe.int). Tātad Minoritāšu konvencijas 13. pantā ietverto tiesību jēga ir tādu izglītības iestāžu veidošana, kuras no pārējām izglītības iestādēm atšķiras ar to, ka nodrošina mazākumtautības valodas, kultūras un etniskās savdabības saglabāšanu un attīstīšanu. Mērķis iepriekš mazākumtautību izglītības programmas īstenojušās privātās izglītības iestādes iekļaut vienotajā skolā, uz tām attiecinot tādu pašu regulējumu kā uz valsts un pašvaldību izglītības iestādēm un mazākumtautības valodas izmantošanu pieļaujot tikai interešu izglītības nodarbībās, nonāk pretrunā ar Minoritāšu konvencijas 13. pantā ietverto tiesību būtību. Proti, apstrīdētās normas rada tādu situāciju, ka pie mazākumtautībām piederošo personu dibinātās privātās izglītības iestādes pēc būtības neatšķiras no valsts un pašvaldību izglītības iestādēm. Sprieduma 36. un 37. punktā atzīts, ka privātajām izglītības iestādēm joprojām ir pienācīgas iespējas nodrošināt ar mazākumtautības valodas, kultūras un etnisko savdabību saistītu saturu izglītības procesā - interešu izglītības nodarbībās. Tomēr tikai un vienīgi interešu izglītības īstenošanai pie mazākumtautībām piederošām personām nav nepieciešams veidot izglītības iestādes, šādā nolūkā tās varētu veidot, piemēram, interešu izglītības centrus. Ja mazākumtautības valodas, kultūras un etnisko savdabību iespējams saglabāt un attīstīt tikai interešu izglītības programmu ietvaros, tad pie mazākumtautībām piederošām personām nav jēgas dibināt privātas izglītības iestādes. Līdz ar to uzskatu, ka likumdevējs mērķi veicināt valsts valodas lietošanu un pie mazākumtautībām piederošu izglītojamo tiesības uz savas valodas, etniskās un kultūras savdabības saglabāšanu un attīstīšanu privātajās izglītības iestādēs nav līdzsvarojis tādējādi, lai pie mazākumtautībām piederošajām personām pēc būtības netiktu atņemtas to tiesības izveidot un vadīt privātas izglītības iestādes. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 114. pantam kopsakarā ar 112. panta pirmo teikumu. Satversmes tiesas tiesnesis A. Kučs Rīgā 2024. gada 12. jūlijā