1. Article

Satversmes tiesa secināja, ka ienākuma nodokļa no loterijās, izlozēs vai azartspēlēs gūtā laimesta samaksas pienākumam esot mērķis aizsargāt personu un viņa ģimeni no azartspēļu spēlēšanas un atkarības, tādējādi šā pienākuma radītā īpašuma tiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot citu cilvēku tiesību aizsardzība. Tomēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa mērķi ir: 1) nodrošināt valstij nepieciešamos ieņēmumus (fiskālais mērķis); 2) nodrošināt ienākumu taisnīgu sadali un sociālu līdzsvaru, novērst ienākumu nevienlīdzību, ņemot vērā nodokļu maksātāja personiskos apstākļus (ienākumu pārdalīšanas mērķis). Ienākuma nodoklis ir vērsts uz taisnīguma sasniegšanu, jo tā pamatmērķis ir aplikt ar nodokli universāli visus tos, kuru rīcībā ir ienākumi. Ienākuma nodoklis ekonomiskā izpratnē ir neitrāls pret ienākuma avotu un veidu, kā ienākums tiek gūts. Citiem vārdiem sakot, ja ienākums ir gūts, nav svarīgi, vai ienākuma avots ir morāli labs, bet vai tas ekonomiskā izpratnē ir ienākums. Kopumā ienākuma nodoklis nav vērsts uz sociāli nevēlama patēriņa ierobežošanu, kā, piemēram, akcīzes nodoklis. Ienākuma nodoklis nekādi neietekmē individuālo patēriņu. Pat ienākuma nodokļa progresivitātes sistēma tieši neietekmē nodokļa maksātāja individuālo patēriņu. Ar sociālu mērķi apveltītas tiesību normas, protams, ir atrodamas ienākuma nodokļa sistēmā, bet tās ir saistītas ar ienākuma nodokļa maksātāja tiesībām samazināt apliekamo ienākumu, tiesībām saņemt dažādus ienākuma nodokļa atvieglojumus utt. Noteicot ar ienākuma nodokli neapliekamu daļu no ienākuma, valsts noteiktu mērķu dēļ ir gatava atteikties no lielākiem nodokļu ieņēmumiem: 1) fiskālu mērķu dēļ; 2) procesuālās efektivitātes (aprēķinu vienkāršošanas) dēļ; 3) sociālo mērķu dēļ. Neapliekama ienākuma daļas no laimesta loterijās un azartspēlēs noteikšana drīzāk saistāma gan ar procesuālu efektivitātes mērķi, gan ar fiskālu mērķi neaplikt ienākumu no izklaides hobija, kurā gūtais ienākums būtiski neietekmē sabiedrības vienlīdzību. Tāpat arī neapliekama ienākuma daļa nereti tiek noteikta, lai panāktu atbalstu sabiedrībā tam, ka vispār ir tāds nodokļa avots, vai arī ievērotu kādas sabiedrības grupas lobētās intereses. Lai vai kā, pārējās, ar nodokli apliekamās ienākuma daļas pastāvēšana nenozīmē, ka valsts vēlas samazināt šāda ienākuma avota veidošanos. Kā jau norādīts iepriekš, ar ienākuma nodokli valsts mērķēti gūst sabiedrības organizēšanai vajadzīgos līdzekļus un cenšas novērst uz ienākumiem balstītas sociālas nevienlīdzības veidošanos sabiedrībā. Visbeidzot, neapšaubot azartspēļu saikni ar cilvēka atkarību veicināšanu, tomēr nedomāju, ka laimesta ieguvēja ģimene, paliekot ar mazāku neto ienākumu apmēru no laimesta, kļūtu ar to aizsargātāka. Tāpat arī laimesta aplikšana ar ienākuma nodokli nenovērš atkarību. Tādējādi es secinu, ka apstrīdētajām normām ir vien fiskāls mērķis un ienākumu pārdales mērķis, tādējādi veicinot kopējo sabiedrības labklājību. Apstrīdētās normas ir piemērotas šā mērķa sasniegšanai, jo ienākuma nodokļa piemērošanas ceļā gūtie līdzekļi nonāk kopējo sabiedrības vajadzību finansēšanai, kā arī ir vērstas uz izlīdzinoša taisnīguma sasniegšanu nodokļa maksātāja neto ienākumu.