2. Article

Lietas būtība gan nebija par to, vai vispār laimestu kā personas ienākumu būtu taisnīgi aplikt ar nodokli. Lietas pamatproblēma bija tajā, ka persona nevar atskaitīt no gūtā ienākuma izdevumus, kas izdarīti ienākuma gūšanai. Tā samilzt jo īpaši tajā brīdī, kad personas nodarbei ar azartspēļu spēlēšanu būtu sistemātisks raksturs un faktiski tā būtu uzskatāma jau par personas saimniecisko darbību, piemēram, nodarbojoties profesionālā līmenī ar pokera spēli. Satversmes tiesas atbilde ir vienkāršota - valstij ir rīcības brīvība neatzīt izdevumus, tos ir grūti/dārgi aprēķināt, turklāt šādu izdevumu atzīšana kaitē azartspēļu atkarības mazināšanai. Es pieturētos pie citādas šī jautājuma risinājuma argumentācijas, kuru īsumā norādu tālāk. Neto princips ir ienākuma nodokļa neatņemams identitātes elements. No vienlīdzības principa izrietošā prasība pēc taisnīguma liek uzlūkot objektīvu spēju maksāt ienākuma nodokli nevis tikai no gūtā ienākuma, bet ievērot arī ienākuma gūšanai izdarītos izdevumus. Tomēr objektīvā neto principa ierobežošana ir pakļauta samērīguma prasībām. Šā principa ierobežošana vai neierobežošana nav viena no ienākuma nodokļa piemērošanas alternatīvām. Likumdevējam nav neierobežotas rīcības brīvības, bet gan pienākums ievērot konsekvenci, noteicot tiesiskās sekas vienādi uz salīdzināmiem gadījumiem. Gūts laimests loterijā vai azartspēlēs ir personas ienākums, tādēļ ir acīmredzami taisnīgi to aplikt ar ienākuma nodokli. Taču laimesta gūšana izklaides hobija veidā organizētā dalībā loterijā vai azartspēlēs atšķiras no personas ienākumu gūšanas no darba vai kapitāla. Tātad šos gadījumus objektīvā neto principa piemērošanā nevar salīdzināt. Attiecībā uz laimestiem kā ienākumu gūšanu objektīvā neto principa izņēmums ir attaisnots ar procesuālās efektivitātes apsvērumiem (tos šajā lietā papildinoši apstiprina ar ienākuma nodokli neapliekamās daļas noteikšanas argumenti), un sociālās politikas apsvērumiem par izložu un azartspēļu ietekmi sabiedrībā, padarot šo ienākumu veidu no veiksmes par mazāk pievilcīgu iepretim ienākumam no darba vai kapitāla. Tiesnesis J. Neimanis Rīgā 2024. gada 27. jūnijā