321. Article

Lai veiktu ārstniecisko darbību, klīniskajam mikrobiologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: 321.1. laboratorijas higiēnas un darba drošības noteikumi; 321.2. sterilizācija, dezinfekcija un mikrobioloģisko atkritumu iznīcināšana, laboratorijas dokumentācija; 321.3. mikrobioloģijas laboratorijas diagnostikā izmantojamās metodes; 321.4. mikrobioloģijas laboratorijas diagnostikā izmantojamās tehnolo­ģijas un aprīkojums (iekārtas, mērīšanas līdzekļi, laboratorijas piederumi, reaģenti u. c.); 321.5. mikrobioloģijas laboratorijas darba organizācijā izmantojamie kvalitātes kontroles principi un to realizēšanas veidi; 321.6. mikroorganismu uzbūve, fizioloģija, ģenētika un klasifikācija; 321.7. mikroorganismu patogenitātes un virulences faktori; 321.8. mikroorganismu patogēnā darbība un patoloģisko procesu pamati; 321.9. makroorganisma aizsargmehānismi, imūnā sistēma un imunitāte pret infekcijas slimībām; 321.10. antimikrobie preparāti, to grupas, darbības veidi; 321.11. mikroorganismu rezistences mehānismi; 321.12. mikroorganismu tiešās diagnostikas metodes (mikroskopija); 321.13. mikroorganismu uzsēšana, audzēšana, identifikācija, jutības noteikšanas metodes un novērtēšana pret antimikrobiem preparātiem; 321.14. mikroorganismu seroloģiskās un molekulārās diagnostikas metodes; 321.15. infekciju epidemioloģijas un sabiedrības veselības pamatprincipi; 321.16. infekciju epidemioloģiskās uzraudzības metodes; 321.17. epidemioloģiskās uzraudzības sistēmas veidošanās principi; 321.18. epidemioloģiskās analīzes metodes; 321.19. infekciju izplatības mehānismi un to novēršanas pasākumi; 321.20. pacientu izolācijas principi; 321.21. apkārtējās vides objektu apsekošana un higiēniskā novērtēšana infekciju izplatības ierobežošanai; 321.22. vakcinācijas nozīme infekciju profilaksē, vakcīnu lietošana; 321.23. klīniskās specialitātes, kas saistītas ar laboratorijas diagnostiku (internā medicīna, ķirurģija); 321.24. profesionālās darbības juridiskie pamati. 323