43. Article

Kompetencei par slimībām un to vadību nepieciešamas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos: 43.1. zarnu un smadzeņu mijiedarbības traucējumi – kairinātu zarnu sindroms, zināšanas par zarnu–smadzeņu asi, viscerālo hiperjutību, zarnu mikrobiomu un gremošanas trakta motilitāti, psihosociālo faktoru, seksuālās un fiziskās vardarbības, depresijas, trauksmes un onkofobijas ietekme un spēja risināt šos faktorus, zināšanas par testiem – barības vada pHmetriju, manometriju, kuņģa iztukšošanas testiem, anorektālās funkcijas izvērtēšanu, anorektālo biofeedback, resnās zarnas tranzītu, elptestiem; 43.2. funkcionāla dispepsija, barības vada un kuņģa dismotilitātes sindromi, psihogēnas sliktas dūšas un vemšanas sindroms un cikliskās vemšanas sindroms, kairinātas zarnas sindroms, funkcionāla caureja un aizcietējums, fēču nesaturēšana; 43.3. oroezofageālie traucējumi: 43.3.1. barības vada motorā funkcija un ar to saistītie traucējumi; 43.3.2. GERS patoģenēze un klīniskā nozīme; 43.3.3. Bareta barības vads (īpaši skrīninga protokoli); 43.3.4. displāzijas diagnostika, novērošana un ārstēšana Bareta barības vada gadījumā; 43.3.5. eozinofīls ezofagīts; 43.3.6. barības vada audzēji; 43.3.7. barības vada traucējumi, ko izraisa kairinoši līdzekļi, medikamenti, infekcija un traumas; 43.3.8. disfāgijas diagnostika, izmeklēšana un vadība; 43.3.9. ahalāzijas diagnostika un ārstēšana; 43.3.10. rīšanas traucējumi gados vecākiem cilvēkiem un orofaringeāla disfāgija; 43.3.11. refluksa ezofagīta ārstēšana; 43.3.12. barības vada struktūru diagnostika un vadība; 43.3.13. barības vada divertikulu ārstēšana; 43.4. barības vada akūti bojājumi: 43.4.1. akūta disfāgija – svešķermeņi; 43.4.2. Mallory–Weiss sindroms; 43.4.3. spontāna barības vada perforācija; 43.4.4. pēcprocedūras perforācija; 43.4.5. akūta ezofagospasma; 43.4.6. asiņojošas barības vada varikozās vēnas; 43.5. kuņģis un divpadsmitpirkstu zarna: 43.5.1. H. pylori, NSPL izraisīta čūla un idiopātiska čūla; 43.5.2. specifiski gastrīti un gastropātijas; 43.5.3. eozinofīls gastrīts; 43.5.4. refraktāra peptiska čūla; 43.5.5. ar stresu saistīta čūlas slimība; 43.5.6. peptiskas čūlas slimības komplikācijas, ķirurģiska terapija; 43.5.7. bariatriskas ķirurģijas indikācijas un komplikācijas; 43.5.8. pirmsvēža kuņģa bojājumu ārstēšana; 43.5.9. kuņģa adenokarcinoma, izmeklēšana un ārstēšana; 43.5.10. kuņģa polipi, neiroendokrīni tumori, gastrointestināli stromāli tumori un Zolindžera-Elisona sindroms; 43.6. aizkuņģa dziedzera darbības traucējumi: 43.6.1. akūts un hronisks pankreatīts, ģenētiskie traucējumi; 43.6.2. pankreatīta etioloģija; 43.6.3. autoimūns pankreatīts un IgG4 slimības; 43.6.4. komplikācijas: inficētas nekrozes, pseidocistas un portālu vēnu tromboze; 43.6.5. uztura atbalsts pankreatīta gadījumā; 43.6.6. uztura atbalsts pankreatīta gadījumā; 43.6.7. multidisciplināra pieeja akūta pankreatīta ārstēšanā (radioloģija, ķirurģija); 43.6.8. aizkuņģa dziedzera audzēju un aizkuņģa dziedzera cistisku struktūru diagnostika un vadība; 43.7. žultsceļu bojājumi – žults veidošanās fizioloģija, bioķīmija un žultsakmeņu patoģenēze, žultsakmeņu slimības komplikāciju simptomi (žults kolika, akūts holecistīts, žultsvadu obstrukcija un holangīts), prasme atšķirt simptomātiskus un asimptomātiskus žultsakmeņus, diferenciācijas klīniskās sekas, ārstēšana, komplikācijas, indikācijas operatīvai un neoperatīvai ārstēšanai, sklerozējoša holangīta, citu holangīta cēloņu, žultsvadu, žultspūšļa un ampulas audzēju ārstēšana, endoskopiskās un radioloģiskās žults ceļu slimību ārstēšanas indikācijas un komplikācijas; 43.8. hepatoloģijas pamati, aknu mikroanatomija, fizioloģija un bioķīmija saistībā ar slimības procesu, aknu slimību izpausmes, izmainītas transamināžu aktivitātes, dzelte, akūta aknu mazspēja, akūts un hronisks hepatīts, ciroze, dzelzs un vara vielmaiņas traucējumi, intrahepatiska un ekstrahepatiska holestāze, holangīts, asinsvadu aknu slimības, abscesi/lokalizētas infekcijas un audzēji. Pēc izvēles var apgūt hepatoloģiju padziļināti, kas ietver apmācību aknu mazspējas, endovaskulāras iejaukšanās un aknu transplantācijas jautājumos; 43.9. tievā zarna: 43.9.1. malabsorbcijas pārvaldība; 43.9.2. celiakija; 43.9.3. laktozes un fruktozes malabsorbcija un nealerģiska nepanesība; 43.9.4. pārtikas olbaltumvielu izraisīts enterokolīta sindroms; 43.9.5. tievās zarnas bakteriāla, parazitāra un helmintu infekcijas diagnostika un ārstēšana; 43.9.6. tievās zarnas baktēriju proliferācijas sindroms (SIBO); 43.9.7. olbaltumvielu zuduma enteropātija – Vipla slimība; 43.9.8. tievās zarnas limfoma; 43.9.9. tievās zarnas audzēji – adenokarcinoma, GIST, NET; 43.9.10. tievās zarnas akūti bojājumi – perforācija, invaginācija, obstrukcija, išēmija; 43.10. resnā zarna: 43.10.1. infekcioza caureja; 43.10.2. ar antibiotikām saistīta caureja – Clostridioides Difficile caureja; 43.10.3. zarnas mikrobiots; 43.10.4. divertikulārā slimība, divertikulīts; 43.10.5. mezenteriska išēmija; 43.10.6. aklās zarnas slimības; 43.10.7. kolorektāli polipi; 43.10.8. anālais un kolorektālais vēzis; 43.10.9. izolēta taisnās zarnas čūla; 43.10.10. invaginācija; 43.10.11. rektocēle; 43.10.12. labdabīgi anorektāli veidojumi; 43.10.13. Bovena slimība, kondilomas; 43.10.14. proktīts; 43.10.15. seksuāli transmisīvās perianālās slimības; 43.10.16. sistēmiskās slimības – infekciju, endokrīnās, hematoloģiskās, infiltratīvās, reimatoloģiskās un asinsvadu slimības, primāro imūndeficīta slimību GI izpausmes; 43.11. iekaisīga zarnu slimība (IZS): 43.11.1. IZS patoģenēze, klasifikācija, čūlainais kolīts (ČK), Krona slimība (KS), neklasificēts IZS un mikroskopisks kolīts (limfocītu kolīts un kolagēna kolīts), IZS imunoloģija un tās sasaiste ar dažādām ārstēšanas metodēm; 43.11.2. IZS diagnostika: diagnostikas instrumenti, prasme diferencēt IZS no citām iespējamām slimībām – infekcijām, vaskulīta, išēmijas, Behčeta slimības, kairinātu zarnu sindroma (KZS), medikamentu izraisīta kolīta, prasme atšķirt IZS no SIBO, žults sāļu malabsorbcijas, obstrukcijas, infekcijām un funkcionālām zarnu slimībām, zināšanas par atbilstošiem izmeklējumiem – biomarķieri (asinis un fēču), endoskopija (augšējā un apakšējā, kapsulas endoskopija, enteroskopija), radioloģiskās metodes (CT, MRI, vēdera dobuma ultraskaņa un zarnu ultraskaņa), prasme klasificēt slimību, izmantojot standarta klasifikācijas, piemēram, Monreālas klasifikāciju, zināšanas par slimības apjomu, slimības aktivitāti, papildu zarnu izpausmēm un komplikācijām; 43.11.3. zināšanas par medikamentiem, kuri tiek izmantoti un pieejami IZS ārstēšanai, ārstēšanas iespējas, ņemot vērā slimības izplatību un aktivitāti, iepriekšējo ārstēšanas vēsturi un komplikācijas, prasme interpretēt skrīninga testu rezultātus, ārstēšanas stratēģijas un medicīniskās terapijas blakusparādības un komplikāciju (tostarp biežuma) uzraudzība un pārvaldība, zināšanas par zāļu lietošanas pārtraukšanu un nepieciešamo ķirurģisko terapiju; 43.11.4. zināšanas par blakusslimībām, ņemot vērā iepriekšējo ļaundabīgo audzēju vēsturi vai ļaundabīgo audzēju attīstības riskus, kā arī papildu slimības – tuberkuloze, B hepatīts, C hepatīts un HIV, infekcijas slimību skrīnings un imunizācijas nozīme pirms terapijas uzsākšanas un medicīniskās ārstēšanas laikā; 43.11.5. zināšanas par augstas kvalitātes endoskopiskām procedūrām un spēja pielietot: 43.11.5.1. dažādas slimību vērtēšanas sistēmas, kas tiek izmantotas klīniskajā praksē; 43.11.5.2. kolorektālā vēža uzraudzības principus IZS gadījumā; 43.11.5.3. hromoendoskopijas vai citas progresīvas endoskopijas metodes; 43.11.5.4. video kapsulas endoskopijas, zināšanas par kontrindikācijām IZS gadījumā; 43.11.5.5. poučoskopija; 43.11.6. displāzijas parādīšanās un ārstēšana, novērošanas kolonoskopijas laikā; 43.11.7. IZS komplikācijas; 43.11.8. IZS histoloģiskās iezīmes un atšķirības no citām kuņģa–zarnu trakta patoloģijām (piemēram, infekcija); 43.11.9. papildu apmācība kapsulas endoskopijas un enteroskopijas veikšanai; 43.11.10. izprot savlaicīgas ķirurģiskas terpijas nozīmi un MDT lomu lēmumu pieņemšanā, pirmsoperācijas procesa nozīmi, ķirurģijas lomu ar slimību saistītās displāzijas ārstēšanā; 43.11.11. zināšanas par enterālās barošanas lomu aktīvas IZS ārstēšanā, IZS deficītu mehānismiem (tostarp vitamīnu un minerālvielu deficītu), enterālās un parenterālās barošanas indikācijām un tās iespējamām komplikācijām, mājas parenterālās barošanas izaicinājumiem un pamatprincipiem; 43.11.12. zināšanas par indikācijām un riskiem, par radioloģiskās izmeklēšanas metodēm; 43.11.13. zināšanas par stomas maisiņu un pouchīta novērtēšanu un pārvaldību, akūta smaga kolīta ārstēšanu, fistulizējošu un perianālu KS (perianālas, enteroenteriskas, enterokutānas, enterovezikālas un taisnās zarnas fistulas), IZS ekstraintestinālām izpausmēm, grūtniecību, zāļu terapiju un operācijas ietekmi uz auglību un grūtniecību, imūnsupresantiem, bioloģiskās terapijas un ķirurģijas nozīmi grūtniecības laikā, krūtsbarošanu un ārstēšanas izvēli, jaundzimušo vakcināciju, ļaundabīgiem audzējiem (ar IZS saistīti un nesaistīti, skrīnings), oportūnistiskām infekcijām, uztura novērtējumu, pārejas aprūpi (pāreja no pediatrijas uz pieaugušo), MDT lomu, jaunām terapijām. 45