2. Article

Otrais risinājuma variants Konceptuālā ziņojuma 2.risinājuma variants paredz, ka finansējumu māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām piešķir un izmaksā Latvijas Nacionālais kultūras centrs, slēdzot līgumu ar katru mākslinieciskā kolektīva vadītāju. Atbilstoši konceptuālā ziņojuma 2.risinājuma variantam Latvijas Nacionālais kultūras centrs pārņem pašvaldības funkciju par mērķdotācijas piešķiršanu mākslinieciskā kolektīva vadītājiem, līdz ar to slēdz līgumu ar katru mākslinieciskā kolektīva vadītāju un arī izmaksā valsts budžeta mērķdotāciju par gatavošanos Dziesmu un deju svētkiem individuāli katram mākslinieciskā kolektīva vadītājam. Saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra darba grupas locekļu Dziesmu svētku biedrības pārstāvju ieteikumu, konceptuālā ziņojuma 2.risinājuma variants paredz noteikt, ka valsts budžeta mērķdotāciju izmaksā Latvijas Nacionālais kultūras centrs, slēdzot individuālu uzņēmuma līgumu ar katru mākslinieciskā kolektīva vadītāju. Konceptuālā ziņojuma 2.risinājuma varianta īstenošana paredz: 1) Latvijas Nacionālais kultūras centrs piešķir un izmaksā valsts budžeta mērķdotāciju (atalgojumu, atlīdzību) par gatavošanos Dziesmu un deju svētkiem individuāli katram mākslinieciskā kolektīva vadītājam; 2) Latvijas Nacionālais kultūras centrs slēdz līgumu ar katru mākslinieciskā kolektīva vadītāju, precīzi definējot līguma priekšmetu (pasākumus, kas plānoti konkrētajā nozarē un periodā); 3) 2.punktā minētais līgums tiek slēgts valsts budžeta gada ietvarā, nākamajā gadā vienošanās pie līguma. Konceptuālā ziņojuma 2.risinājuma varianta trūkumi: 1) Latvijas Nacionālajam kultūras centram palielinās administratīvais, birokrātiskais slogs, kas jau ir norādīts Latvijas Republikas Valsts kontroles 2023.gada 27.aprīļa revīzijas ziņojuma "Par Kultūras ministrijas 2022.gada pārskata sagatavošanas pareizību"7 daļā "Kopsavilkums" norādīts, ka: "[..] Māksliniecisko kolektīvu vadītāju atlīdzībai Latvijas Nacionālais kultūras centrs izvēlējās veidu, kas bija birokrātiski smags pašam Latvijas Nacionālajam kultūras centram un ar augstu administratīvo slogu atlīdzības saņēmējiem;", jo Latvijas Nacionālais kultūras centrs 2022.gadā izmaksāja naudas balvu 1437 māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, pamatojoties uz viņu iesniegumu; 2) Latvijas Nacionālajam kultūras centram nav pietiekamas kapacitātes un finansējuma, lai katru gadu organizētu Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumus, kuros var piedalīties visi amatiermākslas (tautas mākslas) kolektīvi, līdz ar to atbilstoši Noteikumos noteiktajiem kritērijiem nebūs pamata izmaksāt valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītājam.
  1. 1)) darbojas vismaz divus gadus (tā kā iepriekšējā pieredze liecina, ka uz katriem nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem māksliniecisko kolektīvu līdzdalība pieaug – lai ievērotu taisnīguma principu (māksliniecisko kolektīvu, kas regulāri piedalās dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un māksliniecisko kolektīvu, kas dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā iesaistās neregulāri – kontekstā), valsts budžeta mērķdotāciju var saņemt tikai tādi mākslinieciskie kolektīvi, kas darbojas vismaz divus gadus);
  2. 1)) Latvijas Nacionālais kultūras centrs piešķir un izmaksā valsts budžeta mērķdotāciju (atalgojumu, atlīdzību) par gatavošanos Dziesmu un deju svētkiem individuāli katram mākslinieciskā kolektīva vadītājam;
  3. 2)) Latvijas Nacionālais kultūras centrs slēdz līgumu ar katru mākslinieciskā kolektīva vadītāju, precīzi definējot līguma priekšmetu (pasākumus, kas plānoti konkrētajā nozarē un periodā);
  4. 2)) apgūst kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem noteikto repertuāru (koprepertuāru);
  5. 3)) 2.punktā minētais līgums tiek slēgts valsts budžeta gada ietvarā, nākamajā gadā – vienošanās pie līguma.
  6. 3)) vismaz reizi gadā ir piedalījušies repertuāra (koprepertuāra) pārbaudes skatēs vai konkursos, vai izstādēs;
  7. 4)) vismaz reizi gadā ir piedalījušies Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajos Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumos.
  8. 1)) Latvijas Nacionālajam kultūras centram palielinās administratīvais, birokrātiskais slogs, kas jau ir norādīts Latvijas Republikas Valsts kontroles 2023.gada 27.aprīļa revīzijas ziņojuma "Par Kultūras ministrijas 2022.gada pārskata sagatavošanas pareizību"7 daļā "Kopsavilkums" norādīts, ka: "[..] Māksliniecisko kolektīvu vadītāju atlīdzībai Latvijas Nacionālais kultūras centrs izvēlējās veidu, kas bija birokrātiski smags pašam Latvijas Nacionālajam kultūras centram un ar augstu administratīvo slogu atlīdzības saņēmējiem;", jo Latvijas Nacionālais kultūras centrs 2022.gadā izmaksāja naudas balvu 1437 māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, pamatojoties uz viņu iesniegumu;
  9. 1)) kopumā vidēji apmaksā 10 h līdz 20 h nedēļā;
  10. 2)) Latvijas Nacionālajam kultūras centram nav pietiekamas kapacitātes un finansējuma, lai katru gadu organizētu Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumus, kuros var piedalīties visi amatiermākslas (tautas mākslas) kolektīvi, līdz ar to atbilstoši Noteikumos noteiktajiem kritērijiem nebūs pamata izmaksāt valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītājam.
  11. 2)) 32 pašvaldības nedēļā apmaksā vairāk nekā 20 h;
  12. 3)) četras pašvaldības G2 grupas kolektīvu vadītājiem apmaksā mazāk nekā 10 h nedēļā.
annual-reportasdeadlineemployment-contractfinancial-statementsjoint-stockremunerationsalarytax-authorityvid