1. Article

Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa Informatīvā telpa ir abstrakta, virtuāla teritorija, kas veidojusies sabiedrības, kultūras un komunikācijas mijiedarbības rezultātā. Informatīvo telpu raksturo informācijas plūsmas, mediji un to saturs, valoda, sabiedrības sociālā atmiņa un citi faktori.5 Latvijas mediju vide ir daļa no Latvijas informatīvās telpas. Latvijas mediju nozarei ir stratēģiska nozīme nacionālās drošības un Latvijas kultūrtelpas uzturēšanā un saglabāšanā, kvalitatīva un demokrātijas vērtībām atbilstoša mediju satura piedāvāšanā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības intereses un spēcinot latviešu valodu Latvijas kultūras un sabiedriski politiskajā vidē. Demokrātiska valsts balstās uz medijiem, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas un ļauj publiskajā telpā brīvi pastāvēt atšķirīgiem uzskatiem. Mediju daudzveidība sekmē satura dažādību, viedokļu plurālismu, ģeogrāfisku un sociālu pieejamību, veicina vārda un izteiksmes brīvību, daudzpusīgu diskusiju un debašu telpu demokrātiskā sabiedrībā. Lai mediju uzņēmumi kļūtu inovatīvāki un konkurētspējīgāki, tiem nepieciešama digitālā pārveide un moderni risinājumi. Stipras Latvijas mediju vides pamats ir spēcīgi komerciālie mediji un sabiedriskie mediji. Komerciālajiem medijiem ir būtiska nozīme plurālisma veicināšanā, kultūras un politisko diskusiju bagātināšanā, kā arī pakalpojumu daudzveidības nodrošināšanā. Mainīgajā mediju vidē ir būtiski saglabāt līdzsvarota sabiedriskā un komerciālo mediju piedāvājuma daudzveidību gan lineārā formātā, gan digitālajā vidē. Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai ir nepieciešams vienots spēcīgs un neatkarīgs Latvijas Sabiedriskais medijs, kas vienlaikus sasniedz un uzrunā visdažādākās sabiedrības grupas ar kvalitatīvu informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo saturu. Latvijas Sabiedriskajam medijam jānodrošina finansēšanas modelis, kas nodrošina finansējuma izaugsmes prognozējamību, adekvāts finansējuma apjoms, kā arī caurskatāms finansējuma piešķiršanas un izlietošanas process. Vidējā termiņā Latvijas Sabiedriskā medija finansējuma apjomam ir jātuvojas Eiropas vidējam sabiedrisko mediju finansējuma apjomam. Vienlaikus pilnveidojamas ir Latvijas Sabiedriskā medija, komerciālo mediju un infrastruktūras nodrošinātāju sadarbības spējas krīžu un valsts apdraudējuma situācijās. Viens no atbalsta mehānismiem stipras un daudzveidīgas Latvijas mediju vides saglabāšanai ir Mediju atbalsta fonda darbība, kas jāpaplašina, paredzot gan ikgadēju atbalstu sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas veidošanai nacionālajos, reģionālajos un vietējos medijos, Latgales medijos, diasporas medijos, tai skaitā ar cita veida neatkarīgo satura veidotāju līdzdalību, gan izveidojot ikgadēju institucionālu atbalsta mehānismu tām žurnālistikas un satura formām, kas ierobežotā tirgus apstākļos nav pelnošas, bet ir vitāli svarīgas ģeogrāfiskās un tematiskās daudzveidības saglabāšanai. Latvijas mediju vidē īpaši svarīgi atbalstīt žurnālistiku par notikumiem reģionos, lai vecinātu sabiedrības izpratni par apkārt notiekošo un vairotu cilvēku piederību vietējām kopienām. Tam nepieciešams izveidot īpašu atbalsta pakotni un pirms atbalsta samazināšanas tradicionāliem mediju piegādes veidiem, izveidot un iedzīvināt alternatīvu risinājumus satura pieejamībai. Tāpat īpaši izceļams ir mediju vides un informatīvās telpas stiprināšanas jautājums Latvijas austrumu pierobežā, palielinot tur mediju pieejamību, samazinot nelegālā satura patēriņu, izvēršot medijpratības aktivitātes un palielinot Latvijas Sabiedriskā medija klātbūtni. Ņemot vērā, ka sociālo tīklu platformas atņem ieņēmumus Latvijas mediju uzņēmumiem, ir nepieciešams rast risinājumus, kas mazinātu šo negatīvo efektu. Jāveicina audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu ieguldījumi Eiropas darbu, tostarp Latvijas filmu un seriālu, veidošanā, lai sekmētu Eiropas audiovizuālo darbu radīšanu latviešu valodā audiovizuālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos gan Latvijas, gan ārvalstu medijos ar mērķauditoriju Latvijā satura daudzveidības paplašināšanai, tādējādi stiprinot un attīstot Latvijas kultūrtelpu, veicinot vērtību mantojuma veidošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm, Latvijas vietējo mediju spēju ar to veidoto saturu aizraut, iedvesmot un noturēt sabiedrību Latvijas informatīvajā telpā. Lai nodrošinātu piekļuvi informācijai dažādām sabiedrības grupām, ir nepieciešams veicināt pieejamību mediju radītajam saturam personām ar invaliditāti. Tas paredz gan satura subtitrēšanu, gan ieskaņošanu audio formātā, satura izplatīšanu vieglajā valodā u.c. risinājumus, kas nodrošina pēc iespējas plašākas sabiedrības iekļaušanu diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Tāpat nozīmīgi ir mediju saturā vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības latviešu valodā, lai sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederības sajūtu Latvijai, atspoguļotu sabiedrības daudzveidību, iekļaujošas sabiedrības veidošanos un veicinātu vienotas, nevis divkopienu, sabiedrības pastāvēšanu. Tas attiecas gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Sabiedriskajos medijos jāveido jauna pieeja satura veidošanai mazākumtautību auditorijām, mazinot krievu valodas dominanci mazākumtautību valodu vidū. Kopējā mediju ekosistēmā attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā. Mediju saturā jāveicina arī latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida un lībiešu valodas lietošana. Ņemot vērā, ka daļai komerciālajiem medijiem reklāmas ieņēmumi ir primārais finansējuma avots, lai nodrošinātu mediju ilgtspēju un pašpietiekamību, nepieciešams pārskatīt un precizēt reklāmas ierobežojumus, vienlaikus palielinot caurskatāmību un vairojot izpratni par reklāmas ētiku. Ja tiek noteikti papildu ierobežojumi noteiktu preču un pakalpojumu reklāmai, jāparedz līdzsvarojoši mehānismi mediju nozarei negatīvās ietekmes mazināšanai, ja tāda ir radusies. Tāpat ir nepieciešams atbalstīt mediju nozares digitālo transformāciju un stiprināt konkurētspēju, kas ilgtermiņā mediju uzņēmumiem ļaus reaģēt uz auditoriju pāreju uz tiešsaistes platformām, un būt pašpietiekamākiem un konkurētspējīgiem tādā līmenī, kas ir nepieciešams valsts drošības veicināšanai un demokrātisko procesu nodrošināšanai. Mediju vides noturību veicina daudzveidīga satura pieejamība un tiesiska satura patērēšana, tāpēc nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu un ieviest risinājumus, kas veicina tiesisku satura patēriņu un nodrošina autortiesību un blakustiesību īpašnieku tiesību aizsardzību, kā arī veikt sabiedrību izglītojošas darbības.