1. Article

Mērķis un nepieciešamības pamatojums1.1. Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir ar ārējo normatīvo aktu noteikt tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu Jēkabpils novada pašvaldības administratīvās teritorijas sakopšanu un tajā esošo būvju uzturēšanas prasības.1.2. Lai Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā nodrošinātu teritorijas un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, un īpašumam piegulošās, publiskā lietošanā nodotas pašvaldības teritorijas (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu, ir nepieciešams noteikt vienotu kārtību, kādā jebkurai personai Jēkabpils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā jāuztur tās īpašumā vai valdījumā esošais nekustamais īpašums un jānodrošina īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšana. Personām noteiktie pienākumi tiek uzlikti sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu sakoptu vidi, kā arī novērstu iespējamos draudus personu veselībai un dzīvībai, kas varētu tikt apdraudētas, piemēram, sniega un ledus nenotīrīšanas gadījumā no balkoniem, lodžijām, ēku jumtiem. 1.3. Lai nodrošinātu iedzīvotāju un sabiedrības kopumā tiesības dzīvot sakoptā pilsētvidē un nodrošinātu kvalitatīvu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes kontroli, noteikumos ir noteiktas prasības zāles pļaušanai. Saistošo noteikumu 4.1. apakšpunktā ir noteikts pienākums apbūvēta nekustamā īpašuma teritorijās pļaut zāli ne retāk kā 4 reizes gadā līdz 10. jūnijam, 10. jūlijam, 10. augustam un 10. septembrim, nepieļaujot, ka zāliena garums pārsniedz 25 centimetrus. Neapbūvēto nekustamo īpašumu teritorijās pienākums pļaut zāli ne retāk kā divas reizes gadā līdz 10. jūlijam un 10. septembrim. Savukārt neapbūvēto nekustamo īpašumu teritorijās, kuru platība ir lielāka par 5000 kvadrātmetriem un kurās tiek izveidotas ziedoša pļavas, pienākums pļaut zāli ir ne retāk kā vienu reizi gadā līdz 10. septembrim, nepieļaujot, ka zāliena garums 3 metru platā zonā pa nekustamā īpašuma perimetru pārsniedz 25 centimetrus. Pļaušanas biežums reizei gadā paredzēts, lai ļautu ziedošās pļavas augājam optimāli sazaļot, izziedēt un saražot sēklas. Ļaujot augiem izziedēt un izsēt sēklas, paredzama dabas daudzveidības pakāpeniska palielināšanās pļavas augājā, kas laika gaitā palielinās arī pļavas ainavisko pievilcību. Pļaušana rudenī paredzama, lai ziedošajā pļavā pavasaros neveidotos kūla, kura gan nebūtu estētiski pievilcīga, gan būtu sarežģīti kopjama, radot kūlas dedzināšanas risku. Zāles regulāra pļaušana nepieciešama arī sabiedrības veselības un drošības apsvērumu dēļ. Gara zāle īpašuma vai īpašumam piegulošajā teritorijā rada atkritumu uzkrāšanās riskus, kas savukārt var veicināt antisanitārus apstākļus, vides piesārņojumu vai personu veselības apdraudējumu, tostarp no antisanitāros apstākļos mītošu grauzēju pārnēsājamām slimībām. Zāles garums noteikts, lai tiktu ievērots gan sakoptas pilsētvides uzstādījums, gan kvalitatīvi veikta normatīvajos aktos noteikto prasību kontrole. Gara zāle ir pozitīva vide dažādiem rāpuļiem, t.sk. indīgās čūskas (odzes) izplatībai, kā arī ērču izplatībai, kas, savukārt, pilsētvidē var radīt lielākus riskus iedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajai informācijai (https://www.spkc.gov.lv) gara zāle var veicināt ērču, kas ir cilvēkiem un mājdzīvniekiem bīstamu slimību pārnēsātājas, izplatību. Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām. Regulāra zālāju pļaušana ir efektīvs veids, kā mazināt ērču, citu insektu un kaitēkļu, čūsku un grauzēju vairošanos pilsētvidē. Tādējādi labums, ko iegūst sabiedrība, ar noteikumiem, uzliekot privātpersonām pienākumus attiecībā uz zāles pļaušanu, ir lielāks par šo privātpersonu interesēm nodarīto kaitējumu. Vadoties no minētajām rekomendācijām, noteikumos noteikta prasība nopļaut zāli nekustamajos īpašumos, t.i., daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā teritorijā un pret publisko ārtelpu vērstā teritorijā, kā arī piegulošajā teritorijā. Ieteicams zāles pļaušanas darbus organizēt atbilstoši laikapstākļu prognozēm, piemēram, nevajadzētu veikt zāles pļaušanu, ja atbilstoši meteoroloģiskajām prognozēm tuvākajā laikā prognozēts ilgstošs beznokrišņu periods vai tāds jau ir bijis iepriekšējā periodā (laikposmā, kopš pēdējās zāles pļaušanas). Pļaušanas regularitāti un pļaušanas augstumu ieteicams izvēlēties tā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zālāja (zāliena) apsaimniekošanu, veselīgu un ainavisku zālāju un mazinātu zālāja (zāliena) izdegšanas riskus. Šāda prasība pamatota ar sabiedrības tiesībām dzīvot sakoptā pilsētvidē un, ņemot vērā noteiktās teritorijas (sabiedrībai nozīmīgas (intensīvi izmantotas)), šāda prasība ir samērīga, jo tas nodrošina gan sakoptu pilsētvidi, gan ilgtspējīgu un vienmērīgu zālāju (zālienu) uzturēšanu (mazina augu izdegšanas riskus periodos, kad pāraugusi zāle tiek nopļauta), gan būtiski uzlabo sanitāro tīrību, mazina grauzēju, čūsku un ērču radītos riskus iedzīvotājiem. Svarīgi norādīt, ka šī prasība neattiecas uz ziedošām pļavām. Teritorijās, kur ir izveidotas ziedošas pļavas, noteikta prasība pļaut zāli vismaz vienu reizi gadā, nodrošinot iespēju veidot dabisko zālāju pļavas un samērojot uzturētājiem nepieciešamos resursus šo teritoriju uzturēšanā ar sabiedrības tiesībām dzīvot sakoptā pilsētvidē. Papildus noteikumos ietverta arī prasība pļaut zāli, nepieļaujot kūlas veidošanos. Šāda prasība noteikta, jo praksē ir konstatēts, ka zāle netiek nopļauta un izveidojas kūla. Personām ir jāseko līdzi, lai zāle tiktu nopļauta ne tikai noteiktas reizes gadā, bet arī tad, ja, to nenopļaujot, var izveidoties kūla, kas savukārt var radīt draudus sabiedrības drošībai, jo pastāv tās aizdegšanās riski. Turklāt norādāms, ka Ministru kabineta noteikumu Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" 3.2. apakšnodaļas "Vispārīgās ugunsdrošības prasības teritorijā" 28. punktā ir noteikts, ka atbildīgā persona veic pasākumus, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana, bet nav aizlieguma pieļaut kūlas veidošanos. Ar noteikumiem tiek samērotas gan teritoriju īpašnieku vai tiesisko valdītāju intereses veidot ainaviski ziedošas pļavas, kur zālājs nav jāpļauj tik bieži kā citās apbūvētās teritorijās, gan tiek veicināta dabas bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Turklāt, ja pilsētas pļavās tiks iesēti arī daudzveidīgi ziedoši augi, tas pilsētvides ainavu kopumā uzlabos vēl vairāk. Vienlaikus norādāms, ka apbūvētā teritorijā nevar veidot ziedošas pļavas, un tur, lai nepieļautu, ka zāles garums pārsniedz 25 cm, zāles nopļaušana noteikta ar mērķi nodrošināt sabiedrības drošību (labi pārredzēt braucamo daļu, ietves un gājēju ceļus). 1.4. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu, dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus, ja likumos nav noteikts citādi, jautājumos par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu. 1.5. Par saistošo noteikumu atsevišķu punktu neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods, ievērojot Administratīvās atbildības likumā noteiktos soda apmērus. Saistošajos noteikumos noteiktas institūcijas, kas kontrolēs saistošo noteikumu ievērošanu, veiks administratīvo procesu, pieņems lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma. Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, tiks ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pie atbildības saucamās personas mantiskais stāvoklis, pārkāpuma izdarīšanas apstākļi, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļi. Noteikumu izdošanas mērķis nav administratīvi sodīt pēc iespējas vairāk personu, bet gan nodrošināt pašvaldības administratīvās teritorijas kopšanu un tajā esošo būvju uzturēšanu. Administratīvais sods paredzēts ar mērķi – atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas, aizstāvēt pārējo iedzīvotāju tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē. Ņemot vērā to, ka likumdevējs Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā jau ir noteicis administratīvo atbildību par dzīvojamo māju obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību neveikšanu, ja tā skar sabiedrības intereses, tad līdzīgi arī noteikumos ir paredzēta administratīvā atbildība par citu apbūvētu vai neapbūvētu teritoriju un būvju uzturēšanas neveikšanu, un noteikumi paredz vienādus teritorijas un būvju uzturēšanas nosacījumus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijās, publiskā lietošanā esošās teritorijās un pret publisku ārtelpu vērstās teritorijās. Brīdinājumu piemēros gadījumos, kad konstatē, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar pie administratīvās atbildības saucamās personas mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Naudas sodam ir jāmotivē personu atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas un jāattur citas personas no pārkāpuma izdarīšanas. Vienlaikus naudas sodam ir jābūt efektīvam un samērīgam ar ieguvumu (labumu), kādu pie administratīvās atbildības saucamā persona guva vai varēja gūt, pārkāpjot saistošajos noteikumos iekļautās prasības. Administratīvā naudas soda piemērošana tiks veikta tikai situācijās, kad aizrādījumi nebūs devuši gaidīto rezultātu. 1.6. Pašvaldība ir paredzējusi arī savu līdzdalību, neuzliekot par pienākumu tīrīt ledu un sniegu uz ietvēm, ziemas periodā pašvaldība centralizēti nodrošinās ietvju attīrīšanu no sniega un pretslīdes materiālu kaisīšanu. Tāpat nekustamā īpašuma piegulošo teritoriju kopšanā saistošo noteikumu IV nodaļa paredz atvieglojumus.