11. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante Mg. iur. Zane Norenberga - uzskata, ka apstrīdētās normas nav saskanīgas ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu valsts atbalsta jomā, jo tās neparedzot vērtēt valsts atbalsta atbilstību tā saņemšanas nosacījumiem, kā arī atgūstamā valsts atbalsta apmērs netiekot vērtēts individuāli. Pieteikuma iesniedzējai izmaksātais valsts atbalsts neesot nelikumīgs atbalsts, jo pati valsts atbalsta shēma par obligāto iepirkumu netiekot apšaubīta, proti, valsts atbalsts neesot ieviests, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 108. panta 3. punktu. Apstrīdētās normas esot izdotas, lai novērstu ļaunprātīgu piešķirtā valsts atbalsta izmantošanu. Ļaunprātīgi izmantots valsts atbalsts esot tāds atbalsts, kuru Eiropas Komisija iepriekš ir apstiprinājusi, tādēļ nevis atbalsta sākotnējā piešķiršana, bet gan tā turpmāka izmantošana pārkāpjot atļautās atbalsta shēmas noteikumus, proti, valsts tiesību normas, kas regulē šo shēmu, vai papildu nosacījumus, ko dalībvalsts apņēmusies ievērot, lai Eiropas Komisija apstiprinātu šo shēmu. Arī ļaunprātīgi izmantots valsts atbalsts esot atgūstams tāpat kā nelikumīgs atbalsts. Latvijas tiesiskajā regulējumā ļaunprātīgi izmantots valsts atbalsts esot definēts kā nepamatoti izlietots un pielīdzināts nelikumīgam valsts atbalstam. Eiropas Savienības tiesībās nostiprinātais tiesiskuma princips prasot: lai atgūtu izmaksāto valsts atbalstu, visupirms vajag konstatēt, ka tas ir nelikumīgs. Proti, Būvniecības valsts kontroles birojam būtu jākonstatē, kuras konkrēto atbalsta shēmu regulējošās tiesību normas ir pārkāptas tā, ka šā pārkāpuma rezultātā atbalsta saņēmējs vairs nav tiesīgs saņemt tam jau piešķirto atbalstu. Turklāt esot nepieciešams konstatēt nevis jebkuras tiesību normas pārkāpumu, bet tieši tādas tiesību normas pārkāpumu, kura liedz saņemt valsts atbalstu. Lai arī elektroenerģijas gada pārskatā norādāmā informācija esot būtiska valsts atbalsta atbilstības novērtēšanai, tomēr šā pārskata iesniegšanas termiņa kavējuma fakts pats par sevi nepierādot neatbilstību valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Valsts atbalsta atcelšana nevarot būt sankcija par tiesību normu pārkāpumu, pēc kura nav konstatēta neatbilstība valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Atgūstamā atbalsta apmērs būtu nosakāms individuāli, taču apstrīdētās normas to liedzot. Ja valsts atbalsts tomēr ir piešķirts prettiesiski, tad personai, kura to saņēmusi un tādējādi ieguvusi nepamatotas priekšrocības, esot pienākums arī samaksāt procentus par attiecīgo līdzekļu lietošanu. Līdz ar to apstrīdētās normas šajā aspektā neatbilstot LESD 107. pantam. Attiecībā uz Atjaunojamo energoresursu direktīvu pieaicinātā persona norāda, ka šīs direktīvas 6. panta 1. punkts neesot piemērojams, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību pamattiesībām. Šī norma ierobežojot dalībvalsts iespējas mainīt tiesiska valsts atbalsta nosacījumus, padarot piešķirtās tiesības neefektīvas vai ekonomiski neizdevīgas, taču apstrīdētās normas paredzot valsts atbalsta atcelšanu. Secinājumu daļa