12. Article

Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu vērtēt vairāku tiesību normu atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normai, tad tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs atbilstības izvērtēšanai (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05 13. punktu). 12.1. Apstrīdētais Noteikumu Nr. 560 (šeit un turpmāk - redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam) 41. punkts paredzēja, ka gadījumā, ja komersants nav iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu, birojs atceļ tam piešķirtās obligātā iepirkuma tiesības. Savukārt apstrīdētais Noteikumu Nr. 560 60.2. apakšpunkts paredzēja, ka šādā gadījumā komersantam ir jāatmaksā saņemtais valsts atbalsts par to periodu, par kuru nav iesniegts elektroenerģijas gada pārskats. Pieteikuma iesniedzēja nokavēja Noteikumu Nr. 560 38. punktā noteikto elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņu. Par šo pārkāpumu saskaņā ar apstrīdētajām normām Pieteikuma iesniedzējai tika atceltas obligātā iepirkuma tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt saņemto valsts atbalstu par periodu, par kuru nebija iesniegts elektroenerģijas gada pārskats. Līdz ar to izskatāmajā lietā ir vērtējams, vai apstrīdētās normas kā vienots tiesiskais regulējums, kas paredz atcelt piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī uzlikt pienākumu atmaksāt saņemto valsts atbalstu tādā gadījumā, ja noteiktajā termiņā nav iesniegts elektroenerģijas gada pārskats, atbilst Satversmei. 12.2. Pieteikuma iesniedzēja ir elektroenerģijas ražotāja, kas izmanto hidroenerģiju. Tomēr abas apstrīdētās normas attiecās ne tikai uz komersantiem, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto hidroenerģiju, bet arī uz tādiem komersantiem, kas tam pašam nolūkam izmanto citus atjaunojamos energoresursus - biogāzi, biomasu un vēja enerģiju (sk. Noteikumu Nr. 560 3. punktu). Savukārt apstrīdētais Noteikumu Nr. 560 60.2. apakšpunkts bija formulēts tādējādi, ka tas attiecās uz dažādiem elektroenerģijas ražotāju pieļautajiem pārkāpumiem. Tā kā apstrīdētās normas regulē dažādas situācijas, nepieciešams precizēt, kādā apjomā izvērtējama apstrīdēto normu satversmība (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2023-34-01 15. punktu). 12.2.1. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 560 38. punktu un 4. pielikumu elektroenerģijas gada pārskats ietvēra informāciju par saražoto un patērēto elektroenerģijas apjomu, kā arī cita veida informāciju, kas raksturo elektrostacijas darbību atkarībā no ražotāja izraudzītā elektroenerģijas ražošanas veida. Tātad dažādas tehnoloģijas izmantojošiem ražotājiem elektroenerģijas gada pārskatā bija jānorāda atšķirīga informācija. Tomēr apstrīdētās normas visiem elektroenerģijas ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros, paredzēja vienādas tiesiskās sekas, kas iestājas pēc elektroenerģijas gada pārskata neiesniegšanas noteiktajā termiņā. Satversmes tiesa atzīst: izvērtējot apstrīdēto normu ietekmi uz visiem komersantiem neatkarīgi no tā, kādu atjaunojamo energoresursu tie izmanto elektroenerģijas ražošanai, var nodrošināt to, ka Satversmei neatbilstošs regulējums tiek novērsts pēc iespējas plaši. Turklāt konkrētajā gadījumā lietā esošie materiāli, tostarp Ministru kabineta atbildes rakstā ietvertie apsvērumi, ir pietiekami, lai apstrīdēto normu satversmību izvērtētu attiecībā uz visiem komersantiem, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs apstrīdēto normu satversmību attiecībā uz komersantiem, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto jebkuru no Noteikumu Nr. 560 3. punktā norādītajiem atjaunojamiem energoresursiem. 12.2.2. Apstrīdētais Noteikumu Nr. 560 60.2. apakšpunkts paredzēja saņemtā valsts atbalsta atmaksāšanas pienākumu gadījumos, kad pieļauti šo noteikumu 39. un 41. punktā minētie pārkāpumi. Noteikumu Nr. 560 39. punkts attiecās uz gadījumiem, kad komersants, kuram atceltas vai beigušās tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā, ir iesniedzis noslēdzošo elektroenerģijas gada pārskatu un tajā ir konstatēti pārkāpumi, par kuriem obligātā iepirkuma tiesības komersantam būtu vajadzējis atcelt jau agrāk. Savukārt apstrīdētais Noteikumu Nr. 560 41. punkts attiecās uz gadījumiem, kad komersants nav šajos noteikumos paredzētajā termiņā iesniedzis ikgadējo elektroenerģijas gada pārskatu, kā tas noticis arī Pieteikuma iesniedzējas gadījumā. Ņemot vērā Pieteikuma iesniedzējas situāciju un lietā sniegtos argumentus, Satversmes tiesa vērtēs Noteikumu Nr. 560 60.2. apakšpunkta satversmību, ciktāl tas attiecas uz šo noteikumu 41. punktu.