15. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības labklājība un citu cilvēku tiesību aizsardzība. Apstrīdētās normas padarot valsts atbalsta shēmu efektīvāku, novēršot nepamatotu valsts atbalsta saņemšanu. Tādējādi tiekot samazinātas galapatērētāju izmaksas, vienlaikus izskaužot nesaimniecisku un negodprātīgu rīcību nozarē un stiprinot Latvijas tautsaimniecību. Arī Pieteikuma iesniedzēja piekrīt, ka pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - uzraudzīt valsts atbalsta saņemšanas pamatotību un valsts līdzekļu izlietojumu. Jebkura valsts atbalsta shēma tiek veidota un valsts atbalsts tiek piešķirts ar noteiktu mērķi. Valsts atbalsts enerģētikā Eiropas Savienībā ir nozīmīgs instruments virzībai uz klimatneitralitāti (sk.: Schöning F., Ziegler C. What is State Aid. In: Hancher L., de Hauteclocque A., Salerno F. M. (Eds.) State Aid and The Energy Sector. Oxford: Hart, 2018, p. 4). Tādēļ arī Latvijā ieviestās atbalsta shēmas - obligātā iepirkuma sistēmas - mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes koģenerācijas izvēršanu (sk. Komisijas lēmuma 4. punktu). Valsts atbalsts sniedz komersantiem priekšrocības darboties attiecīgajā komercdarbības nozarē. Tādēļ visas sabiedrības labklājības interesēs ir tas, lai valsts atbalsts būtu mērķēts un tiktu sniegts tikai tādiem komersantiem, kuri ievēro tiesību normās noteiktās prasības un ar savu darbību palīdz sasniegt valsts atbalsta shēmas mērķi. Attiecīgi valstij ir pienākums uzraudzīt valsts atbalsta izmantošanu un nodrošināt, ka tiek saglabāts konkurētspējīgs tirgus un novērsts nesamērīgs un nepamatots tirgus izkropļojums (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 18. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-16-03 13. punktu un 2023. gada 21. marta sprieduma lietā Nr. 2022-06-03 22. punktu). Turklāt valsts atbalsta shēmas uzraudzībai jābūt tādai, kas ļautu pēc iespējas ātrāk reaģēt uz konstatētiem valsts atbalsta saņēmēju pārkāpumiem. Latvijā izveidotā obligātā iepirkuma tiesību izmantošanas uzraudzība tiek īstenota, citstarp izmantojot elektroenerģijas gada pārskatu, no kura Būvniecības valsts kontroles birojs iegūst apkopotu informāciju par elektrostacijas darbību iepriekšējā gadā. Obligātā iepirkuma tiesību atcelšana gadījumā, ja elektroenerģijas gada pārskats netiek iesniegts noteiktajā termiņā, un saņemtā atbalsta atmaksāšana no attiecīgā perioda sākuma ir vērsta uz to, lai valsts atbalsts netiktu saņemts tad, ja Būvniecības valsts kontroles birojs ir kavēts pārliecināties par saņemtā valsts atbalsta atbilstību obligātā iepirkuma prasībām. Tādējādi ar apstrīdētajām normām tiek nodrošināta valsts atbalsta shēmas izmantošanas uzraudzība un aizsargātas visas sabiedrības intereses saistībā ar obligātā iepirkuma tiesību sniegto priekšrocību mērķētu piešķiršanu. Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības aizsardzība.