16. Article

Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi. Pieteikuma iesniedzēja neiebilst un arī Ministru kabinets atbildes rakstā norādījis, ka apstrīdētās normas ir piemērotas pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo tās palīdz elektroenerģijas tirgū novērst nepamatotus konkurences izkropļojumus, kas savukārt ietekmē elektroenerģijas gala cenu. Attiecībā uz visiem elektroenerģijas ražotājiem, kas piedalās obligātajā iepirkumā, elektroenerģijas gada pārskats citstarp sniedz informāciju, kas nepieciešama iekšējās peļņas normas aprēķina veikšanai un elektrostacijas pamatlīdzekļu nolietojuma novērtēšanai. Savukārt attiecībā uz ražotājiem, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, elektroenerģijas gada pārskats sniedz sākotnējo informāciju par to, cik lietderīgi izmantota saražotā siltumenerģija un cik efektīvi strādā koģenerācijas stacija (sk. Noteikumu Nr. 560 38. punktu un Būvniecības valsts kontroles biroja viedokli). Iekšējās peļņas normas maksimālās robežas noteikšana elektroenerģijas ražotāja pārkompensācijas novēršanai bija priekšnoteikums tam, lai Latvijas īstenotā valsts atbalsta shēma tiktu atzīta par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu (sk. Komisijas lēmuma 75.-77. punktu). Komisijas lēmumā arī ietverta atziņa (sk. Komisijas lēmuma 14. un 78. punktu) un Noteikumu Nr. 560 11. punktā nostiprināts tas, ka valsts atbalsts var tikt piešķirts ne ilgāk kā līdz elektrostacijas pamatlīdzekļu pilnam nolietojumam. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka valsts atbalsts varētu būt pārmērīgs un secīgi ietekmēt galapatērētāju un likumsakarīgi arī visas sabiedrības intereses (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 21. marta sprieduma lietā Nr. 2022-06-03 23.1. punktu). Savukārt elektrostaciju darbības efektivitātes veicināšana, tostarp arī siltumenerģijas lietderīga izmantošana, ir viens no obligātā iepirkuma sistēmas izveides mērķiem (sk. Komisijas lēmuma 5. punktu). Elektroenerģijas gada pārskatā norādītā informācija palīdz Būvniecības valsts kontroles birojam konstatēt, vai valsts atbalsta izmaksa ir jāturpina, vai tā apjoms nav jāsamazina vai arī valsts atbalsts nav jāpārtrauc pilnībā. Valsts, atceļot obligātā iepirkuma tiesības un uzliekot pienākumu atmaksāt saņemto valsts atbalstu par attiecīgo periodu tādā gadījumā, ja komersants noteiktajā termiņā neiesniedz elektroenerģijas gada pārskatu, var novērst nepamatotu tirgus izkropļojumu. Proti, apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums nodrošina to, ka elektroenerģijas ražotājs nesaņem valsts atbalstu un atmaksā saņemto valsts atbalstu tad, ja Būvniecības valsts kontroles birojs ir kavēts iegūt apkopotu informāciju par elektrostacijas darbību iepriekšējā gadā, lai pārliecinātos par saņemtā valsts atbalsta atbilstību obligātā iepirkuma prasībām. Tādējādi obligātā iepirkuma tiesību atcelšana un izmaksātā valsts atbalsta atgūšana gadījumā, ja komersants neiesniedz elektroenerģijas gada pārskatu noteiktajā termiņā, ir piemērots līdzeklis sabiedrības labklājības aizsardzībai. Līdz ar to izraudzītais līdzeklis ir piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai.