2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "GA 21" (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Pieteikuma iesniedzēja esot nokavējusi termiņu, kādā iesniedzams Noteikumu Nr. 560 38. punktā minētais gada pārskats (turpmāk - elektroenerģijas gada pārskats) par 2020. gadu, tādēļ Būvniecības valsts kontroles birojs, pamatojoties uz apstrīdētajām normām, atcēlis Pieteikuma iesniedzējai piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, kā arī uzlicis Pieteikuma iesniedzējai pienākumu viena mēneša laikā atmaksāt valsts atbalstu, kas saņemts no attiecīgā perioda sākuma. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējai esot ierobežotas Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzēja neapstrīd to, ka pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - kontrolēt valsts atbalsta saņemšanas pamatotību un valsts līdzekļu izlietojumu. Tomēr šo leģitīmo mērķi esot iespējams sasniegt ar personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Noteikumu Nr. 560 41. punkts tā šobrīd spēkā esošajā redakcijā paredzot komersantam labvēlīgāku tiesisko regulējumu, proti, elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņa kavējuma gadījumā komersantam tiekot nosūtīts brīdinājums. Tikai tad, ja netiek ievērots brīdinājumā noteiktais termiņš elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanai, komersantam tiekot atceltas obligātā iepirkuma tiesības un uzlikts pienākums atmaksāt saņemto valsts atbalstu no attiecīgā perioda sākuma. Tāpat personas pamattiesības mazāk ierobežojošs līdzeklis, kas ļautu leģitīmo mērķi sasniegt tādā pašā kvalitātē, būtu samērīgs līgumsods vai tamlīdzīgas sankcijas par elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņa nokavējumu. Elektroenerģijas gada pārskata neiesniegšana apstrīdētajās normās noteiktajā termiņā esot formāls pārkāpums, jo pārskatā tiekot apkopota tikai tāda informācija, kas jau esot publiskā tirgotāja rīcībā. Hidroelektrostacijas strādājot automātiskā režīmā, un šādā režīmā darbojoties arī elektroenerģijas uzskaite. Turklāt apstrīdētās normas neparedzot individuālu katras situācijas izvērtējumu un attiecīgi atmaksājamā valsts atbalsta apmēra noteikšanu. Prasība nekavējoties atmaksāt valsts atbalstu esot pārmērīga un pildot sodošu, nevis kompensējošu funkciju. Sabiedrības ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma neesot lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu. Elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņa nokavējums neradot tūlītēju zaudējumu sabiedrībai, taču komersants tā rezultātā zaudējot tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā. Tieši obligātā iepirkuma tiesību atcelšana radot kaitējumu sabiedrības interesēm, jo šīs tiesības veicinot atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu, kas esot būtiska klimata pārmaiņu novēršanai un Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.