3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Valsts atbalsta maksājumi, kas ietekmē elektroenerģijas cenas veidošanos, esot piešķirami vien tiktāl, ciktāl ar tiem tiek nodrošināta valsts atbalsta mērķu - veicināt elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, lai mazinātu Latvijas atkarību no importētajiem fosilajiem energoresursiem un palielinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā - sasniegšana. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu valsts atbalsta lietā Nr. SA.43140 (2015/NN) "Atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijai un koģenerācijai" (turpmāk - Komisijas lēmums) valsts atbalsts varot tikt piešķirts tikai līdz stacijas pilnīgai amortizācijai un varot ietvert taisnīgu peļņu no ieguldītā kapitāla. Elektroenerģijas gada pārskatam esot būtiska nozīme šā nosacījuma ievērošanas uzraudzībā. Ja komersants nav iesniedzis elektroenerģijas gada pārskatu, uzraugošā iestāde nevarot pārliecināties par elektrostacijā saražoto un patērēto elektroenerģijas apjomu, siltumenerģijas lietderīgo izlietojumu, kā arī nevarot pārbaudīt elektrostacijas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Valsts atbalsta atcelšana noteiktā pienākuma neizpildes dēļ nodrošinot taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret tiem valsts atbalsta saņēmējiem, kas elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņu ievēro, kā arī pret tiem komersantiem, kas valsts atbalstu nesaņem. Ministru kabinets piekrīt tam, ka apstrīdētās normas komersantam ierobežo Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu, taču šis ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tam esot leģitīms mērķis un tas atbilstot samērīguma principam. Apstrīdētās normas esot izdotas, pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 31.2 panta trešajā daļā ietverto likumdevēja pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt pārkāpumus, par kuriem atceļamas piešķirtās tiesības uz valsts atbalstu, kā arī kārtību, kādā tās atceļamas. Apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi esot sabiedrības labklājība un citu personu tiesību aizsardzība. Apstrīdētās normas esot vērstas uz to, lai padarītu valsts atbalsta saņemšanas sistēmu efektīvāku, novērstu nepamatotu valsts atbalsta saņemšanu, tostarp gadījumā, kad nav izpildītas prasības obligātā iepirkuma tiesību izmantošanai, un lai sabiedrības interesēs nodrošinātu valsts atbalsta maksājumu veikšanu tikai tādiem ražotājiem, kuri saražoto enerģiju izmanto lietderīgi. Tādējādi tiekot samazinātas galapatērētāju izmaksas, vienlaikus izskaužot nesaimniecisku un negodprātīgu rīcību nozarē un stiprinot Latvijas tautsaimniecību. Pamattiesību ierobežojums esot piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo tiekot novērsti konkurences kropļojumi un neierobežots obligātā iepirkuma komponentes pieaugums. Pēc Ministru kabineta ieskata, nepastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem varētu ierobežojuma leģitīmos mērķus sasniegt tādā pašā kvalitātē. Valsts baudot plašu rīcības brīvību, lemjot par to, kādā veidā sasniedzami valsts atbalsta shēmas mērķi. Apstrīdētās normas neparedzot komersantam jaunu pienākumu, jo elektroenerģijas gada pārskata iesniegšana esot ikgadējs process jau kopš tā laika, kad tika uzsākta elektroenerģijas ražošana obligātā iepirkuma ietvaros. Tādēļ neesot nepieciešams par šo pienākumu atgādināt. Tāpat esot jāņem vērā, ka elektroenerģijas ražošana ir regulēta nozare, kas uzliek komersantam noteiktus pienākumus, lai tas varētu saglabāt piešķirtās tiesības. Sabiedrības ieguvums - elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem un pārdošana par pamatotu cenu - esot lielāks nekā komersantam nodarītais zaudējums, jo tas, ka tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek atceltas, nodrošinot to, ka valsts atbalsts netiek izmaksāts nepamatoti. Papildu paskaidrojumos Ministru kabinets norāda, ka šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz komersanta brīdināšanu par elektroenerģijas gada pārskata iesniegšanas termiņa nokavējumu, jo ar Grozījumiem ieviests vienotā tehnoloģiskā cikla princips, kas prasa, lai atsevišķi komersanti savstarpēji apvienojas un no jauna izveido ziņojumu sagatavošanas sistēmu. Brīdinājums ļaujot šiem komersantiem izveidot jaunu elektroenerģijas gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas sistēmu. Tāpat papildu paskaidrojumos norādīts, ka, pēc Ministru kabineta ieskata, apstrīdētās normas atbilstot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk - Atjaunojamo energoresursu direktīva) 6. pantam, jo tās neparedzot jaunus pienākumus, bet gan sankciju par jau spēkā esoša regulējuma neievērošanu. Tādējādi netiekot nedz negatīvi ietekmētas komersanta tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nedz arī apdraudēta jau atbalstīto projektu ekonomiskā dzīvotspēja.