10. Article

Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 106. panta pirmajam teikumam. Satversmes 106. panta pirmais teikums noteic, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības ir attiecināmas uz administratoriem (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 14.1. punktu). Taču likumdevējs var noteikt prasības konkrētai profesionālai darbībai, ciktāl tas nepieciešams sabiedrības interesēs (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-41-01 11.2. punktu). Maksātnespējas likuma 13. pants nosaka prasības un ierobežojumus attiecībā uz administratora amatu. Apstrīdētā norma paredz, ka par administratoru nevar būt persona, pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata. No lietas materiāliem ir konstatējams, ka persona, par kuras tiesībām ieņemt amatu ir administratīvajā lietā jālemj Pieteikuma iesniedzējam, kopš 2007. gada ieņēmusi administratora amatu, taču 2019. gadā Maksātnespējas kontroles dienests konstatējis, ka uz personu attiecas apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums, jo persona, būdama nepilngadīga, tika saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess par tīšu noziedzīgu nodarījumu tika izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata. Pamatojoties uz apstrīdēto normu, persona tika atcelta no administratora amata. Tādējādi apstrīdētā norma liedz šai personai turpināt ieņemt administratora amatu. Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo personai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos.