11. Article

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību, visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu un tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam. 2010. gada 26. jūlijā Saeima pieņēma Maksātnespējas likumu, kura 13. panta otrās daļas 4. punktā tika ietverts arī aizliegums būt par administratoru personai, pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz personu nereabilitējoša pamata. Savukārt ar 2017. gada 6. janvāra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 8. punktu šis aizliegums tādā pašā redakcijā ietverts Maksātnespējas likuma 13. panta otrās daļas 3. punktā. Likums izsludināts 2017. gada 5. janvārī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 5 un stājās spēkā 2017. gada 6. janvārī. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus par apstrīdētās normas pieņemšanas un izsludināšanas kārtību, un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta un izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas. Savukārt jautājums par to, vai likumdevējs likumprojekta izstrādes procesā ir vērtējis tādu apstākli, ka ierobežojums ir noteikts uz mūžu, pēc būtības ir saistīts ar jautājumu par to, vai likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, ir ievērojis samērīguma principu. Tādējādi attiecīgos apsvērumus Satversmes tiesa pārbaudīs, vērtējot apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma samērīgumu. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu.