6. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums nav samērīgs. Tiesībsargs norāda, ka administratori īstenojot valsts varu un esot uzskatāmi par piederīgiem pie valsts dienesta Satversmes 101. panta izpratnē. Apstrīdētā norma nodrošinot to, ka par administratoru nevar būt persona, kura pēc būtības ir atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tātad aizliegums esot piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa - demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība - sasniegšanai. Ne visi noziedzīgi nodarījumi pēc sava rakstura un to apdraudētajām interesēm esot ar vienādu kaitīguma pakāpi. Izskatāmajā lietā administratoram inkriminētais noziedzīgais nodarījums bijis kriminālpārkāpums, ar kuru neesot būtiski apdraudētas citu personu intereses. Arī personu nereabilitējošie apstākļi aptverot tādas situācijas, kad sabiedrības interešu apdraudējums nav būtisks un nodarījuma kaitīguma pakāpe ir zema. Turklāt persona noziedzīgo nodarījumu izdarījusi, būdama nepilngadīga. Apstrīdētā norma neveicinot tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarījušu bērnu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū. Apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķi līdzvērtīgā kvalitātē varot sasniegt ar alternatīvu līdzekli - individuālu vērtējumu.