1. Article

Plāna kopsavilkums Plāns ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai (turpmāk – Plāns) ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) Eiropas aprūpes stratēģiju1 un Eiropas Komisijas Padomes ieteikumu par piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei2 (turpmāk – EK Padomes ieteikums). Vienlaikus plāns ir izstrādāts gan saskaņā ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) apstiprinātajām "Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam"3 (turpmāk – Pamatnostādnes), gan ņemot vērā Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plānā 2022.–2024. gadam iekļauto4, nodrošinot izvirzīto mērķu sasniegšanu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstībā un pieejamībā. Gan Eiropā kopumā, gan Latvijā, palielinās iedzīvotāju dzīvildze, taču gadījumos, kad fiziskā un garīgā veselība ir būtiski pasliktinājusies, personas kļūst atkarīgas no līdzcilvēku palīdzības. Līdz ar to sociālās aizsardzības sistēmās arvien lielākam cilvēku skaitam un ilgstošākā posmā ir nepieciešama ilgtermiņa aprūpe. Eiropas sociālo tiesību 18. pīlārā5 ir uzsvērtas tiesības uz kvalitatīviem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem par pieņemamu cenu, jo īpaši aprūpei mājās un sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem, pievēršot uzmanību piekļuvei, pakalpojumu kvalitātei un ilgtspējai. EK Eiropas aprūpes stratēģija un EK Padomes ieteikums nosaka nepieciešamību ES dalībvalstīm uzlabot ilgtermiņa aprūpes sociālās aizsardzības piemērotību, lai veicinātu, ka šie pakalpojumi ir savlaicīgi, visaptveroši un cenu ziņā pieejami. EK Padomes ieteikums paredz ES dalībvalstīm sagatavot un iesniegt EK valsts rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi šā ieteikuma īstenošanai, ņemot vērā valsts, reģionālos un vietējos apstākļus, kā arī turpmāk paredzēts iesniegt regulārus progresa ziņojumus EK. Tā kā Latvijas likumdošanā ilgtermiņa aprūpes termina skaidrojums vēl nav reglamentēts, tad Plāna izstrādē Labklājības ministrija ir vadījusies pēc ekspertu darba grupā6 saskaņotā termina skaidrojuma - "Ilgtermiņa aprūpe ir pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu dēļ nepieciešams ilgstošs vai pastāvīgs atbalsts pašaprūpes un ikdienas darbībās vai darbībās, kas saistītas ar neatkarīgu dzīvi. Ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi var tik sniegti institūcijā (ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, pansijās) vai personas dzīvesvietā (aprūpes mājās, dienas aprūpes centra, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums)". Ņemot vērā to, ka Pamatnostādnēs ir detalizēti analizēta esošā situācija sociālo pakalpojumu jomā, identificēti galvenie izaicinājumi un nepieciešamie pasākumi, Plānā netiek iekļauta minētā informācija. Esošā situācija sociālo pakalpojumu jomā ir analizēta arī "Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas gala ietekmes novērtējumā"7. Tāpat Plānā netiek atsevišķi izvirzīti politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, jo tie ir norādīti Pamatnostādņu 3. sadaļā "Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji" rādītājos "2. Politikas rezultāts: Nodrošināti iedzīvotāju vajadzībām atbilstoši, kvalitatīvi un efektīvi sociālie pakalpojumi" un "5. Politikas rezultāts: Nodrošināta efektīva sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldība". Lai arī lielāka uzmanība Latvijā tiek pievērsta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attīstībai, nevar noliegt, ka nepieciešama arī kvalitatīvu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu nodrošināšana klientiem, kuru pilnvērtīga aprūpe mājās ir neefektīva un apgrūtinoša. Tādējādi Plānā tiek ietverti gan pasākumi sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstībai, gan pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā kvalitātes uzlabošanai, jo īpaši integrēto (sociālās aprūpes un veselības aprūpes) pakalpojumu attīstībai. Tāpat Plānā ir ietverti pasākumi gan formālo, gan neformālo aprūpētāju kapacitātes stiprināšanai un digitālo rīku izmantojamības palielināšanai ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pārvaldībā, uzraudzībā. Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ir paredzēta no valsts budžeta vai ES fondu līdzekļiem, kā arī pašvaldību līdzekļiem atbilstoši katras pašvaldības finanšu iespējām. Atsevišķiem pasākumiem šobrīd nav iespējams izdalīt konkrētu finansējumu, jo to īstenošana izriet no lielāka pasākuma vai tiek nodrošināta esošās valsts budžeta iestādes amatalgas/administratīvās kapacitātes ietvaros. Plānā ietverti arī tādi pasākumi, kuru īstenošana ir finansējama ar ES fondu līdzfinansējumu, daļa no tiem paredzēti plašāku pasākumu īstenošanas ietvaros (īstenošanas termiņš ir līdz pat 2029. gadam). Plāna pasākumu norādītais finansējums, kas tiek paredzēts no šiem avotiem, vēl var mainīties ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā un ir norādīts indikatīvi. Labklājības ministrija 2024. gada 26. jūlijā iesniedza Plānu izskatīšanai Ministru kabinetā, un tajā bija norādīts pasākumiem nepieciešamais papildu finansējums arī 2025. gadā. 2024. gada 25. septembrī saņemts Ministru prezidentes uzdevums, ņemot vērā Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" (24-TA-226) un saistībā ar to pieņemtos lēmumus (Ministru kabineta 19.09.2024. ārkārtas sēdes protokols Nr. 38 2. §), aktualizēt Plāna projektu attiecībā uz tajā ietvertajiem pasākumiem un tiem nepieciešamo valsts budžeta finansējumu un iesniegt precizēto plāna projektu izskatīšanai Ministru kabinetā. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados izskatīs Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiks piešķirts vai tiks piešķirts daļēji, tad plāna izpildē iesaistītās institūcijas nodrošinās, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Plāna ieviešanai kopā 2026. un 2027. gadā būtu nepieciešami papildus līdzekļi 77 938 427 euro apmērā un turpmāk ik gadu 39 652 797 euro apmērā, t.sk.: 1) 2026. gadā – 10 832 630 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets); 2) 2027. gadā – 13 933 131 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets); 3) 2028. gadā un turpmāk ik gadu 13 066 464 euro (valsts budžets), 26 586 333 euro (pašvaldību budžets). Daļu no pasākumiem iespējams finansēt esošo finanšu līdzekļu ietvaros 2024. gadā – 236 183 391 euro, 2025. gadā 281 254 746 euro, 2026. gadā 262 827 288 euro, t.sk. valsts budžets: 1) 2024. gadā – 46 871 196 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 28 837 782 euro); 2) 2025. gadā – 78 892 774 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 60 864 360 euro); 3) 2026. gadā – 40 216 600 euro (t.sk. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana 22 084 766 euro). Plāns pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks iesniegts EK un Labklājības ministrija regulāri apkopos iesaistīto pušu informāciju par Plāna pasākumu izpildi un iesniegs progresa ziņojumus EK8, pirmo progresa ziņojumu iesniedzot jau 2024. gada jūnijā. Plāns pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks iesniegts EK un Labklājības ministrija regulāri apkopos iesaistīto pušu informāciju par Plāna pasākumu izpildi un iesniegs progresa ziņojumus EK9, pirmais progresa ziņojums par plāna virzību tika sniegts jau 2024. gada jūnijā.