7. Article

Attiecībā uz Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā ietilpstošo objektu uzturēšanu likumdevējs ir noteicis aprobežojumus, kuri izriet no nepieciešamības aizsargāt vidi attiecīgajā teritorijā, kā arī nodrošināt, lai tajās esošās vides vērtības būtu pieejamas pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam un kalpotu visas sabiedrības interesēm. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā noteikti papildu aprobežojumi, tostarp Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktā noteikts zemes atsavināšanas aizliegums, pieļaujot tās atsavināšanu privātpersonām tikai izņēmuma gadījumā. Saskaņā ar Meža likuma 1. panta pirmās daļas 13. punktu un 2. panta pirmo daļu Meža likuma un tajā iekļauto normu mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē. Likumdevējs ir noteicis aizliegumu atsavināt privātpersonām valsts meža zemi, kā arī zemi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, lai sasniegtu sabiedrības interesēm atbilstošu mērķi un nodrošinātu, ka šī zeme tiek saglabāta valsts vai pašvaldību īpašumā. Atsavināšanas aizlieguma mērķis ir nodrošināt šīs zemes izmantošanu sabiedrības interesēs, lai tā saimnieciskā darbība, kas, ievērojot likumā paredzētos ierobežojumus, tiktu veikta, kalpotu publiskām, nevis privātām interesēm. Saskaņā ar 1998. gada 28. aprīlī Ministru kabinetā apstiprināto Latvijas mežu politiku (prot. Nr. 22 44. §) valsts meža īpašums ir valsts kapitāls un garants Latvijas cilvēku ekoloģisko un sociālo interešu īstenošanai. Tātad pastāv leģitīmas sabiedrības intereses, kas ir prioritāras attiecībā pret atsevišķu privātpersonu (privatizācijas subjektu) interesēm. 8