11. Article

Lai izvērtētu, vai apstrīdētā norma atbilst tiesiskās vienlīdzības principam, jānoskaidro, vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos vai atšķirīgos apstākļos. 11.1. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Vispārējās izglītības likuma 32. panta otrās un trešās daļas mērķis ir nodrošināt bērniem iespēju iegūt izglītību atbilstoši viņu spējām. Tādējādi bērni, kuri pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendāra gadā, kurā viņiem aprit septiņi gadi, esot salīdzināmi un atrodoties vienādos apstākļos ar sešus gadus veciem bērniem, kuru veselības stāvoklis un psiholoģiskā sagatavotība viņu vecāku ieskatā ļauj viņiem tajā pašā gadā sākt pamatizglītības ieguvi. Rīgas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka septiņus gadus veciem bērniem ir pienākums sākt pamatizglītības ieguvi, savukārt sešus gadus veciem bērniem ir tiesības, taču nav pienākuma to darīt. Šo bērnu tiesību un pienākumu saturs arī esot atšķirīgs, un viņi neatrodoties salīdzināmos apstākļos. Šādu viedokli pauž arī pieaicinātās personas. Lai noteiktu, vai un kuras personu grupas atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, nepieciešams atrast galveno šo grupu vienojošo pazīmi. Salīdzināšanai jāizvēlas tāda situācija, kurai ir viena vai vairākas kopīgas pazīmes ar pārbaudāmo situāciju. Kopīgajai pazīmei jāapvieno abas situācijas zem viena virsjēdziena. Turklāt jāvērtē arī tas, vai nepastāv kādi būtiski apsvērumi, kas norāda, ka attiecīgās personu grupas neatrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos (sal.: Satversmes tiesas 2022. gada 23. maija sprieduma lietā Nr. 2021-18-01 32. punkts). Kā izriet no šā sprieduma 8.1. punktā norādītā, Latvijas izglītības sistēmā izglītojamais vispārīgā gadījumā no piecu līdz septiņu gadu vecumam apgūst pirmsskolas izglītību un gatavojas pārejai uz pamatizglītības pakāpi. Likumdevējs izšķīries par to, ka septiņu gadu vecums ir tas bērna attīstības posms, kurā viņš ir gatavs pāriet no pirmsskolas izglītības pakāpes uz pamatizglītības pakāpi. Taču ir paredzēti izņēmumi no šīs vispārējās kārtības un izglītojamais pēc vecāku izvēles var sākt pamatizglītības ieguvi jau no sešu gadu vecuma. Tātad arī sešus gadus vecs izglītojamais fiziski un psiholoģiski var būt gatavs pāriet no pirmsskolas izglītības pakāpes uz nākamo pakāpi un saskaņā ar vecāku vēlmēm turpināt izglītību pamatizglītības pakāpē. Līdz ar to abu šo vecuma grupu izglītojamie, būdami fiziski un psiholoģiski gatavi sākt mācības 1. klasē, var īstenot savas tiesības iegūt pamatizglītību. Tiesību uz pamatizglītību īstenošana ir šo abu salīdzināmo grupu vienojošais elements. 11.2. Rīgas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka obligātais pamatizglītības uzsākšanas vecums, proti, septiņi gadi, ir izšķirošais kritērijs, kas liedz salīdzināt iepriekš minētās personu grupas. Likumā paredzētais izņēmums no noteikuma, ka vispār pamatizglītības ieguve ir uzsākama no septiņu gadu vecuma, atbilst Bērnu tiesību konvencijas 29. panta pirmās daļas "a" apakšpunktā noteiktajam, proti, valsts atzīst, ka viens no bērnu izglītošanas mērķiem ir attīstīt bērna personību, pilnībā izkopt viņa talantus, kā arī garīgās un fiziskās spējas. Tāpat likumdevējs ir ievērojis arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 11. panta pirmajā daļā ietverto prasību nodrošināt visiem bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību atbilstoši katra spējām. Ar minēto izņēmumu likumdevējs paredzējis iespēju izvērtēt un ņemt vērā katru konkrēto situāciju, kas var prasīt fokusēties ne tikai uz bērna vecumu, bet arī uz viņa attīstības līmeni (sal.: Vandenhole W., Türkelli G. E., Lembrechts S. Children's Rights. A Commentary on the Convention on the Rights of the Child and Its Protocols. Cheltenham: Elgar, 2019, p. 81) un tādējādi ļaut viņam sākt mācības 1. klasē gadu agrāk. Iespēja diferencēt vecumu, kādā uzsākama pamatizglītības ieguve, atbilst arī bērna vislabāko interešu prioritātes principam, kas izriet no Bērnu tiesību konvencijas 3. panta un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta. Saskaņā ar šo principu ikvienam bērnam jābūt nodrošinātām tiesībām uz veselīgu attīstību un izglītības iegūšanu atbilstoši viņa fiziskās, mentālās, garīgās, morālās, psiholoģiskās un sociālās attīstības līmenim (sal.: Vandenhole W., Türkelli G. E., Lembrechts S. Children's Rights. A Commentary on the Convention on the Rights of the Child and Its Protocols. Cheltenham: Elgar, 2019, pp. 94, 292). Tādējādi likumdevēja izvēle par atskaites punktu pamatizglītības uzsākšanai pieņemt septiņu gadu vecumu pati par sevi nav tik kategoriska, lai liegtu atzīt to, ka sešus un septiņus gadus veci izglītojamie atrodas salīdzināmos apstākļos. Noteicošā ir likumdevēja izšķiršanās atzīt, ka arī sešus gadus vecu bērnu attīstības līmenis var būt pietiekams, lai tiem piešķirtu tiesības iegūt izglītību atbilstoši viņu spējām, konkrēti, piešķirtu tiesības sākt pamatizglītības programmas apguvi. Līdz ar to Satversmes tiesas vērtējumā tas, ka septiņi gadi ir tas vecums, kurā obligāti uzsākama pamatizglītības ieguve, pats par sevi nenozīmē, ka šo vecumu sasnieguši izglītojamie neatrodas salīdzināmos apstākļos ar sešus gadus veciem izglītojamiem. Tātad septiņus gadus veci izglītojamie un sešus gadus veci izglītojamie, kuriem ir tiesības sākt pamatizglītības ieguvi, atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.