13. Article

Secinot, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos esošām personu grupām, Satversmes tiesai jāvērtē, vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu un atbilstoši Satversmes 64. pantam. Satversmes 64. pants nosaka: "Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros." Kā atzinusi Satversmes tiesa, lai nodrošinātu efektīvāku valsts varas īstenošanu, ir pieļaujama atkāpe no prasības, ka likumdevējam visi jautājumi pilnībā jāizšķir pašam. Šī efektivitāte tiek sasniegta, likumdevējam likumdošanas procesā izlemjot svarīgākos jautājumus, bet detalizētāku noteikumu un likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamo tehnisko normu izstrādāšanai pilnvarojot izpildvaru - Ministru kabinetu (piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-03-03 21. punkts). Pašvaldība ir noteiktā teritorijā dzīvojošo pilsoņu izveidota vietējā vara, kas darbojas šajā teritorijā. Tā ir vietējās varas institūcija, kurai ir tiesības un reālas iespējas likuma robežās regulēt un vadīt būtisku daļu no publiskiem jautājumiem vietējo iedzīvotāju interesēs, atbildot par tiem (sal.: Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 14. punkts). Tādējādi noteiktas izpildvaras darbības ir uzticētas arī pašvaldībām. Saskaņā ar varas dalīšanas principu izpildvarai ir tiesības izdot vispārsaistošu (ārēju) normatīvo aktu tikai likumā noteiktā gadījumā un tas nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un likumiem (sal.: Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-03-03 21. punkts). Tāpat tam jābūt publicētam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pietiekami skaidri formulētam, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus (sal.: Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļa un 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 20. punkts). Saistošie noteikumi Nr. 199 ir izdoti, pamatojoties uz Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta otro daļu. Tie 2023. gada 10. maijā publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 88 un stājušies spēkā 2023. gada 11. maijā. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri formulēta. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka pilnvarojums noteikt kārtību bērnu uzņemšanai pašvaldības pamatizglītības iestādēs saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 18. punktu ir Ministru kabinetam un pašvaldība, pieņemot apstrīdēto normu, ir pārkāpusi Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktā un Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā piešķirto pilnvarojumu. Rīgas valstspilsētas pašvaldība atbildes rakstā norāda, ka Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punkts un Izglītības likuma 17. pants kopsakarā ar Pašvaldību likuma 44. panta otro daļu pilnvaro pašvaldības domi saistošajos noteikumos noteikt principus izglītojamo uzņemšanai pašvaldības pamatizglītības iestādēs, tostarp noteikt prioritātes kritērijus, uz kuru pamata izglītības iestāde var atteikties uzņemt izglītojamo vispārējās izglītības programmā. 13.1. Likumdevējs to jautājumu izlemšanu, kurus efektīvi risināt ir iespējams, pārzinot attiecīgās administratīvās teritorijas apstākļus un iedzīvotāju vajadzības, var nodot pašvaldību kompetencē. Turklāt ne tikai īpaši pilnvarojot pašvaldību attiecīgā normatīvajā aktā, bet arī vispārīgi nosakot to par pašvaldības autonomo kompetenci. Pašvaldību autonomās funkcijas ir noteiktas Pašvaldību likuma 4. pantā. Par autonomo funkciju izpildi atbild pati pašvaldība. Lai nodrošinātu autonomo funkciju izpildi, Pašvaldību likuma 44. panta otrajā daļā ir noteiktas pašvaldības domes tiesības izdot vispārsaistošus (ārējus) normatīvos tiesību aktus - saistošos noteikumus. Atbilstoši šai tiesību normai saistošos noteikumus pašvaldības dome izdod, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. Apstrīdētā norma ir izdota, pamatojoties uz Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta otro daļu. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību. Savukārt šā likuma 44. panta otrā daļa, kā jau minēts iepriekš, nosaka domes tiesības izdot saistošos noteikumus. Tādējādi secināms, ka minētās Pašvaldību likuma normas gādāšanu par pašvaldības iedzīvotāju izglītību paredz kā attiecīgās pašvaldības autonomo funkciju un tās nodrošināšanai nosaka arī pašvaldības tiesības izdot saistošos noteikumus. Līdz ar to jāvērtē, vai Rīgas valstspilsētas pašvaldība, izdodot apstrīdēto normu, ir ievērojusi likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto pašvaldības autonomās funkcijas izpildes kārtību. 13.2. Atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 4. panta 18. punktam Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi. Ministru kabinets saskaņā ar šo pilnvarojumu ir izdevis Noteikumus Nr. 11. Šie noteikumi regulē vispārējo kārtību izglītojamo uzņemšanai vispārējās izglītības programmās, proti, to, kāds dokuments var būt par pamatu izglītojamā uzņemšanai izglītības programmā, šā dokumenta saturu, vecāku tiesības iepazīties ar izglītības iestādes sagatavotajiem un tās darbību regulējošajiem dokumentiem, izglītības iestādes vadītāja rīcību pēc iesnieguma saņemšanas un pieņemamā lēmuma veidu, bāreņa un bez vecāku gādības palikušu izglītojamo uzņemšanas kārtību, kā arī kārtību pamatizglītības programmu apguvei ģimenē. Noteikumi Nr. 11 neregulē kārtību, kādā izskatāmi iesniegumi par izglītojamo uzņemšanu 1. klasē, un izglītojamo sadalījumu pa pašvaldības izglītības iestādēm. To apstiprina arī pieaicinātā persona - Ministru kabinets. Likumdevējs tam Ministru kabinetu arī nav pilnvarojis. 13.3. Tieši pašvaldības ir tās, kuras var efektīvi un proaktīvi reaģēt uz to iedzīvotāju skaita un sastāva izmaiņām. Tādēļ arī tādus ar izglītības sistēmu saistītus jautājumus, kuru risināšanai nepieciešama vietējai varai raksturīgā iespēja reaģēt savlaicīgi un efektīvi, likumdevējs ir nodevis pašvaldību ziņā. Pašvaldības kompetence plānot tās izglītības iestāžu institucionālo tīklu ietver arī lemšanu par izglītojamo skaitu klasēs un kārtību, kādā aizpildīt brīvās vietas. Rīgas valstspilsētas pašvaldībai ir pienākums noteikt secību, kādā izglītojamie tiek uzņemti 1. klasē tās izglītības iestādēs. Apstrīdētā norma ir daļa no regulējuma, ar kuru noteikts, kā reģistrējami un kādā secībā izskatāmi iesniegumi par izglītojamā uzņemšanu izglītības iestādes 1. klasē. Tādā veidā noregulēts arī jautājums par to, kā aizpildāmas brīvās vietas pašvaldības izglītības iestāžu 1. klasēs. Regulējums, ar kuru noteikts izglītojamo sadalījums pa Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēm, ir daļa no to pasākumu kopuma, kas nepieciešami, lai nodrošinātu izglītojamiem iespēju sākt pamatizglītības ieguvi. Tādējādi apstrīdētā norma ir izdota, Rīgas valstspilsētas pašvaldībai pildot tai piešķirto autonomo funkciju. Īstenojot autonomo funkciju gādāt par iedzīvotāju izglītību, pašvaldībai jāņem vērā gan Vispārējās izglītības likuma 32. panta otrajā un trešajā daļā noteiktais par vecumu, kādā uzsākama pamatizglītības ieguve, gan Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktais pienākums pēc iespējas nodrošināt izglītojamiem iespēju iegūt pamatizglītību viņu dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē. Turklāt pašvaldībai jāņem vērā arī tās teritorijā esošo izglītības iestāžu skaits, tajās pieejamo telpu ietilpība, pedagogu skaits, kā arī jāsamēro visu izglītojamo tiesības uz pamatizglītību. Pašvaldībai jākoordinē izglītojamo sadalījums pa tās izglītības iestādēm. Tādējādi Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir ievērojusi tai piešķirto pilnvarojumu. Līdz ar to atšķirīgā attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu un atbilst Satversmes 64. pantam.