15. Article

Vērtējot, vai atšķirīgā attieksme atbilst samērīguma principam, vērā ņemama likumdevēja, tostarp pašvaldību, rīcības brīvība izglītības sistēmas izveidē un tiesību uz izglītību nodrošināšanā. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka atšķirīgā attieksme nav piemērots līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo pašvaldībai jebkurā gadījumā jānodrošina visu izglītojamo uzņemšana tās izglītības iestādēs. Šāda attieksme neesot nepieciešama, jo sešus gadus veci izglītojamie neradot konkurenci septiņus gadus veciem izglītojamiem tā iemesla dēļ, ka viņu dzimšanas dati un līdz ar to arī reģistrācijas secība esot atšķirīga. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka no atšķirīgās attieksmes sabiedrībai nav nekāda ieguvuma. Savukārt Rīgas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka ierobežojums ir samērīgs, jo sešus gadus veciem izglītojamiem nav liegtas tiesības uz pamatizglītību. Pašvaldība šīs tiesības nodrošinot saprātīgu iespēju robežās. Tāpat pašvaldība norāda: Pieteikuma iesniedzēja apsvērumi par to, ka sešus gadus veci izglītojamie nekonkurē ar septiņus gadus veciem izglītojamiem, nav pamatoti. No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka tiesības uz izglītību prasa tādu noregulējumu, kas liek valstij izdarīt nepieciešamās izvēles. Šo izvēļu izdarīšanā valstij ir rīcības brīvība (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1968. gada 23. jūlija sprieduma lietā "Attiecībā uz Beļģijas likumiem par valodu lietošanu izglītībā" 5. punktu un Lielās palātas 2005. gada 10. novembra sprieduma lietā "Leyla Şahin v. Turkey"154. punktu). Valstij izmantojot savu rīcības brīvību, var tikt ietekmētas vecāku tiesības lemt par bērna izglītošanu un šo tiesību īstenošanas apjoms var būt atšķirīgs atkarībā no sabiedrības interesēm, kuras nodrošināmas konkrētajā gadījumā. 15.1. Nosakot vecumu (septiņi gadi), no kura izglītojamam pamatizglītības ieguve kļūst obligāta, likumdevējs ir balstījies uz ārstu, bērnu vecāku, nozares speciālistu un institūciju atzinumiem (sal.: Likumprojekta Nr. 1205/Lp12 "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" izstrādes dokumenti. Pieejams: saeima.lv). Tādējādi likumdevējs ir ņēmis vērā sabiedrības interesi primāri nodrošināt iespēju sākt pamatizglītības ieguvi septiņus gadus veciem izglītojamiem. Tā kā brīvo vietu skaits Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu 1. klasēs ir ierobežots, nosacījums, ka 1. klases pretendentu sarakstā prioritārā kārtā iekļaujami tie izglītojamie, kuriem attiecīgajā kalendāra gadā pamatizglītības ieguve jāsāk obligāti, atbilst sabiedrības interesēm. Pieteikuma iesniedzējs uzskata: tā kā sešus gadus veci izglītojamie nerada konkurenci septiņus gadus veciem izglītojamiem, būtu iespējams noteikt tādu kārtību, ka pretendentu sarakstā izglītojamie tiek iekļauti vecāku iesniegumu iesniegšanas secībā neatkarīgi no izglītojamo vecuma. Satversmes tiesa norāda, ka ar šādas kārtības noteikšanu iepriekš minēto sabiedrības interesi nebūtu iespējams nodrošināt. Tas, ka saistošo noteikumu Nr. 199 7. punktā paredzēta iespēja bērnu pieteikt uzņemšanai izglītības iestādē tad, kad viņš sasniedzis piecu gadu vecumu, nenozīmē, ka visi vecāki šo iespēju attiecīgajā gadā izmantos. Turklāt šī norma neprasa, lai ikviens vecāks izmantotu iespēju pieteikt bērnu uzņemšanai izglītības iestādē, sākot ar dienu, kad bērnam apritējuši pieci gadi. Katras ģimenes apstākļi ir atšķirīgi, iesnieguma iesniegšanu var aizkavēt, piemēram, dzīvesvietas maiņa. 15.2. Pašvaldībai pamatizglītības programmu īstenojošo izglītības iestāžu tīkls jāplāno tā, lai sešus gadus vecu izglītojamo un viņu vecāku tiesības uz pieejamu izglītību tiktu nodrošinātas efektīvi, proti, lai sešus gadus vecu izglītojamo vecāki varētu izvēlēties izglītības iestādi, kas pēc iespējas atbilst viņu un bērnu vēlmēm, piemēram, dzīvesvietai tuvāko izglītības iestādi. Izvēle var būt atkarīga arī no konkrētā izglītības iestādē īstenotās pedagoģiskās pieejas, mācību programmām, pedagogu kompetences, mācību vides. Šā sprieduma 9.1. punktā jau tika norādīts, ka lielākajā daļā Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu paliek brīvas vietas pat pēc tam, kad 1. klases pretendentu sarakstā ir iekļauti sešus gadus veci izglītojamie. Tātad sešus gadus veci izglītojamie vairumā gadījumu tiek uzņemti izglītības iestādes 1. klasē un var sākt īstenot savas tiesības uz pamatizglītību. Ja izglītojamais netiek iekļauts izglītības iestādes 1. klases pretendentu sarakstā, tad atbilstoši saistošo noteikumu Nr. 199 20. punktam viņa vecāki var saņemt informāciju par brīvajām vietām 1. klasē pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās citās izglītības iestādēs. Prasība sniegt vecākiem šādu informāciju ir ietverta arī Noteikumu Nr. 11 11. punkta otrajā teikumā. Šā sprieduma 9.2. punktā jau konstatēts, ka izglītojamam, kura uzņemšana konkrētas izglītības iestādes 1. klasē nav iespējama, tiek piedāvāta iespēja sākt pamatizglītības ieguvi citā saprātīgi tuvā izglītības iestādē, kas pēc iespējas atbilst Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām par izglītības iestādes atrašanās vietas tuvumu izglītojamā dzīvesvietai. Rīgas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka tiek respektētas arī izglītojamā un viņa vecāku vēlmes attiecībā uz izglītības programmas ievirzi. Turklāt seši gadi nav tas vecums, kad bērnam obligāti jāsāk pamatizglītības ieguve. Vecāki, kuri vēlas, lai viņu bērns apmeklē konkrētu izglītības iestādi, kurā starp 1. klases pretendentiem ir liela konkurence, var nolemt, ka bērns turpinās pirmsskolas izglītības programmas apguvi līdz septiņu gadu vecumam. Attiecīgi bērns varēs pretendēt uz brīvu vietu vecāku izraudzītās izglītības iestādes 1. klasē tad, kad būs sasniedzis obligātās pamatizglītības vecumu, proti, tajā mācību gadā, kad izglītības iestāde prioritārā kārtā 1. klases pretendentu sarakstā iekļaus septiņus gadus vecus bērnus. Tātad, nosakot atšķirīgu attieksmi pret sešus un septiņus gadus veciem izglītojamiem, ir ievērots samērīguma princips. Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Ņemot vērā visu minēto, atzīstams, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. pantam, 91. panta pirmajam teikumam, 110. un 112. pantam. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Rīgas domes 2023. gada 26. aprīļa saistošo noteikumu Nr. RD-23-199-sn "Kārtība, kādā reģistrējami un izskatāmi iesniegumi par bērnu uzņemšanu 1. klasē Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēs" 19. punktu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam, 91. panta pirmajam teikumam, 110. un 112. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētāja I. Kucina