6. Article

Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Saeima uzskata, ka pieteikumā lūgts skaidrot Vispārējās izglītības likuma 32. panta saturu, proti, vai tas paredz identiska apjoma tiesības attiecībā uz uzņemšanu konkrētā izglītības iestādē vienā un tajā pašā kalendāra gadā izglītojamam, kuram attiecīgajā gadā aprit septiņi gadi, un izglītojamam, kura vecāki vēlas, lai viņš pamatizglītības ieguvi sāk sešu gadu vecumā. Šo institūciju ieskatā tiesvedība lietā jāizbeidz, jo Pieteikuma iesniedzējs Satversmes tiesā būtībā vērsies par apstrīdētās normas piemērošanu, taču tas nevar būt pamats tiesību normas satversmības vērtēšanai. Vispārējās izglītības likuma 32. panta otrā daļa paredz, ka pamatizglītības ieguvi sāk izglītojamais, kuram attiecīgajā kalendāra gadā aprit septiņi gadi. Šā panta trešā daļa paredz, ka saskaņā ar vecāku vēlmēm pamatizglītības ieguvi izglītojamais var sākt vienu gadu agrāk. Saistošo noteikumu Nr. 199 18. punkts nosaka izglītības iestādes pienākumu veidot to 1. klases pretendentu, kuriem attiecīgajā kalendāra gadā aprit septiņi gadi, sarakstu. Savukārt saskaņā ar apstrīdēto normu bērnus, kuriem līdz attiecīgā gada 1. septembrim apritējuši seši gadi, izglītības iestādes 1. klases pretendentu sarakstā var iekļaut tad, ja klasē ir brīvas vietas. Tādējādi atbilstoši apstrīdētajai normai sešus gadus vecs izglītojamais var tikt iekļauts konkrētās izglītības iestādes 1. klases pretendentu sarakstā tikai tad, ja tajā palikusi brīva vieta pēc tam, kad iekļauti visi pieteiktie septiņus gadus vecie izglītojamie. Minētā kārtība nav atkarīga no apstrīdētās normas piemērošanas, jo tieši šādu kārtību apstrīdētā norma nosaka. Līdz ar to tiesvedība izskatāmajā lietā nav izbeidzama.