8. Article

Tiesības uz izglītību garantē valsts. Valstij jānodrošina tāds tiesiskais regulējums, kas ļauj ikvienam sasniegt izglītības mērķus atbilstoši konkrētai izglītības pakāpei un veidam (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 20. punktu un 2024. gada 10. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01 29.1. punktu). Saskaņā ar Izglītības likuma 5. panta pirmo daļu Latvijas izglītības sistēmu veido četras pakāpes - pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība un augstākā izglītība. Vispārējās izglītības likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka vispārējā izglītība tiek īstenota šādās vispārējās izglītības pakāpēs: 1) pirmsskolas izglītība; 2) pamatizglītība; 3) vidējā izglītība. Atbilstoši Izglītības likuma 5. panta otrajai daļai izglītojamam ir tiesības iegūt izglītību katrā nākamajā pakāpē, secīgi pārejot no vienas izglītības pakāpes uz otru. 8.1. Saskaņā ar Izglītības likuma 4. pantu sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta bērniem no piecu gadu vecuma un obligāta ir arī pamatizglītības ieguves turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Pirmsskolas izglītības ieguve saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 20. panta otro daļu un 20.1 panta pirmo daļu obligāti uzsākama no piecu gadu vecuma, un pirmsskolas izglītības programma bērnam jāapgūst līdz septiņu gadu vecumam. Atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 32. panta otrajai daļai pamatizglītības ieguvi izglītojamais sāk tajā gadā, kurā viņam aprit septiņi gadi. Taču šā panta trešā daļa paredz, ka atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm vai gadu vēlāk, pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu. Tādējādi Latvijā izveidotajā izglītības sistēmā izglītības ieguve konkrētā izglītības pakāpē ir saistīta ar izglītojamā vecumu. Pirmsskolas izglītība ir iegūstama no piecu līdz septiņu gadu vecumam. Tās ietvaros bērns tiek gatavots pārejai uz pamatizglītības pakāpi. Secīgi no septiņu gadu vecuma tiek sākta pamatizglītības ieguve. Likumdevējs ir precizējis konkrēto brīdi, kad jāsāk īstenot no Satversmes 112. panta trešā teikuma izrietošā prasība par pamatizglītības obligātumu. Obligāta pamatizglītība ir minimālais tiesību uz izglītību standarts. No brīža, kad bērnam aprit septiņi gadi, ne tikai likumdevējam ir pienākums rūpēties un nodrošināt viņam pieejamu pamatizglītību, bet arī pašam bērnam ir pienākums uzsākt mācības pamatizglītības pakāpē. Taču ir paredzēts izņēmums no šīs vispārējās kārtības un izglītojamais var pamatizglītības ieguvi sākt arī no sešu vai astoņu gadu vecuma. Lēmumu par skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā likumdevējs ļāvis pieņemt vecākiem. Tādējādi likumdevējs ir precizējis no Satversmes 110. un 112. panta izrietošo vecāku tiesību apjomu. Izglītības likuma 57. panta 1. punkts paredz, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību. Vecāku apsvērumi par labu konkrētai izglītības iestādei var būt dažādi, piemēram, dzīvesvietai tuvākā izglītības iestāde, izglītības iestādē īstenotā pedagoģiskā pieeja, mācību programmas, pedagogu kompetence, mācību vide. Šīs tiesības ļauj vecākiem rūpēties par bērna izglītību, izvēloties viņa attīstībai piemērotu vidi un bērna vajadzībām atbilstošu izglītības iestādi. Tātad likumdevējs vecākiem ir devis arī iespēju izvēlēties, kurā izglītības iestādē bērns varētu iegūt izglītību. Arī šādā veidā likumdevējs ir precizējis no Satversmes 110. un 112. panta izrietošo vecāku tiesību apjomu. Ņemot vērā minēto, Latvijā izglītības sistēma ir strukturēta vairākās pakāpēs un piederība konkrētai pakāpei ir saistīta ar izglītojamā vecumu. Pamatizglītību var sākt iegūt vecuma posmā no sešiem līdz astoņiem gadiem. Vienlaikus vecākiem ir piešķirtas tiesības lemt par to, vai bērns, būdams fiziski un psiholoģiski gatavs pamatizglītības ieguvei, to sāks sešu gadu vecumā. Pamatizglītība iegūstama izglītības iestādēs, kuras īsteno pamatizglītības programmu un no kurām vecāki var izvēlēties to, kas vislabāk atbilst bērna vajadzībām. 8.2. Konkrētas kārtības un veida, kādā tiks īstenota pamatizglītības ieguve un attiecīgās vecāku tiesības, noteikšanu likumdevējs ir nodevis Ministru kabineta un pašvaldību kompetencē. Pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 4. panta 18. punktā ietverto pilnvarojumu noteikt kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, Ministru kabinets ir izdevis Noteikumus Nr. 11. Ministru kabinets ir pilnvarots arī noteikt vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību (sk. Vispārējās izglītības likuma 4. panta 1. punktu), pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibināt, reorganizēt un likvidēt valsts vispārējās izglītības iestādes (sk. Vispārējās izglītības likuma 4. panta 2. punktu), noteikt valsts vispārējās izglītības standartus (sk. Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11. punktu), kā arī regulēt citus jautājumus. Pašvaldību kompetence izglītībā noteikta Izglītības likuma 17. pantā un Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktā. Pašvaldībām ir pienākums gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību (sk. Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktu). Tām piešķirta arī kompetence, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibināt, reorganizēt un likvidēt vispārējās izglītības iestādes (sk. Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 1. punktu). Tāpat pašvaldībām ir piešķirta kompetence iestāžu institucionālā tīkla plānošanā (sal.: Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 17.2. punkts). Rīgas valstspilsētas pašvaldība izdevusi saistošos noteikumus Nr. 199. Ar tiem noteikta kārtība, kādā reģistrējami un izskatāmi iesniegumi par bērnu uzņemšanu 1. klasē Rīgas valstspilsētas pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs, kas īsteno pamatizglītības programmas. Tajos arī noteikts pašvaldības vispārējās izglītības iestādēm piesaistīto teritoriālo vienību sadalījums. No saistošo noteikumu Nr. 199 18. punkta un apstrīdētās normas izriet, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībā konkrētas izglītības iestādes 1. klases pretendentu sarakstā var tikt iekļauti gan sešus, gan septiņus gadus veci izglītojamie. Tādējādi Rīgas valstspilsētas pašvaldībā pāriet uz pamatizglītības pakāpi un sākt izglītības ieguvi 1. klasē var abu šo vecuma grupu izglītojamie. Taču no apstrīdētās normas izriet atšķirīga secība, kādā izglītojamiem tiek piešķirta iespēja šīs tiesības īstenot konkrētā izglītības iestādē. No saistošo noteikumu Nr. 199 8. punkta izriet, ka vecāks var izvēlēties un pieteikt bērnu uzņemšanai 1. klasē vairākās izglītības iestādēs un vairākās pamatizglītības programmās. Atbilstoši saistošo noteikumu Nr. 199 20. punktam, ja izglītojamais netiek iekļauts konkrētas izglītības iestādes 1. klases pretendentu sarakstā, viņa vecāks var saņemt informāciju par brīvajām vietām 1. klasē pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās citās izglītības iestādēs. Tādējādi Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ir noteikta kārtība, kādā visi izglītojamie, kuriem ir tiesības sākt pamatizglītības ieguvi, var šīs tiesības īstenot. Tātad Rīgas valstspilsētas pašvaldībā vecākiem ir nodrošinātas tiesības lemt par to, vai viņu bērns sāks pamatizglītības ieguvi sešu vai septiņu gadu vecumā un kurā izglītības iestādē viņš to uzsāks. Līdz ar to Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu izglītojamo tiesības uz pamatizglītību.