9. Article

Lai noskaidrotu, vai pasākumi ir veikti pienācīgi, proti, vai izglītojamiem ir iespējams īstenot savas tiesības, izskatāmajā lietā vērtējams tas, vai Rīgas valstspilsētas pašvaldības rīcība atbilst izglītības iespēju un pieejamības principiem. 9.1. Kā jau tika norādīts šā sprieduma 7.2. punktā, izglītības iespējas nozīmē izglītojamo vajadzībām atbilstoša skaita izglītības iestāžu un izglītības programmu izveidošanu tādējādi, lai tiktu efektīvi garantēta izglītības mērķu īstenošana. Šis princips ietver valsts pienākumu nodrošināt atbilstošu skaitu izglītības iestāžu, lai visiem izglītojamiem un viņu vecākiem būtu pieejamas un sasniedzamas pamatizglītības iestādes. Likumdevējs kompetenci plānot izglītības iestāžu institucionālo tīklu nodevis pašvaldībām, tāpēc izskatāmajā lietā Satversmes tiesa noskaidros, vai Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijā ir pietiekams pamatizglītības programmu īstenojošo izglītības iestāžu skaits. No Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta kataloga izriet, ka 2024. gadā pašvaldības teritorijā ir 25 pašvaldības sākumskolas un pamatskolas, kā arī 58 pašvaldības vidusskolas un ģimnāzijas, kas īsteno pamatizglītības pirmo posmu. No atbildes raksta izriet, ka lielākajā daļā izglītības iestāžu paliek brīvas vietas pat pēc sešus gadus vecu izglītojamo iekļaušanas 1. klases pretendentu sarakstā. Piemēram, 2020. gada 1. septembrī no 108 pašvaldības pamatizglītības iestādēm brīvas vietas bijušas 53 izglītības iestādēs, 2021. gada 1. septembrī no 95 pašvaldības pamatizglītības iestādēm brīvas vietas bijušas 55 izglītības iestādēs, savukārt 2022. gada 1. septembrī no 95 pašvaldības pamatizglītības iestādēm brīvas vietas bijušas 58 izglītības iestādēs. Tādējādi Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ir pietiekami daudz pamatizglītības programmu īstenojošu izglītības iestāžu un gan sešus, gan septiņus gadus veciem izglītojamiem ir nodrošināta iespēja iegūt pamatizglītību. 9.2. Kā norādīts iepriekš šā sprieduma 7.2. punktā, izglītības pieejamība ir nodrošināma, radot vienlīdzīgas iespējas un novēršot iespējamos šķēršļus izglītības iespēju izmantošanai. Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka apstrīdētās normas rezultātā sešus gadus veciem izglītojamiem liegtas tiesības pamatizglītību iegūt dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē. Izglītības pieejamība nozīmē to, ka izglītības iestādei jābūt fiziski droši sasniedzamai un izglītībai jābūt pieejamai bez jebkādas diskriminācijas (sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural Rights (CESCR), General Comment No. 13: The Right to Education (Art. 13 of the Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), 8 December 1999, E/C.12/1999/10, p. 2). Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija pārskatā "Īsumā par izglītību 2024" norādījusi, ka pieeja izglītības iestādei, pamatojoties uz ģeogrāfisko atrašanās vietu, tradicionāli tiek uzskatīta par efektīvu (sk.: OECD Indicators "Education at a glance 2024", p. 189. Pieejams: oecd-ilibrary.org). Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā noteikts, ka katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērnam iespēju iegūt pamatizglītību viņa dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē. Rīgas valstspilsētas pašvaldībā šis noteikums tiek īstenots, ņemot vērā izglītojamā un viņa vecāka deklarēto dzīvesvietu (piemēram, saistošo noteikumu Nr. 199 18. punkts). Izskatāmajā lietā pausti atšķirīgi viedokļi par to, cik lielā mērā pašvaldībām jāizpilda šis pienākums, proti, vai tas ir absolūts attiecībā uz jebkuru izglītojamo vai arī tam var būt ierobežojumi. Kā konstatēts šā sprieduma 7.4. punktā, no Satversmes 110. un 112. panta neizriet tas, ka vecāku izvēlei par labu konkrētai izglītības iestādei būtu piešķirta konstitucionāla aizsardzība. Pašvaldībai nav ikvienā gadījumā jānodrošina tas, lai izglītojamais tiktu uzņemts 1. klasē tieši viņa vecāku izraudzītajā izglītības iestādē. Likumdevēja izvirzītā prasība par izglītības iestādes attālumu no bērna dzīvesvietas nav absolūta. Pašvaldības lēmumiem par izglītojamo sadalījumu starp tās izglītības iestādēm jābūt balstītiem saprātīgos apsvērumos par izglītības iestādes atrašanās vietu tā, lai pēc iespējas nodrošinātu izglītojamam pieeju izglītības iestādei, kura atrodas tuvāk viņa dzīvesvietai. Jebkurā gadījumā izglītojamam jābūt nodrošinātai efektīvai iespējai iegūt pamatizglītību, turklāt iegūt to fiziski droši un saprātīgi ērti sasniedzamā izglītības iestādē. Tiktāl attiecībā uz izglītības iestādes ģeogrāfisko novietojumu arī vecākiem ir tiesības sagaidīt, ka pašvaldība ņems vērā viņu izvēli par labu konkrētai izglītības iestādei, kurā bērns iegūs pamatizglītību. No Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbildes raksta izriet, ka tādā situācijā, kad konkrētas izglītības iestādes 1. klasē vairs nav brīvu vietu un tajā izglītojamo uzņemt nav iespējams, viņam tiek piedāvāta iespēja sākt pamatizglītības ieguvi citā izglītības iestādē, kura, cik vien tas iespējams, atbilst Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām par izglītības iestādes atrašanās vietas tuvumu izglītojamā dzīvesvietai. Tātad Rīgas valstspilsētas pašvaldībā izglītojamiem ir nodrošināta iespēja iegūt pamatizglītību izglītības iestādē, kas atrodas pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Tā kā konkrēta izglītības iestāde, kurā izglītojamais var sākt mācības 1. klasē, tiek piedāvāta, pamatojoties uz tās ģeogrāfisko atrašanās vietu, gadījumos, kad šis apstāklis bijis par pamatu vecāku izvēlei, atzīstams, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldībā izglītojamiem ir nodrošināta efektīva pieeja pamatizglītībai. Līdz ar to Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir nodrošinājusi pieeju pamatizglītībai gan sešus, gan septiņus gadus veciem izglītojamiem. Tātad Rīgas valstspilsētas pašvaldības pasākumi tiesību uz pamatizglītību nodrošināšanai ir veikti pienācīgi.